2016. gada 3. martā Biznesa augstskolā Turība norisinājās starptautiska diskusija "Simtgade kā iespēja – Latvijas valsts simtgades pasākumi kā kultūras tūrisma produkts", ko organizēja Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju.
Diskusiju atklāja kultūras ministre Dace Melbārde, kura uzsvēra, ka Latvijas simtgade ir atvērts koncepts, un ikviens ir aicināts iesaistīties tās veidošanā. Tāpat ministre atgādināja, ka šie svētki, kā ikviens vērienīgs pasākums, var radīt pievienoto vērtību un arī finansiālu ieguvumu.
Reklāma
Par pieredzi un ieguvumiem līdzīga būtiska notikuma - "Rīga 2014" - laikā stāstīja nodibinājuma "Rīga 2014" pārstāve Anna Muhka, kura aicināja mācīties no līdzšinējās pieredzes, un uzsvēra, cik nozīmīga loma šādos svētkos ir tieši tūrisma nozares uzņēmējiem, lai simtgades svinības pulcētu arī ārvalstu tūristus. A.Muhna savā ziņojumā diskusijas dalībniekiem uzsvēra – pirms aicināt ciemiņus, jāparūpējas par to, lai tūrisma galamērķi un piedāvātie pasākumi būtu viņiem interesanti.
Savā pieredzē dalījās arī kaimiņvalsts pārstāve, Igaunijas simtgades programmas direktore Maarja-Liisa Soe, kura iepazīstināja ar Igaunijas simtgades konceptu. Programmas direktore skaidroja, ka valsts simtgade plānota kā svētki savējiem un viesiem, turklāt, līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā ir atvērta svētku programma. Tā kā Igaunijā svētku pasākumi un sarīkojumi notiks ne tikai galvaspilsētā, bet arī lauku reģionos, Maarja-Liisa Soe aicināja arī Latvijā neaizmirst par reģionu iedzīvotājiem. Savā prezentācijā Igaunijas simtgades programmas direktore īpaši izcēla sadarbību ar uzņēmējiem un tūrisma nozares pārstāvjiem (viesnīcu, restorānu īpašniekiem, gidiem u.tml.), lai valsts simtgades svinības kļūtu arī par pievilcīgu tūrisma produktu.
Vīnes tūrisma biroja mārketinga un mediju vadītāja Gudrun Engl dalījās Austrijas pieredzē, minot vairākus liela mēroga, starptautiskus pasākumus, kas tikuši veiksmīgi organizēti, piemēram, Mocarta 250. jubileju, Eirovīziju u.c. Gudrun Engl vairākkārt uzsvēra, cik būtiski ir sadarboties ar mediju pārstāvjiem, rīkot preses konferences, lai vēlreiz un vēlreiz informētu par svētku programmu un pasākumiem, kā arī atgādināja, ka komunikācija par šāda mēroga pasākumu jāuzsāk jau savlaicīgi – aptuveni gadu pirms paša notikuma.
Pasākuma otrajā daļā notika diskusija, kuras laikā tika meklētas atbildes uz jautājumu – kā pelnīt ar simtgades pasākumiem?
Via Hansa Biznesa attīstības vadītājs Ēriks Lingebērziņš diskusijas laikā uzsvēra, lai valsts simtgade nestu arī peļņu, tiem tūrisma produktiem, kas saistīti ar simtgadi, jābūt pieejamiem tirgū jau šobrīd, turklāt, atbildīgajām iestādēm jāsniedz skaidra informācija uzņēmējiem, uz ko jābalsta tūrisma produkti, proti, vai svētkos uzsvars tiks likt uz viesnīcām, restorāniem, u.tml.
Savukārt, reklāmas speciālists, aģentūras !Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks atgādināja, ka uzņēmējiem pašiem jāuzņemas iniciatīva, jāsaredz un jāizmanto iespējas, nevis jāgaida, kad svētku centrālie organizatori sniegts detalizētu informāciju.
Restorāna "36. līnija" līdzīpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs skaidroja, ka svētki sākas katras pašvaldības, katra pagasta ietvaros, un tie nevar palikt tikai Rīgas robežās, neskatoties uz to, ka tieši Rīgā koncentrējas liels skaits viesnīcu un restorānu. Restorāna līdzīpašnieks uzsvēra, pelnīt ar simtgadi var tikai pelnot ar kvalitāti!
Diskusijā piedalījās arī Ventspils pilsētas vicemērs Didzis Ošenieks, kurš atspoguļoja reģionu pārstāvju skatījumu uz valsts simtgadi. D.Ošenieks pavisam lakoniski paskaidroja, ka nopelnīt ar Latvijas valsts simtgadi varēsim tad, ja katrs no mums svētku gadā izvēlēsies pavadīt savu atvaļinājumu Latvijā, nevis braukt uz ārvalstīm.
Liepājas koncertzāles atklāšanas projekta vadītājs, Saeimas deputāts Ints Dālderis minēja, ka simtgade ir iespēja pelnīt, un, īstenojot piemērotus pasākumus, vietējiem uzņēmējiem būs iespēja gūt peļņu, pateicoties ārvalstu viesiem. Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd joprojām nav skaidra simtgades pasākumu kalendārā plāna, kas, protams, apgrūtina uzņēmēju iespējas plānot, kā iesaistīties svētku organizēšanā.
Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga aicināja domāt ilgtermiņā, koncentrējoties ne tikai uz valsts simtgades pasākumiem, bet veidot katras pilsētas ilgtermiņa stratēģiju tūrisma jomā, kas, protams, ir daudz sarežģītāks un apjomīgs darbs, bet nodrošinātu ieguvumus gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem.
Sabiedriskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par vienotā tēla izveidi valsts simtgades pasākumiem, komentējot šo jautājumu, Ē.Stendzenieks skaidroja, ka vienotais tēls ir krietni pārvērtēts, pilnīgi pietiek ar to, ka ikviens ir informēts par valsts simtgadi. "Mēs varam runāt par svētkiem simts balsīs un svinēt tos simts veidos – kāds pilī, kāds restorānā, kāds pie dabas, un kāds cits – savās mājās!" uzsvēra Ē.Stendzenieks.
Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – lai svētki būtu izdevušies, lai ar lepnumu varam aicināt arī ārvalstu viesus, gūt peļņu un lepoties ar Latviju – tiem jāsāk gatavoties savlaicīgi, un šī diskusija ir viens no veidiem, kā gatavoties mūsu valsts simtgadei.
