AKCIJAS & SVĒTKI | Svinamās dienas | Lieldienas

Interesanti fakti par Lieldienām un to simboliem

Lieldienas ir tradīcijām bagāti svētki ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Daudzviet tie saistās ar reliģiju, bet pastāv arī dažādi citi skaidrojumi, tradīcijas un interesanti fakti, ko ir vērts uzzināt par Lieldienām. Kamēr gatavojamies šiem pavasara svētkiem, iepazīsties ar tiem!

  • Vārds "Lieldienas", iespējams, cēlies no anglosakšu pavasara dievietes Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē "spīdēt". Par godu šai dievietei katru gadu aprīlī tika rīkots svētku mielasts. Ar laiku šo tradīciju pārņēma kristieši, lai svinētu Jēzus atdzimšanu.

  • Tradīcija krāsot Lieldienās olas un dāvināt tās citiem radusies Senās Romas impērijas laikā, kad Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tiberiusam sarkanā krāsā nokrāsotu olu kā Kristus augšāmcelšanās simbolu.

  • Lieldienu simbols ir ola, kas simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, pilnību un sauli. Senie ēģiptieši, persieši, feniķieši un hinduisti ticēja, ka pasaule radusies no milzīgas olas un ola kā visas dzīvības sākuma simbols pastāvējusi mūžīgi, tālab olām tika piedēvētas arī maģiskas spējas.

  • Otrs populārākais Lieldienu simbols ir zaķis – tas simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai ap 1500.gadu.

  • Senie latvieši Lieldienās jeb Lielajā dienā svinēja pavasara saulgriežus – dienu, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu (diena kļūst tikpat gara kā nakts).

  • Mūsdienās Lieldienas tiek svinētas pavasara pirmajā svētdienā pēc pilnmēness, tādēļ tās katru gadu ir citā datumā. Svētku gaidīšanas nedēļa sākas ar Pūpolsvētdienu, kas kristietībā tiek dēvēta par Palmu svētdienu. Šajā dienā mājinieki jāper ar pūpoliem, lai tiem turas veselība.

  • Katru dienu visā pasaulē vistas izdēj 1,2 triljonus olu. Katrs cilvēks gada laikā apēd vidēji 173 olas. Naskākie olu ēdāji ir meksikāņi – viens iedzīvotājs gadā notiesā aptuveni 21,9 kg olu.

  • Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, bet lielākās – strausi. Līdz šim mazākā zināmā kolibri ola svēra 0,365 g, bet lielākā strausa ola – 2,589 kg.

  • Viena vista gada laikā izdēj vairāk kā 259 olas. Lielākā vistas ola esot sastāvējusi no pieciem dzeltenumiem un tās garums pa vertikāli bijis 31 cm.

  • Katru gadu visā pasaulē tiek izgatavoti 90 miljoni šokolādes zaķu. Pirmais lielizmēra šokolādes zaķis izgatavots 1890.gadā. Tas bija 1,5 metru augsts.

Lieldienu tradīcijas Latvijā:

  • Latvijā Lieldienās ne vien rīko vērienīgas olu kaujas, bet arī ēd olas ar sāli, lai nemelotu. Tāpat daudz šūpojas, lai vasarā nekož knišļi un visu gadu nenāk miegs.

  • Pastāv uzskats, ka pēc svētkiem Lieldienu šūpoles jāizjauc, lai tajās raganas nenāk šūpoties un mājputniem labāk padodas perēšana.

  • Senlatvieši dāvināto olu skaitam piešķīra īpašu nozīmi. Ja meitene puisim Lieldienās dāvāja 5 olas, tad gribēja viņu precēt. Bet ar 2 olām viņa pauda klaju nepatiku.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu


 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Minizoo JuRita TAKA
Šeit iespējams apskatīt, pabarot, paglaudīt alpakas, lamas, ķengurus, kamieli, dambriežus, punduraitas, ēzeļus, poijus, zirgus, trušus un citus | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 09.02.2020 - 01.03.2020 Sveču rokdarbu pasākums ģimenēm Valmieras Tūrisma informācijas centrs
29. februārī no plkst. 12:00 līdz 15:00 Mika Pika bumbu istabā norisināsies sveču radošā darbnīca. | Skatīt vairāk
Lidosta Rīga. Šodien ielido AvioKases.lv
Rīgas Starptautiskā lidosta. Šodien ielido. | Skatīt vairāk
Vidzemes Uzņēmēju dienas 2020 Valmieras Tūrisma informācijas centrs
22. un 23. maijā Valmierā laukumā starp Valmieras Kultūras centru un t/c “Valleta” norisināsies tradicionālās “Vidzemes Uzņēmēju dienas”. | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.30920196sec.