Autors: Inese Libere
Avots: BT 1
Kā izvēlēties labāko, gardāko kvasu vai iesala dzērienu veikalu pilnajos plauktos? Šo jautājumu bieži vien uzdod ikviens no mums. Šogad biedrība "Alus brālība" nāk talkā un, lai noteiktu labāko graudaugu un iesala izcelsmes bezalkoholisko dzērienu, starptautiskajā pārtikas izstādē “Riga Food 2013” pirmoreiz rīko Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu.
"Baltijas valstīs ir ļoti labi saglabājusies kvasa un iesala dzēriena lietošanas tradīcija, un šo gardo bezalkoholisko dzērienu ražo gan lieli un tradīcijām bagāti dzērienu ražotāji, gan pavisam mazas alus darītavas, tādēļ konkursā aicinājām piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzērienu ražošanas uzņēmumus, kas ražo dabiski raudzētus kvasus un kvasa (iesala) dzērienus," stāsta biedrības "Alus brālība" valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors.
Reklāma
Jau izsenis daudzas pasaules tautas ir mācējušas pagatavot dažādus dzērienus no graudaugiem, augsti vērtējot šo dzērienu atspirdzinoši spēcinošās īpašības, kas labvēlīgi ietekmēja veselību. Pirmās ziņas par dzērienu, kas gatavots no graudaugiem, atrodamas senajā Ēģiptē pirms aptuveni 5 tūkstošiem gadu. Vēsturiski Krievijā un Ukrainā gatavo dažādus kvasus – skābos, saldos, piparmētru, okroškas un diennakts kvasus. Piemēram, Sibīrijā gatavo kvasu, kura sastāvā ir pat mārrutki, kas lieliski papildina garšu uz kvasa bāzes gatavotām zupām. Maizes kvass vienmēr ir bijis ļoti iecienīts Polijā un Lietuvā, savukārt Dienvidu reģionos ir izplatīti maigi kviešu kvasi, kuru gaišo krāsu papildina bagātākas karameļu, medus, ogu un augļu piedevas. Arī Latvijā, Ziemeļvidzemē jau senos laikos gatavoja dzērienu ar nosaukumu "kultenis", kas pēc gatavošanas un sastāva atbilst kvasam.
Mūsdienās rūpnieciski kvasa pagatavošanai izmanto rudzu iesala maisījumu ar mieža iesalu, iesala ekstraktus, kvasa sausmaizi, rudzu miltus, kā arī dažādas piedevas. Gatavojot kvasus klasiski, visbiežāk izmanto raugus un pienskābās baktērijas, kas dabiski ieraudzētam dzērienam piešķir atspirdzinošu garšu un aromātu, savukārt iesala un maizes ekstraktvielas ieraudzēšanas procesā iegūst mūsu organismam viegli izmantojamas olbaltumvielas, cukurus, organiskās skābes un vitamīnus. Dzēriens ir bagāts arī ar dažādiem minerālsavienojumiem.
Konkursam iesniegtos dzērienus pēc standartizētiem kritērijiem vērtēs profesionāla konkursa komisija – neatkarīgi eksperti ar sensorās novērtēšanas iemaņām un pieredzi degustāciju komisijas darbā no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" un "Alus brālības".
Pirmajā Baltijas konkursā piedalīsies 15 ražotāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – "Aldaris", "Bauskas alus", "Cēsu alus", "Favorīts", "Gutta", "Ilgezeem", "Piebalgas alus" no Latvijas, "Alsteka", "Gubernija", "Rinkuskiai", "Selita", "Širvenas" un "Vilniaus alus" no Lietuvas, kā arī "A.Le Coq" no Igaunijas – ar vairāk nekā 30 dzērienu paraugiem.
Godalgoto vietu ieguvēji saņems starptautiskās pārtikas izstādes "Riga Food 2013" medaļas un atzinības rakstus. Konkursa specbalvu – vienu tonnu iesala – konkursam sagādājis kvasa dzēriena pamatizejvielas, iesala, ražotājs no Lietuvas "Viking Malt".
"Visi "Riga Food" apmeklētāji ir aicināti apmeklēt kvasa konkursa stendu un nogaršot godalgoto konkursa dalībnieku kvasus un iesala dzērienus, kā arī vienkopus apskatīt Baltijā ražoto kvasu ekspozīciju," uzsver Maija Placēna, Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursa rīkotāja.
29. augustā pulksten 11.00 Ķīpsalā sāksies konkursam iesniegto dzērienu degustācija. Mediju pārstāvji ir aicināti būt klāt pirmo paraugu degustācijā.
Konkursu rīko biedrība "Alus brālība" un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu.
Kā zināms, starptautiskā pārtikas izstāde "Riga Food 2013" notiks no 4. līdz 7. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Izstādi papildina plaša pasākumu, paraugdemonstrējumu un konkursu programma. Vairāk: www.rigafood.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
