15. augusts vēsturē: Pirmie angļu puritāņi dodas uz «Jauno Pasauli»

Lai arī Kristofors Kolumbs Amerikas kontinentu atklāja jau 1492.gadā un šajos gados te tika dibinātas apmetnes un mazākas vai lielākas nometnes, pagāja vēl vairāk nekā 100 gadu līdz uz tā saukto "Jaunu Pasauli" sāka pārcelties parastie iedzīvotāji.

Sākotnēji tie bija briti, kas pārcēlās uz dzīvi Ziemeļamerikā - un viņu ierašanās sākās līdz ar 1606. gadā, pēc Anglijas karaļa Džeimsa I piešķirtajām tiesībām (hartu) divām privātām kompānijām (Londonas un Plimutas) izdalīt zemi kolonizēšanai Ziemeļamerikas piekrastē.

Jau 1607. gadā Virdžīnijā tika nodibināta pirmā apmetne: Džeimstaunas kolonija - reizē bija gan tirdzniecības faktorija, gan kolonistu apmetne, gan militārs forts, - kas aizšķērsoja nākotnē iespējamo spāņu virzīšanos no Meksikas uz ziemeļiem. Neraugoties uz lielajām grūtībām (bads, slimības, konflikti ar indiāņiem), angļiem izdevās ne tikai izdzīvot, bet arī visnotaļ veiksmīgi nostiprināties Amerikā.

Pāris gadus vēlāk, kad pozīcijas bija jau nostiprinātas, Anglijas parlaments pieņēma likumu izsūtīt uz Jauno Pasauli “klaidoņus, liekēžus un ubagus pēc aicinājuma”, kā arī "kriminālnoziedzniekus, kuriem piespriests 7-14 gadus ilgs cietumsods". Tas nozīmēja, ka gadsimta beigās kolonijās mitinājās aptuveni 50 000 no metropoles izsūtīto kriminālnoziedznieku. Daudzi pārceļotāji tika vesti no Anglijas bez maksas - ar noteikumu, ka samaksās kuģu kompānijai pēc tam, kad sāks darbu Jaunajā Pasaulē. Tas tos pārvērta par atkarīgajiem, kuriem kā dzimtcilvēkiem jeb “baltajiem vergiem” vismaz 5 gadus nācās strādāt, lai atmaksātu kredītu. Daļai no tiem pēc parāda un procentu nomaksas izdevās iegādāties zemi, ko te deva par centiem.

Tāpat šajos gados jebkuram pretendentam, kas bija ieradies brīvprātīgi, piešķīra 50 akru zemi, ja tas spēja maksāt visai simbolisku īres maksu. Tas veicināja arī brīvprātīgo kolonistu pieplūdumu un 1620.gads bija pagrieziena punkts šajā kustībā - 1620.gada 15.augustā no Plimutas uz Jauno Pasauli devās "Mayflower" kuģis ar aptuveni 100 britiem - puritāņiem (kalvinistiem). Viņi gan apmetās vairāk uz ziemeļiem no iepriekšējām kolonijām, tagadējā Masačūsetsā. Tomēr puritāņi te izveidoja savu pārvaldes sistēmu un Anglijā nesaprastie reliģiskie uzskati kļuva par pamata uzskatiem te. Pēc tā ierašanās, kuģis gadu laikā kļuva par kulturālu ikonu ASV vēsturē. Visi 100 puritāņi nodibināja Jaunās Plimutas reģionu Amerikā, izveidojot pirmo demokrātisko veidojumu kontinentā. Komūna bija spēcīga, jo veidojās uz labklājības pamata - ikviens komūnas dalībnieks palīdzēja citiem. Tāpat citādi domājošie tika sodīti par ķecerismu.

Nākamajos 100 gados turpinājās eiropiešu braukšana uz Jauno Pasauli un 18. gadsimta otrajā desmitgadē Trīspadsmit kolonijās dzīvoja jau 435 000 eiropiešu, bet 60. gados to jau bija vairāk nekā 1 500 000.

