«800 km atpakaļ pie sevis» - Somas anatomija un 1. diena - Ceļotāja stāsts [1]

Nesen mums parādījās lielisks piedāvājums publicēt kādas latviešu ceļotājas vienu no mūža ievērojamākajiem ceļojumiem - kājām noieto 800 kilometru garo "Camino de Santiago" ceļu Spānijā. Ceļā kopumā pavadītas 34 dienas, pa Spānijas ziemeļiem, no Francijas robežas līdz pat Spānijas pilsētai Santiago de Compostella noieti 800+ kilometri. Viss milzīgais piedzīvojums arī uzlikts uz papīra - interesantā, detaļām un emocijām pilnā manuskriptā, kuru papildina arī bildes. Protams, mēs neatteicāmies no iespējas publicēt šo stāstu, tāpēc no šodienas katru dienu publicēsim pa vienai dienai no Dinas Preisas ceļojuma, cerot nodot kaut daļiņu to emociju, kuras Dina ieguva sava ceļojuma laikā, arī lasītājiem. Sekojiet līdzi!

Mans Santjago ceļš: somas anatomija un paldiesi

Lūk, kas lācītim vēderā! Šo visu turpmākās 36 dienas stibīšu atsperdamies. 7 kg, neskaitot to, kas mugurā un kājās, plus 2 kg ūdens un mazliet uzkodu. Somas anotomija: pati “Karrimor” mugursoma (40 litru) + uzšuve ar LV karodziņu + atstarotājs-eņģelis, 2 x 1 litra pudeles no cietas plastmasas, ko pa ceļam uzpildīšu ar ūdeni, kompakts “Quechua” junioru guļammaiss (man ir paveicies ar 160 cm augumu), mikrošķiedras dvielis, augstie pārgājienu apavi ar “GoreTex”, gumijas iešļūcenes, cepure ar platām malām, iPhone ar 3 mm silikona aizsargvāciņu, mini iPad ar filca maciņu, kopējs lādētājs abām ierīcēm, rezerves lādētājs ar vadu, austiņas, lietus jaka, flīsa džemperis, viegla vējjaka, sporta krūšturi x 2, apenītes x 3, vieglas garās bikses, šorti līdz celim, sporta legingi, kokvilnas legingi gulēšanai, sporta svārciņi x 2, sporta t-krekli x 2, RĪGA t-krekls, kaklā maucamais bafs, plāni sporta cimdi ar zīdu, bezvīļu zeķes pārgājieniem x 3, drybag, viegli auduma un plastmasas maciņi sīkumiem, gurnu soma, dakšiņkarote, miega maska un ausu aizbāžņi, saulesbrilles un viegls maciņš-lupatiņa (derēs arī telefona un planšetes slaucīšanai), karabīne, gara kurpju aukla drēbju žāvēšanai, mazie koka knaģi x 2, kancelejas klipši x 2, saspraužamās adatas x 2, dažādu krāsu diegi uz 1 spolītes, adata, akmens no Liepājas pludmales, enerģijas batoniņi x 2, dezinfekcijas līdzeklis tulznām, zobu pasta, zobu birste, 2 in 1 šampūns-kondicionieris, dušas želeja, mazās ziepītes veļas mazgāšanai, vazelīns (pēdām), saules aizsargkrēms SPF 50, mini zobu diegs, higiēnskā lūpukrāsa, spogulītis, pūderis (ha ha!), paketes un tamponi, plāksteri tulznām, smēre muskuļiem un locītavām, pretsāpju tabletes, oglītes, homeopātiskie graudiņi un karstā dzēriena pulverīši pret saaukstēšanos (iepriekš Spānijā aptiekās tādus ar uguni nevarēja atrast), acu pilieni, ausu kociņi, 5 pāri mazu auskaru, saliekamais nazītis, manikīra šķērītes, nagu vīle, standziņas, skuveklis, pildspalva, košļenes un piparmētru dražejas, papīra kabatlakatiņi, mitrās salvetes, pase, ID apliecība, aviobiļetes, ātrvilciena biļetes, pirmo naktsmāju rezervācija, ceļojuma apdrošināšana, bankas karte, i-bankas kodu karte, EVAK karte, nauda, auduma tašiņa, celofāna maisiņi, lentīte ar LV karogu.

