Palicis vēl vienīgi seminārs Kurzemē, un ar gandarījumu šā gada reģionālajiem nozares sarīkojumiem varēsim pavilkt svītru. Pēc reģionālajām konferencēm decembrī Latgalē un Zemgalē (Kurzemes konference tradicionāli notika pavasarī) pēdējā bija organizēta vidzemniekiem 14. decembrī Limbažu novada Bīriņu pilī.
Gan semināri, gan konferences nozares reģionālās asociācijas rīkoja sadarbībā ar LIAA Tūrisma departamentu, un šos sarīkojumus visur Latvijā apmeklēja kupls skaits gan pašvaldību darbinieki un biedrību pāsrtāvji, gan nozarē strādājošie uzņēmēji.
Konferencēs, kā ierasts, tika sniegts pārskats par aizvadīto gadu Latvijas tūrismā un akcentēti aktuālie jautājumi, lai saprastu, kurp virzās nozare visā pasaulē un tātad arī mūsu valstī. Patīkami, ka LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava savu uzstāšanos konferencēs varēja sākt ar vārdiem: “Esam labi strādājuši. Mums ir bijis labs gads!” Statistika apliecinājusi, ka gada deviņos mēnešos audzis ne tikai ārvalstu tūristu, bet arī viņu nakšņojumu skaits. Ir pamats cerībām, ka ar pozitīvu bilanci pabeigsim arī visu gadu.
Lai veiksmīgs būtu arī nākamais un citi gadi, Inese Šīrava reģionālajās konferencēs uzsvēra: "Jārēķinās ar to, ka mūsu konkurenti nav tikai blakus esošās valstis - Lietuva, Igaunija vai citas valstis, kam ir līdzīgs piedāvājums mūsējam. Tāpat konkurenti ir, piemēram, Vidusjūras valstis ar silto jūru un sauli. Ja cilvēki plāno savu ceļojumu, viņi bieži vien apsver dažādas iespējas un valstis, uz kurām ceļot, un Latvijai ir jākonkurē ar visiem šiem galamērķiem.”
Tūrisma departamenta vadītāja aicināja nozarē strādājošos meklēt savu nišu un veidot savus konkurētspējīgus produktus: "Mums ir jāizceļ spēcīgās puses, vērtības un unikalitāte.”
Ar skaidru vēstījumu Bīriņu pilī uzstājās arī Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centra vadītāja Gunta Zaķīte. Šogad gūtie panākumi - Eiropas Komisijas kultūras tūrisma tīkla jeb ECTN (European Cultural Tourism Network) galvenā balva “Ilgtspējīgs kultūras tūrisma galamērķis 2016″ par nemateriālā kultūras saglabāšanu un popularizēšanu un nule kā saņemtā mūsu valsts Kultūras ministrijas Izcilības balva – nav sasniegti viegli un ātri.
Dainu kalns, ar kuru nemateriālā mantojuma daudzināšana Turaidas muzejrezervātā sākās, tika izveidots vairāk nekā pirms 30 gadiem. Uz panākumiem ir cītīgi iets gluži kā tautasdziesmā par acīm, kas darba izbijās, bet rokas ne.
Šādu pašu pārliecību reģionālajos sarīkojumos varēja paust arī biedrības “Latgales kulinārā mantojuma centrs” vadītāja krāslaviete Tatjana Kozačuka. Cik gadu jau latgalieši ir pacietīgi un enerģiski strādājuši kulinārā mantojuma virzienā, kas šobrīd, izrādās, ir tik pieprasīts un moderns.
Zīmīgi, ka reģionālajos sarīkojumos liela uzmanība tika pievērsta skatam uz nākotni – kurp virzās mūsdienu sabiedrība un kā tā ir jāuzrunā, lai tūrisma pakalpojumu sniedzēji tiktu sadzirdēti. Viens no pieprasītākajiem un interesantākajiem runātājiem šajā gadā bija Reinis Zitmanis – Latvijas digitālais čempions, informācijas tehnoloģiju TV raidījuma “Nākotnes parks” vadītājs.