--------------------------------------------------------------------------

Indija svin savu neatkarības dienu

Lai arī grūti iedomāties tik lielu valsti kā Indiju (pasaulē otra lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita, atpaliekot tikai no Ķīnas un septītā – pēc teritorijas) neesam neatkarīgu, bet tā patiešām bija – un bija ilgu laiku, jo līdz pat 1947.gadam tā bija pakļauta Lielbritānijai.

Indijā dzīvo vairāk nekā 1,3 miljardu cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Valsts krasta līnijas garums sasniedz 7 517 km.

Lai arī vairums uzskata, ka Indijas galvaspilsēta ir Mumbaja, tā ir "tikai" lielākā pilsēta Indijā – un galvaspilsēta ir Deli (jeb precīzāk "Ņūdeli" (New Delhi")).

Indijas vēsturē raugoties, pirmie iedzīvotāji te fiksēti dzīvojam jau 30 000 gadu pagātnē. Aptuveni pirms 7000 gadiem cilvēki sāka apstrādāt zemi un piekopt lopkopību, bet civilizācija patiešām uzplauka aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras – attīstījās tehnoloģijas un pilsētas. Šajā laikā arī izplatījās hinduisms. Vēlākos gados daļu Indijas iekaroja Aleksandrs Lielais, kā arī notika regulāras cīņas par plašo teritoriju. Tas viss turpinājās līdz pat mūsu ērai, kad te siroja arābi, tjurki un persieši. Indiju iekāroja arī slavenais Čingishans. Čingishana dēls Indijā nodibināja Mogolu impēriju, kas pastāvēja līdz pat 18.gadsimtam. Šajā laikā sākās Eiropas lielvaru cīņa par dominanci tirdzniecībā ar Indiju.

1498. gadā portugāļu jūrasbraucējs Vasko da Gama atklāja jūrasceļu uz Indiju, apbraucot apkārt Labās Cerības ragam Āfrikas dienvidos. Portugāļi drīz vien pakļāva Goā teritoriju Indijas rietumu krastā un tur izveidoja garšvielu tirdzniecības bāzi. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši, briti un franči sāka apstrīdēt portugāļu monopolu tirdzniecībā ar indiešiem. 1600. gadā tika izveidota Britu Austrumindijas kompānija, un tā gadsimta laikā dibināja vairākus tirdzniecības posteņus vietās, kur mūsdienās atrodas Čennai, Mumbaja un Kalkāta. Kalkāta, kas tajā laikā tika saukta par Kalkutu, bija Britu Indijas galvaspilsēta no 1772. līdz 1912. gadam. 1740. gados sākās Francijas un Lielbritānijas sāncensība kontroles iegūšanā pār tirdzniecību ar Indiju. Lai vieglāk to būtu panākt, abas lielvaras veidoja alianses ar daudziem dažādiem indiešu valdniekiem.

 

Dažas valdonīgas metodes, ko izmantoja britu kompānija, piemēram, britu misionāru mēģinājumi hinduistus pievērst kristietībai un eiropiešu muitas ieviešana tradicionālo indiešu uzņēmumu izdevumiem, izraisīja lielu nemieru vilni. 1858. gadā pārvalde pār Indiju tika nodota Britu karaļnamam. 1876. gadā Lielbritānijas parlaments nolēma, ka Indija ir daļa no Britu impērijas. Nākamajā gadā par Indijas imperatori tika kronēta karaliene Viktorija. Indijas vicekaralis, kuru iecēla britu karalis vai karaliene, valdīja tikai tieši Britu Indijas provincēs. Hindu un musulmaņu prinči turpināja valdīt gandrīz 600 atsevišķās valstīs. Šīs valstis nomināli bija autonomas, un tām tika aizliegts karot savā starpā. Britu valdīšanas laikā tika nodrošināta iekšēja saskaņa starp Indijas teritorijā dzīvojošajām tautām, kā arī attīstījās dažas no tautsaimniecības nozarēm. Briti modernizēja pilsētas, izbūvēja ceļus un dzelzceļu, kanālus, veica apūdeņošanas darbus, kā arī uzbūvēja dzirnavas, rūpnīcas un skolas. Viņi ieviesa Rietumu pasaules likumus un policijas sistēmu.

