Iepazīsti pirmos pavasara vēstnešus Latvijas dabā

Astronomiskais pavasaris, kad diena un nakts ir vienāda garuma, 2019. gadā iestāsies 20. martā. Taču, agrāk nekā ierasts, daudzviet Latvijā jau fiksēta meteoroloģiskā pavasara iestāšanās, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bijusi virs nulles. Kurzemes dienvidus meteoroloģiskais pavasaris "piemeklēja" jau februāra pašā sākumā.

Lidojošie vēstneši

Jau februāra pirmajā pusē interesenti varēja vērties augšup un novērot pirmos lidojošos pavasara vēstnešus – gājputnus: vairāku sugu zosis, pīles, mazos gulbjus un lauku cīruļus. Dažbrīd laimējās saskatīt arī ķīvītes, pirmos meža baložus, krauķus, kādu mājas strazdu, lauku balodi, zivju dzenīti, neizpalika arī lielie dumpji, lauku lijas un dzērves.

Pirmie pie mums allaž atlido vai mūsu valstij caurceļo tie gājputni – "tuvie migranti", kuri ziemo kādā no netālajām zemēm. Arī šogad tie ieradās pirmie, taču krietni agrāk nekā ierasts. Uznākošie aukstuma viļņi ziemas izskaņā pirmos atlidotājus parasti piespiež doties atpakaļ uz siltākām teritorijām, taču, kļūstot atkal siltākam, tie atgriežas. Pirmie migranti šādi, lidojot šurpu turpu, var pārvietoties vairakkārt. Lielākais gājputnu skaits visticamāk šogad Latvijas teritorijā gaidāms jau marta nogalē.

Par agrā pavasara zīmi uzskatāma arī februārī dzirdamā tepat ziemojošo zīlīšu tēviņu trinkšķināšana un dzeņu bungošana dienas laikā, kā arī meža pūču tēviņu ūjināšana vakaros un naktīs. Kādam varbūt paveicies dzirdēt bikšainos apogus, kas arī pieskaitāmi pie agri ligzdojošajiem pūčveidīgajiem.

Pirmie ligzdotāji

Kā ierasts – jau februārī ligzdoja egļu krustknābji. Ligzdošanas noskaņojums pārņēma arī riekstrožus un jūras ērgļus. Arī kraukļi bija sadalījušies pāros. Arvien biežāk februārī bija iespēja dzirdēt to "klongšķus", novērot šo putnu "gaisa dejas" – krītošas piruetes un dažādas citas specifiskas izdarības lidojumu laikā. Arī vairākums ziemeļu gulbju laicīgi atrada sev otrās pusītes, bet ātri sameklēt ligzdošanai piemērotas vietas viņiem traucēja ledus sega virs dīķiem. Medņu gaiļi (vecie tēviņi) laicīgi sāka pulcēties pie riestiem. Pieaugušo gaiļi jau aizņēmuši savas riesta teritorijas. Jāpiebilst, ka dažviet riesta dejas pagājušā mēneša beigās iemēģināja arī medņu radinieku rubeņu gaiļi.

Lai gan ziemas pēdējais mēnesis bija pavasarīgs, joprojām Latvijā uzturējās pie mums ziemojošie putni, kā piemēram, svilpji, dadzīši, dzeltenās stērstes, ķivuļi un citi. Arī ziemojošās lielās čakstes siltajā februārī daudzviet varēja ieraudzīt, tāpat – ūdensstrazdus. Nereti tos var novērot vēl arvien.

Kukaiņus laikapstākļu svārstības nebiedē

Februārim ritot, tā pavasarīgais gaiss no ziemošanas vietām ne vienu vien reizi šogad izvilināja bezmugurkaulniekus, galvenokārt, kukaiņus, kā piemēram, skudras, un zirnekļus. Bija modušās arī pirmās ērces. Tika noķerts ornamentētās pļavu ērces (Dermacentor reticulatus) tēviņš. Šī suga izceļas ar relatīvi lielu izturību pret zemām temperatūrām.

Latvijā mītoši bezmugurkaulnieki ir pielāgojušies meteoroloģisko apstākļu svārstībām. Vairākums no tiem, kurus redzam sildāmies saulītē, iestājoties aukstākam laikam, bojā neaiziet, tie salien atpakaļ slēptuvēs. Protams, jo krasākas ir laika apstākļu svārstības, jo lielāks daudzums sīkbūtņu aiziet bojā.

Agrajiem bezmugurkaulniekiem ne mazāk bīstami par nonākšanu sala "skavās", ir nokļūt kūlas uguns liesmās. 21. februārī šogad Latvijā fiksēts un nodzēsts pirmais kūlas ugunsgrēks. Kopš tā laika sausā zāle ar tās iemītniekiem Latvijā degusi vēl daudzkārt.

Atkusnī āpši pamet alas (pārtrauc ziemas guļu) un iziet pastaigā.

Šī gada ziemas pēdējais mēnesis kārtējo reizi pamanījās uzskatāmi parādīt, cik dažāds ir Latvijas klimats. Februāra vidū, kad mūsu valsts austrumu puses iedzīvotāji joprojām brida pa sniega kupenām, manīgākie kurzemnieki jau nobaudīja svaigi tecinātas kļavu sulas, februāra nogalē dažviet pat bērzu sulas! Bet vērīgākie meža apmeklētāji Kurzemē starp uzkrītošajiem dzeltenzaļajiem lazdu vīrišķajiem ziediem (spurdzēm) saskatīja nelielos, bet glītos sievišķos šo krūmu ziediņus. Jau uzziedēja arī alkšņi, krietni pavērās pūpoli. Pasauli pat nedaudz iekrāsoja aukstumizturīgās sēnes un ķērpji.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 30.03.2019 - 30.04.2019 Elektroskūteru noma “Park Hotel Latgola" Park Hotel Latgola
Aktīvas atpūtas cienītājiem viesnīca “Park Hotel Latgola” sadarbībā ar escooter.lv piedāvā pilnīgi jaunu iespēju kā apskatīt Daugavpili! | Skatīt vairāk
Latvija no 6 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 30.03.2019 - 30.04.2019 Mākslas dienas Valmierā Valmieras TIC
Katru pavasari Valmierā tiek atzīmētas Mākslas dienas un 2019.gadā tām izvēlētā tēma ir “Soļi”. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 03.04.2019 - 30.04.2019 Pasākumi Valmierā aprīlī Valmieras TIC
Aprīlī aicinām baudīt Mākslas dienu norises kā arī citus koncertus, izziņas un sporta pasākumus Valmieras pusē! | Skatīt vairāk
Velo-kino festivāls "Kino pedālis" Valmieras TIC
10. un 11.maijā Valmierā norisināsies velo-kino festivāls "Kino pedālis". | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.376544sec.