| |||||
 |
|||||
|
|||||
  Ēriks Lingebērziņš: Starptautiskā tūrisma pavasari gaidot Travelnews.lv redaktore: Šī fantastiskā satikšanās «Balttour 2024» Kristīne Krama: Uzņēmējdarbība Vecrīgā – izmirstoša parādība vai iespēju laiks? Humors kā nenovērtējama valūta darba vietā Ko iegūst darba devējs, veidojot daudzveidīgu un iekļaujošu darba vidi?  Populārakie piedāvājumiTrakai TIC: Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI” Trakai TIC: “Following the Trails of Karaite History” Trakai TIC: Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS” Liepājas reģiona TIB: Tet Rally Latvia Valmieras TIC: Ekskursija Valmieras novadā Bauskas TIC: Satiec savu meistaru Bauskā 20.un 21.04! 
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI1 SIXT Latvija 2 Rija VEF Hotel 3 Preiļu novada TIC 4 Valmieras TIC 5 Park Hotel Latgola semināru telpas 6 Kurshi Hotel semināru telpas 7 Ventspils TIC 8 Līvānu TIC 9 Vidzemes Tūrisma asociācija 10 Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri
Baltijas tūrisma objektiKrucifiksu ceļš Šķilbēnu katoļu baznīca Brigu katoļu baznīca Maskovskas (Maskavas) pareizticīgo baznīca Maltas ( Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca Nautrēnu Novadpētniecības muzejs Vecgulbenes muižas muzejs Paramonovas vecticībnieku draudzes dievnams Bruņas (Bruņu) muižas apbūve Priedaines skatu tornis
|
Galvenais konferences uzdevums ir aktualizēt stratēģiski svarīgas lietas Latvijas tūrismā; ļaut saprast, ka eksporta tirgus Baltijas tūrismā ir vairāk saistīts, nekā domājam; meklēt efektīvākos veidus, kā palielināt uzņēmumu konkurētspēju. Mūsdienu tirgus ir pietiekami piesātināts, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā attīstīt un uzlabot jau esošo. Uzaicinātie viesi ir zinoši cilvēki, tāpēc būs interesanti. Savā lekcijā es runāšu par to, kā ceļojumu galamērķus Baltijā padarīt efektīvākus. Ir jāsaprot, ka dažkārt nav jēgas cīnīties vienam pašam, bet ir jāprot sadarboties un apvienot spēkus, lai kopīgi augtu. Pētīšu, kas notiek ar eksporta tirgu Baltijā. Mani pašu ļoti interesē diskusija, kas notiks starp Baltijas labākajiem šefpavāriem. Viņi diskutēs, un varbūt arī atklās, aktuālās restorānu tendences Baltijā. Interesē arī pakalpojumu dizains. Tas, kā paredzēt klientu vajadzības, kā komunicēt pirms un pēc pakalpojuma sniegšanas. Tāpat interesanta tēma būs par inovācijas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumiem tūrismā. Šīs manis nosauktas tēmas prezentēs konferences galvenie viesi. Protams, tā visa ir par daudz vienai dienai, taču ir jāsaprot, kas pašu visvairāk interesē, un tad to lekciju arī jāapmeklē.
Konferencē tiks aplūkotas tēmas, kas ir būtiskas Latvijas tūrisma desmitgades stratēģijas plānošanā. Ir uzaicināti ievērojami viesi no ārzemēm, tāpēc ir pat grūti izvēlēties vienu, saistošāko tēmu. Varam lepoties ar to, ka Rīgas-Gaujas reģions ir izvēlēts par 2017. gada gastronomijas reģionu. Mūsu pusē tūrisms strauji attīstās. Tagad daudzi cilvēki saka, ka nebrauc Valmierai cauri, bet izvēlas to par brauciena galamērķi. Tas mums ļauj strādāt cītīgāk un attīstīties. Šogad ir notikuši daudzi interesanti pasākumi.Piemēram, velo-kino festivāls “Kino Pedālis”; vecpilsētā uzstādīti astoņi jauni Hanzas namiņi; tūristi iecienījuši Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parku. Valmierā ir radušies arī jauni sadarbības piedāvājumi. Ir plānots izveidot pirmo izbēgšanas spēli Vidzemē. Rīgā tādas ir vairākas, taču Vidzemē neviena. Ticu, ka arī tas palīdzēs pilsētai attīstīties vēl vairāk.
Šāda veida konference Latvijā ir liels notikums. Tā ir lieliska iespēja prezentēt savas idejas un pētījumus, kā arī ieklausīties tajā, kas citiem speciālistiem ir sakāms. Patīk arī tas, ka darba kārtība ir sadalīta vairākās paralēlās sesijās un tēmas ir interesantas. Pati labprāt apmeklēšu Mario Sepa lekciju. Viņš runās par to, kā veidot pakalpojuma dizainu atbilstoši klientu vēlmēm. Tā ir jauna un aktuāla tendence. Priecē tas, ka piedalīsies viens no Mūsdienu Skandināvu virtuves manifesta dibinātajiem Jans Krags Jakobsens. Tas varētu būt kā sākums mūsu pieejai gastronomiskā tūrisma veidošanai. Ja raugāmies uz tūrisma nozares situāciju Latvijā, tad vēlētos, lai latvieši ceļo vairāk. Statistika rāda, ka latvieši biežāk dodas vienas dienas izbraucienos un maz izmanto nakšņošanas iespējas viesnīcās. Protams, ne visi var atļauties ceļot vairākas dienas, taču arī Rīga tajā visā spēlē nozīmīgu lomu. No tās var ērti nokļūt jebkurā Latvijas daļā, kas nozīmē, ka ilgāk par vienu dienu ārpus pilsētas uzturēties nav vajadzības. Mēs jau vairākus mēnešus esam LIAA sastāvā, un mums noder gan viņu pieredze, gan kontakti ārzemēs. Par to, kā tas ietekmēs tūrisma attīstību Latvijā, gan ir pāragri spriest. Taču pašlaik uz situāciju raugāmies pozitīvi.