 

Indijas intelektuāļi, no kuriem daudzi bija izglītojušies Anglijā, sāka sapņot par brīvu Indiju. 1885. gadā viņi dibināja politisko partiju, kura bija pazīstama kā Indijas Nacionālais Kongress. Sākotnēji tā bija viduvēja reformu partija, kuras mērķis bija indiešu ievēlēšana viņu pašu valdībā; vēlāk tā aicināja iegūt neatkarību no Lielbritānijas.

Mohandass K. Gandijs bija viens no šīs kustības pārstāvjiem un no Kongresa partijas vadīja kustību pret britu varu tikai ar nevardarbīgiem veidiem. Piemēram, viņš aicināja boikotēt britu ražotos produktus un britu institūcijas. Vairāki simti tūkstoši pievienojās viņa nevardarbīgajai kampaņai, un daudzi no viņiem, tai skaitā, arī Gandijs, tika ieslodzīti.

Kad 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš, Kongresa partija pieprasīja britiem, lai tā pēc kara dod Indijai brīvību kā atlīdzību par Indijas aktīvu līdzdalību karā. Briti nebija gatavi dot šādu solījumu, tādēļ Kongresa partija iebilda pret Britu Indijas karaspēka iesaistīšanos karā. Tomēr, kad 1944. gada pavasarī agrāk Indijas sastāvā esošajā Birmā iebruka Japānas impērijas karaspēks, Indijas karaspēks tomēr iesaistījās karā, izveidojot brīvprātīgo armiju, kuru veidoja aptuveni 2,5 miljoni karavīru.

Britu Indija ieguva neatkarību 1947. gadā, kad Lielbritānijas parlaments nolēma apstiprināt lēmumu, kas sadalīja Indiju un Pakistānu divās atsevišķās domīnijas. Šis lēmums radīja asiņainus nemierus starp sikhiem, hindiem un musulmaņiem, taču 1950. gada 26. janvārī Indija tika pasludināta par republiku. Džavarharlals Neru kļuva par pirmo Indijas premjerministru. Viņa valdības laikā turpinājās kari starp Indiju un Pakistānu un pat karš ar Ķīnu.

Pēc PSRS sabrukuma Indija 1990. gadu sākumā sāka atkāpties no sociālistiskās ekonomiskās politikas un pastiprinājās hindu nacionālisms. 1990. gadu beigās pie varas nāca nacionālistiskā Bharatiya Janata Partija (BJP). Tās vadībā Indija veica kodolizmēģinājumus, 1998. gadā uzspridzinot 5 atombumbas. 2004. gada vēlēšanās pie varas atgriezās Indijas Nacionālais Kongress, bet 2014. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja BJP.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Minizoo JuRita TAKA
Šeit iespējams apskatīt, pabarot, paglaudīt alpakas, lamas, ķengurus, kamieli, dambriežus, punduraitas, ēzeļus, poijus, zirgus, trušus un citus | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 28.09.2019 - 27.10.2019 Grupas "Labvēlīgais tips" koncerts Valmieras Tūrisma informācijas centrs
26. oktobrī plkst. 19:00 Valmieras Kultūras centrā notiks grupas "Labvēlīgais tips" koncerts. | Skatīt vairāk
Tūrisma piedāvājums skolēniem TAKA
Jaunu prasmju apgūšana, kultūrvēstures un dabas izzināšana, amatnieki un apskates saimniecības, izklaides, aktīvā atpūta, ekskursijas, degustācijas. | Skatīt vairāk
Normunda Rutuļa koncerts "Man nav žēl" Valmieras Tūrisma informācijas centrs
2. novembrī plkst. 19:00 Valmieras Kultūras centrā notiks Normunda Rutuļa koncerts "Man nav žēl". | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.24817204sec.