Šorīt 7:30 Rīgas lidostā mans ceļojums sākās un 19:30 Francijas pilsētiņā Saint Jean Pied de Port finišēja. Īsumā: 25 min ar auto, 2 h 20 min ar lidmašīnu, 1 h ar metro, 20 min ar kājām, 5 h ar ātrvilcienu un 1 h ar vilcienu. Pireneju pakāje ir sasniegta 12 h laikā!

Paldies visiem, kuri atbalsta manu sapni: J.S. – Tu zini, par ko, “airBaltic” – par dāvātajām biļetēm biznesa klasē (pirmo reizi lidoju kā princese – ar nepārtrauktu aptekalēšanu, trīs ēdienu maltīti, atspirdzinājumiem, jaunāko presi, segu un spilvenu, turklāt ādas krēslā ar atgāžamu atzveltni), “Sportland” – par “The North Face” pārgājienu apavu un skaisto iešļūceņu sarūpēšanu, radiem, draugiem, paziņām – par padomiem, īkšķu turēšanu un labu domu domāšanu!

1. diena: “Today’s gonna be a bitch”

18. maijs

Svētīgi vārdi no kanādiešu večuka, ko satiku savās pirmajās naktsmājās! Viņam izrādījās taisnība. Šodiena bija ļooooti kalnaina – ar nenormāli stāviem kāpumiem un kritumiem, līdzi tiem mainījās arī mans garastāvoklis. Tādi ir tie Pireneji! Labi, ka vakar iepazinos ar Hilki, pareizāk sakot, viņa ievēlās istabā ar milzu somu uz muguras. No tā brīža turējāmies kopā. Hilke ir no Hamburgas, 22 gadus veca. Man tagad ir vēl viena jaunākā māsa – klāt jau piecām īstajām. Nezinu kāpēc, bet izjūtu rūpes pret viņu. Pagaidām ejam kopā, bet, iespējams, rīt nāksies pašķirties, jo mans temps ir lielāks. Toties mums sakrīt humora izjūtas. Apmainīsimies telefonnumuriem un tiksimies kādā ciematā.

Minētais kanādietis (no Montreālas) uz karstām pēdām metās mūs abas apmācīt dažādās viltībās un knifos, piemēram, ka ik pēc 2 stundām jānomaina iesvīdušās zeķes pret jaunām, jo mitrums ir pateicīgākie apstākļi tulznu uzberšanai. Vislabāk “vecās” zeķes uzvērt uz saspraužamās adatas un piestiprināt somai, lai nepazūd un vēdinās. Viņš arī iemācīja, ka somas galvenās lences ir tās, kas ap gurniem, lai viss smagums gultos uz ķermeņa vidusdaļu, savukārt plecu lencēm jābūt brīvām.

Cēlāmies 6:20, lai 7:00 pabrokastotu un 7:15 uzsāktu ceļu. Brokastīs, kas ietilpa naktsmāju cenā, bija baltmaizes bagete, sviests, ievārījums, kafija vai tēja un sula. Tā kā pilgrimu ofisu šturmējām vakar pēc atbraukšanas, svētceļnieku pases ar pirmo zīmogu jau bija kabatā (par tām, augstuma un attālumu kartēm, kā arī alberģu sarakstu bija jāmaksā 2 eiro).

Iesākumā pilgrimu uz ceļa bija ļoti daudz; kalnos visi izretojās. No gājiena atmiņā palikuši zirgu bari virsotnēs, aitas, vējš, miljons zaļā nokrāsas un ārkārtīgi grūtie pēdējie 3,5 km, kas krasi veda lejup. Parasti es tādu distanci noietu 35 minūtēs, bet šeit vajadzēja pusotru stundu. Ja būtu nūjas, lejupceļā klātos vieglāk. Tāpēc mēs ar Hilki no zemes pacēlām zarus un pielāgojām tos savām vajadzībām. Nu mums bija īpašas eko nūjas un idejas aizmetņi biznesam: viena nūja = viens eiro!

