7. augusts vēsturē: Kotdivuāra iegūst neatkarību no Francijas

Kotdivuāra jeb, burtiski tulkojot, - "Ziloņkaula Krasts" - ir valsts Āfrikas rietumos. Tā atrodas pie Atlantijas okeāna – zemeslodes dienvidu pusē. Kotdivuāra rietumos robežojas ar Libēriju un Gvineju, ziemeļos ar Mali un Burkinafaso, austrumos ar Ganu un jau minēto Atlantijas okeānu, bet dienvidos - ar Gvinejas līci. Valsts pilnais nosaukums ir Kotdivuāras republika.

Kotdivuāra ir 322 462 km2 (piecas reizes lielāka nekā Latvija) liela un tajā dzīvo aptuveni 20,6 miljoni iedzīvotāju. 1960. gada 7. augustā valsts ieguva neatkarību - Francija to piešķīra pēc prezidenta Fēliksa Hupē-Boigna (Felix Houphouet-Boigny) prasības. Hupē-Boigns arī vadīja Kotdivuāru turpmākos trīsdesmit gadus, kuru laikā valsts piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu un bija uzskatāma par relatīvi stabilu. Kopš 1999. gada tomēr valstī notika dažādi militāri apvērsumi, prezidenta gāšana un pat pilsoņu karš. Tolaik nelikumīgi varu sagrāba Lorāns Gbagbo. Tomēr šobrīd valstij ir demokrātiski ievēlēts līderis - Starptautiskās sabiedrības atzītais Alasāns Outara un valstī militāri konflikti notiek daudz retāk.

Valsts nosaukums cēlies no ziloņkaula, jo šī bija vieta no kuras tālāk eksportēja Āfrikas ziloņkaulu lielos apjomos. Valsts vecais, nereti arī mūsdienās lietotais, nosaukums ir "Ivory coast" jeb jau minētais "Ziloņkaula Krasts", tomēr jau 1985. gada oktobrī Kotdivuāras valdība oficiāli lūdza citas valstis nelietot valsts nosaukuma tulkoto formu, bet tā vietā izmantot franču valodas nosaukumu Côte d'Ivoire vai tā tulkojumus. Taču šis lūgums tiek bieži ignorēts, it īpaši angļu valodā, tā vietā lietojot tradicionālo "Ivory Coast" nosaukumu. Izņēmumi ir diplomātiskajos sakaros, kur izmanto oficiālo nosaukumu Kotdivuāra, kā arī dažādās starptautiskās organizācijās – kā FIFA, Starptautiskā Olimpiskā Komiteja u.c.

Vidējais dzīves ilgums valstī ir 55 gadi vīriešiem un 58 gadi sievietēm. Oficiālā valsts valoda ir franču, bet apmēram 70 vietējās valodas pieder Nigēras-Kongo valodu saimei. Lielākā etniskā grupa valstī ir akani (42.1%). Galvenās reliģijas Kotdivuārā ir islāms (38,6 %), kristietība (pārsvarā katoļticība) 32,6% un tradicionālās reliģijas (25%). Musulmaņi apdzīvo valsts ziemeļu, bet kristieši - dienvidu daļu.

Kotdivuāra uzskatāma par vidēji attīstītu valsti – tās iekšzemes kopprodukts sastāda 36,8 miljardus ASV dolāru, savukārt Džini koeficients (sociālā nevienlīdzība) ir vidējs – 41.5. 

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Heršela grupas izstāde “Ciano mistērijas” Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
No 5. marta līdz 14. aprīlim Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma Heršela grupas darbu izstāde cianotipijas tehnikā. | Skatīt vairāk
Latvija
Medus nokrāsās Bauskas novadā Bauskas TIC
Iepazīsti medu un atklāj tā daudzveidīgās īpašības radošajās meistarklasēs! | Skatīt vairāk
Grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” koncerts Valmieras TIC
12.aprīlī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” akustiskais jubilejas koncerts kopā ar filmas | Skatīt vairāk
no 18 EUR
Brauc ar skolēniem uz Bauskas novadu! Bauskas TIC
Izzini Bauskas novadu, brauc pavasara ekskursijā kopā ar klasi! | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::0.38626909sec.