Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com
Vairumam pasaules valstu viņu galvaspilsētu stāsti ir līdzīgi un tradicionāli – par galvaspilsētām kļuvušas vēsturiski lielākās un nozīmīgākās pilsētas. Bet ir valstis, kuru pilsoņiem labpatīk lietas darīt citādi. Iepriekšējos šīs sērijas rakstos jau stāstījām par to, kā brazīlieši nolēma atņemt galvaspilsētas titulu nekronētajai karalienei Rio (lasāms šeit), bet Austrālijā Sidneja un Melburna tikmēr sīvi cīnījās savā starpā, kamēr kārotais statuss galu galā netika ne vienai, ne otrai (lasāms šeit). Šoreiz pienākusi kārta citai neparastai valstij – Kazahstānai, zemei kuras vēsturē netrūkst nedz negaidītu pavērsienu, nedz arī traģisku lappušu.
Tiem, kuri skolā mācījušies vēl padomju laikos, Kazahstānas vārds asociējas ar vienu no “draudzīgās tautu saimes” republikām, otro lielāko aiz Krievijas, un tās galvaspilsēta ir Alma-Ata. Tas pamatā arī viss. Atmiņā palicis vēl tas, ka pēc PSRS sabrukuma, līdzīgi kā pārējās bijušās republikas, Kazahstāna pasludināja neatkarību, bet drīz vien pievienojās Krievijas kontrolētajai Neatkarīgo Valstu Savienībai (NVS). Iespējams, daudziem no mums bija garām paslīdējis fakts, ka 1997.gadā Kazahstāna nomainīja savu oficiālo galvaspilsētu, un kopš tā laika šis statuss pieder Astanai. Lēmums tika pieņemts galvenokārt ģeogrāfisku apsvērumu dēļ - par spīti izolētajai atrašanās vietai kazahu stepes vidū un aukstajām ziemām, pilsēta ir daudz sasniedzamāka pārējai Kazahstānai un arī galvenajai biznesa partnerei Krievijai, salīdzinot ar Almati, kas atrodas pie dienvidaustrumu robežas ar Kirgizstānu. Almati ar saviem 1,5 miljoniem iedzīvotāju joprojām tiek uzskatīta par valsts komerciālo centru, bet arī Astanas iedzīvotāju skaits strauji aug (šobrīd ap 850 tūkstošiem), un līdz 2030.gadam tā pamatoti cer sasniegt viena miljona robežu.
Reklāma
Mūsdienu Astanas pirmsākumi meklējami salīdzinoši vēlu – tikai 1824.gadā, kad Sibīrijas kazaku vienība no Omskas uzbūvēja lielu cietoksni pie Išimas upes, kurš vēlāk ieguva Akmoļinskas nosaukumu. 20. gadsimta sākumā pilsēta kļuva par svarīgu dzelzceļa pieturu, iztaisot ekonomikas bumu, kas ilga līdz Krievijas pilsoņu karam. 1920.gadā Kazahstānas teritoriju ieņēma padomju karaspēks, un nedaudz vēlāk sekojošais Staļina represiju periods iezīmēja pašas tumšākās lappuses valsts vēsturē. Staļina represiju laikā Kazahstānas stepēs nodibināja daudzas GULAGa ieslodzījuma un nometinājuma vietas. Astanas apkārtnē tādas bija vienpadsmit. Ārpus Astanas atradās pat tādi baisi veidojumi kā ALŽIR nometnes (krievu saīsinājums no Akmoļinskas nometne Dzimtenes nodevēju sievām).
1961. gadā pilsētu pārdēvēja par Ceļinogradu un padarīja par Padomju neskarto zemju galvaspilsētu. 1950. gados pilsēta bija Hruščova plāna sastāvdaļa, kas paredzēja padarīt Kazahstānu par otru lielāko (aiz Ukrainas) graudaugu audzēšanas centru Padomju Savienībā. Ceļinogradas nosaukums, iespējams, izraisīs atmiņu uzplūdus tai paaudzei, kuru jaunības un studiju gadi iekrita padomju periodā. Tolaik tā saukto studentu vienību sastāvā turp vasarās devās daudzi entuziastiski Latvijas jaunieši – strādāt vienkāršus darbus celtniecībā vai lauksaimniecībā, nopelnīt nedaudz naudas nākamajam mācību gadam un tiecoties piedzīvot zināmu ceļojuma romantiku, cik nu tas tajos laikos un apstākļos bija iespējams. Jā, stiklā un neonā mirdzošā debesskrāpju Astana ir tā pati Ceļinograda, kur savulaik mūsu jaunieši mitinājās barakās, bet daudz sapņoja un kala lielus nākotnes plānus.
1994.gadā pilsēta tika izvēlēta par nākamo valsts galvaspilsētu un pārdēvēta par Astanu, kas kazahu valodā to arī nozīmē – “galvaspilsēta”.
Mūsdienu Astanā galvenās aktivitātes ir politika un valsts pārvalde, šeit ir izveidota speciālā ekonomiskā zona. Kopš galvaspilsētas pārvietošanas Astana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem būvlaukumiem pasaulē, jo no naftas, dabasgāzes un derīgo izrakteņu pārdošanu iegūtā nauda tiek izdota par ultramodernu un iespaidīgu valdības ēku, vēstniecību, prezidenta rezidences, mošeju, parku un pieminekļu būvi. Projekts paredz padarīt Astanu par visas Centrālāzijas centru. Astana ir arī kontrastu pilsēta – pretstatā elpu aizraujošajam pilsētas, pompozajam centram, nomalēs atrodas nepievilcīgas industriālas būves un nabadzīgi dzīvojamie rajoni.
Klimata ziņā Astana ir otra aukstākā galvaspilsēta pasaulē (pēc Ulanbatoras Mongolijā) un temperatūras no -35 līdz -40 °C jau vēlā rudenī nav retums. Katru gadu sešus mēnešus pilsētā ir sals. Kopumā valda kontinentāls klimats ar īpaši aukstām ziemām un vidēji karstām un sausām vasarām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