Pa ceļam, apmēram pie Francijas-Spānijas robežas, mums pievienojās dzīvespriecīgs čalis no Dienvidkorejas, Seihans vārdā (24 gadi). Studē Čikāgā, būs grāmatvedis. Trakoti dzirkstošs un ieinteresēts. Pačalojām, pagājāmies gabaliņu kopā, pēcāk satikām šīs nakts alberģē. Vēlāk pienāca klāt cits kanādietis – no Kvebekas. 38 gadi, uzņēmējs nekustamo īpašumu jomā. Ar viņu, klausoties interesantos stāstos, turējāmies kopā līdz pat galamērķim Roncesvalles.

Esmu jau ietrenējusi skaitāmpantiņu, ar kuru atbildēt uz “Where are you from?” Saku: “Latvia, Lettonia, Lettland”, un vismaz vienu atpazīst jebkurš. Pa rokai visu laiku ir bildīte planšetē, kur uz Eiropas kartes Latvija izcelta sarkanā krāsā.

Šodienas naktsmājas ir vienīgā opcija visā miniciemā. Gigantiska alberģe vairākos stāvos ar sūdīgu wi-fi. Veikalu nav, ir tikai restorāns, kurš izsalkušos pilgrimus baro par 10 eiro no galviņas. Ja gribi nodrošināties ar kaut ko ēdamu rītdienas gājienam, alberģē uzstādīti našķu automāti.

Kājas jūtas normāli, nav tik traki kā biju iztēlojusies. Pagaidām bez tulznām! Pēc dušas palika vieglākas.

P.S. O-ou, nupat vienu tulznu uz labās kājas mazā pirkstiņa apakšas tomēr atradu. Dezinfekcija, pārduršana, diega izvēršana cauri un atpūtināšana – cerams, palīdzēs.

Nākamās dienas aprakstu lasi ŠEIT.