Viņa sacītais par pašgājējiem auto varēja izklausīties pēc fantastikas, taču, pēc čempiona domām, “nākotne ir tuvāk, nekā mēs domājam.” Nenoliedzami Reinim Zitmanim ir arī taisnība, ka steigšus jādomā, piemēram, par to, kā sev (kafejnīcai, muzejam u. c.) piesaistīt elektromobiļus, kuru akumulatoru uzpildīšana prasa noteiktu vietu un ne mazumu laika...
Dizaina biroja “H2E” vadītājs Holgers Elers, uzstājoties Bīriņu pilī, savā ziņā jau šķita aizskrējis laikam pa priekšu. Viņa veidotās muzeju ekspozīcijas pieder pie izcilākajām Latvijā – jaunā ekspozīcijā Rīgas Motormuzejā, “10 lietu stāsti par cilvēkiem un varu” Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, multimediālā izstāde Marka Rotko mākslas centrā u. c. Atliek vien cerēt un vēlēties, lai lēmumpieņēmēji vairāk izmantotu šāda līmeņa dizaina profesionāļus.
Negaidīti lielu interesi reģionālajos sarīkojumos izpelnījās Tūrisma departamenta vecākā eksperta Jāņa Bautras prezentācija par “Mūsdienu tendencēm atbilstoša digitālā satura veidošanā”. Uzaicināts uz sarīkojumu vienreiz, kolēģis Jānis Bautra tika aicināts vēl un vēl, jo jautājums, kāda ir laba mājaslapa un kā piesaistīt potenciālo tūristu uzmanību, joprojām ir aktuāls.
Sarīkojumos tika aplūkoti arī citi praktiski jautājumi, it īpaši – Latgalē, kur tūrisma asociācija “Ezerzeme” divus seminārus “sasmalcināja” astoņos, veicinot dažādu noderīgu iemaņu apguvi (piemēram, mācoties atšķirt labas fotogrāfijas no sliktām).
Īpaši vērtīgi daudziem sarīkojumu apmeklētājiem šķita veiksmes stāsti, kurus, papildinot ar vērtīgiem padomiem, pastāstīja paši šo stāstu autori.
Springšļu dzirnavu saimniece Viviāna Zipa no Līgatnes novada atzina: “Piedalīties konferencē ir ļoti vērtīgi. Tā ir iespēja iegūt daudz jaunas informācijas. Bez informācijas un komunikācijas dzīvot nevar. Tas veido 15 % no visa biznesa. Mūsu pieredze vēl nav liela, ar pilnu jaudu strādājam tikai pirmo gadu, taču esam strādājuši ļoti sekmīgi. Mūsu dzirnavas ir atzītas par Vidzemes reģiona veiksmes stāstu šajā gadā, un esam saņēmuši arī sociālā tīkla “Facebook” simpātiju balvu.”
Dzirnavu saimniece neslēpa arī viedokli, ka konferencēs un citās sanākšanas reizēs varētu vairāk runāt par sāpīgiem jautājumiem. Tā, piemēram, par satraucošo situāciju ar nodokļu maiņu šā gada nogalē. Nodokļu celšana vislielākā mērā skar lauku tūrisma uzņēmējus, kam ziemas ir klusāks laiks un sezonas darbiniekiem ir jāmeklē cits peļņas avots.
“Konferences var un vajag rīkot vēl biežāk un jārunā par aktuālām tēmām, kas satrauc. Ja raudāsim savā sētā, nekas nemainīsies. Esam mazie uzņēmēji, bet tieši uz tiem turas pasaule,” uzsvēra Viviāna Zipa.
Jau otro gadu reģionālie nozares sarīkojumi – 22. aprīlī Liepājā, 1. decembrī Krustpilī, 2. decembrī Ludzā, 14. decembrī Bīriņos - notika sadarbībā ar Tūrisma departamentu (pērn – Tūrisma attīstības valsts aģentūru). Apmeklētāju skaits katrā no tām svārstījās starp 80 un 100 dalībniekiem. Tikpat liels apmeklētāju skaits bija reģionālajos semināros. 28. decembrī Talsu Tautas namā notiks pēdējais šā gada seminārs, uz kuru pulcēsies kurzemnieki.