Autore: Dina Preisa.
Avots: https://dinapreisa.wordpress.com/

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

1 Dagnija 10/18/2017 12:09 Nupat nocilpojām 254 gar okeānu. Un gribas vēl. Nākamgad! kamēr vēl svaigas - dažs manas pārdomas un ieteikumi par te lasīto ( es arī gribēju rakstīt blogu, bet...nebija laika :) un pēc tam jau par vēlu). Ideja par zeķu mainīšanu ir laba, bet re ka tomēr nelīdzēja. Mums meita ( gājām divatā) bija nopirkusi īpašas tūristu zeķes ar vilnas piejaukumu, kuras pārdevējs rekomendēja nemazgāt, bet tikai izžāvēt un pēc tam visu lieko vienkārši izpurināt. Lai arī likās ka kā tā var - bija labi. Pārsteidzoši, bet arī diži neoda. Tulznas vienalga dabūjām jau 2, 3 dienā, bet - te līdz fantastiskie Compeed plāksteri. Tagad visiem stāstu, ka tie ir točno Nobela prēmiju nopelnījuši :) Tie ir gēlveidīgi, jālīmē virsū tulznai uzreiz, kā tā ir parādījusies un tā tur klusi glīti iziet visus savus evolūcijas ceļus līdz...vienkārši izbeidzas! :) Plāksteri ir ūdensizturīgi, pie kam gēla slānis amoritzē sāpošo vietu. Ir nopērkami arī tādi kā riņķīži, ko var uzlikt tai vietai virsū papildu amortizācijai, kad tos atklājām - bijām zirgā! Var teikt, saradām ar savām tulznām un nelikāmies ne zinis.:) Nav nepieciešamības tulznas durt (barbarisms)un pakļaut sevi infekcijas riskam, bez tam - pārdurta tulzna arī sāp vairāk. Par somas saturu - katram savs, bet es no sirds ieteiktu paņemt otru ejamo apavu pāri. M tās bija super ērtas, ienēsātas un vieglas sporta meža skrienam čības ar labu protektoru. Jo apaviem ir jāatpūšas (piesvīst) un arī kājas priecājas par pārmaiņām. Savukārt brunču un krekliņu gan šķiet ir par daudz (gaumes lieta). :) Pilnīgi pietiek ar 2 plāniem sintētiskas škiedras krekliņiem (man bija skriešanas krekliņi) ar īsām vai bez rokām (ne "lencīškrekliņi", lai nesanāk, ka uz plikas miesas balstās somas lences), vienu ļoti plānu ar garām rokām - apsvilst praktiski visi, ja trāpa saulē ar visiem aizsargkrēmiem. Tad ir labi, ja var uztaisīt apsvilušu roku saudzēšanas dienu vai dienas. Mums labi noderēja arī Regata lietus/vēja jakas (pirms tam pārbaudījām ūdens izturību un cik labi vēdinās ar rāvējslēdžiem aprīkotās padušu lūciņas). Un lietus bikses, galos ar rāvējslēdžiem, lai viegli var pārraut pāri zābakiem un nav jāčammājas, kad tas slapjums tiešām uznāk. Lai arī sākumā škita, ka super vieglā dūnu veste (tā, kuru var sabāzt mazā maisiņā) ir lieka, bet izrādījās tomēr visai noderīga manta. Lai arī dienas var būt siltas, uz rudens pusi un vēl kalnos, vakari mēdz būti nejauki auksti un vējaini. Bija brīži, kad savilkām mugurā visas kārtas, kas bija. Vajadzība pēc veļas auklām nebija nekur - visur vietas, kur izkārt veļu, pietika. Knaģus gan izmantojām bieži. Arī tad, lai pieknaģētu pa nakti neizžuvušos veļas gabalus pie mugursomas, kur tie mierīgi turpināja žūt jau ejot. Apakšbikses žuva ātri, tām tur nebija lemts karāties, bet ar sporta krūšturiem kā karogiem gan vicojām šad un tad. :) Ja runa ir par veļas mazgāšanu/žāvēšanu - un to darījām katru vakaru pēc dušas, tā sakot, normāls higiēnas pasākums - mums bija sava pārbaudīta metode. Uzreiz izkārām, lai vējš izpūš, bet gulēt ejot nesām iekšā, apkārām savu gultas malu kā izstādi :), jo pa nakti ārā nekas nežūst, bet ar šādu metodi gan izžuva lielākoties viss.
Un visbeidzot - lai slavētas nūjas! Ilgi domājām, ko un kā, bet gala rezultātā tomēr Porto pirms iešanas tās nopirkām. Saliekamās, pēc tam bez maksas var iečekot mājup lidojot. Īpaši kalnu takās tās ir neaizstājamas. Ne mirkli nenožēlojām, ne mirkli nelikās liekas - kad šķita, ka var iztikt bez, vienkārši nesām vienā rokā vai pieāķējām pie mugursomas.
Pirms ceļojuma diezgan daudz blogus par Santjago tēmu palasījāmies, tas nudien palīdzēja gan pareizi sapakoties, gan tīri praktiski ceļā, gan arī pareizo maršrutu izvēlēties. Ar prieku lasīšu arī šo! Atzīšos, man tā balti labdabīgi skauž... es tik labprāt atkal būtu TUR. :) Bon Camino, Dina!

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Klasiskās indiešu dejas koncerts Valmieras TIC
6.aprīlī plkst. 18.00 Līga Saukante aicina uz klasiskās indiešu dejas solokoncertu “Samvadita – Harmonija” Kocēnu Kultūras namā. | Skatīt vairāk
10 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 20.03.2024 - 01.04.2024 Apvienotie Arābu Emirtāti - kūrorti Estravel Latvia
Pēdējās vietas atpūta Dubaijas kūrortos. 24.03. un 31.03. // 8 nakrtis viesnīcā, brokastis | Skatīt vairāk
no 605 EUR
Danču vakars ar Tautas mūzikas kopu Valmieras TIC
6.aprīlī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies Danču vakars kopā ar Tautas mūzikas kopu. | Skatīt vairāk
5 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 25.03.2024 - 31.03.2024 Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā Liepājas reģiona TIB
Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::0.34083796sec.