Autors: Dabas aizsardzības pārvalde
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Baltijas jūras piekraste Latvijā var lepoties ar pārsteidzošu ainavu dažādību. Kurzemniekiem vispirms prāta nāk priežu mežiem apaugušas kāpas, kas pie jūras pāriet baltu, smalku smilšu liedagā, vai arī līdzena pļava, kas beidzas ar stāvkrastu, kā slavenajā Jūrkalnē.
Mazāk slavena, bet īsta dabas dārgumu krātuve ir Ventspils novada Užavas jūrmala, kur nodibināts dabas liegums. Ne velti, jo Užavas jūrmalā vienuviet, tikai 33 km 2 platībā sakoncentrēti unikāli dabas retumi un arī unikāls kultūras mantojums: te meklējamas savdabīgās pelēkās kāpas, augstākā āķveida kāpa, Užavas bāka - viena no skaistākajām bākām Latvijā un Užavas upes grīva. Ikviens no šiem brīnumiem ir tā vērts, lai dotos ekskursijā uz Užavu. Teritorija ir labiekārtota – izbūvētas vietas, kur novietot auto, ir informācijas stendi, laipas noejai uz liedagu.
Reklāma
Uzreiz aiz jūras apskalotā, smiltīm un oļiem klātā liedaga nesākas kāpu pauguri un priežu mežs, bet gan plaša, oļu tuksnesim līdzīga pelēko kāpu ainava, - tik neparasta, ka pārsteidz ikvienu, kas to redz pirmo reizi. Vairākus kilometrus garie un vairākus simtus metru platie oļu lauki, kuros vasarās valda gan dzestrais jūras vējš, gan karstā saules svelme, ir patvērums daudziem Latvijas dabas retumiem. Uz mazajām augāja "saliņām", kuras izkaisītas oļu jūrā, aug smiltāja neļķe un Gmelina alise. Kopā ar vilku kārklu un citiem augiem tās veido savdabīgu augāju, kas ir raksturīgs tikai šādām vietām, un tāpēc arī aizsargājams ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Starp augu puduriem skrien necilā, bet ļoti reti sastopamā jūrmalas smilšvabole. Uz saules nokaitēto un jūras nogludināto oļu mugurām ķērpji veido dzeltenu, zaļu, pelēku un melnu mežģīņu rakstus, kādi citur Latvijā nav redzami, jo Užavas apkārtnes oļu tuksneši ir vienīgā mājvieta 11 ķērpju sugām.
Īpaši pievilcīgas ir kāpas, kuras stiepjas no Užavas upes grīvas uz Ventspils pusi. Arī šeit mājvietu radušas vairākas retas augu sugas - Lēzela vīrcele, sīkziedu plaukšķene, jūrmalas dedestiņa, pļavas silpurene un jūrmalas plostbārdis. Užavnieku lepnums ir jūrmalas zilpodze. To redzēt laimējies tikai retajam un neatlaidīgajam. Latvijā zilpodze sastopama divās vietās, un viena no tām ir Užava. Dabas pētnieki Užavā šo augu atraduši jau pagājušā gadsimta 30. gados. To iespējams ieraudzīt kāpās, kur tā aug nabadzīgajās jūrmalas smiltīs un spītē visām vētrām. Jūrmalas zilpodze ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas izzūdošo sugu sarakstā, arī Užavas dabas liegums sākotnēji tika izveidots tieši šīs sugas saglabāšanai.
Ievērības cienīgi ir Užavas simtgadīgie priežu meži, jo tie ir ne tikai pēdējo divu lielāko karu, Latvijas pirmās brīvvalsts, padomju okupācijas un juku laiku liecinieki, bet arī pasargā laukus un sētas no spēcīgajiem vējiem un vētrām. Līko un vēja pluinīto priežu retaiņu Latvijā kļūst arvien mazāk un mazāk, bet užavniekiem ir vēl ko parādīt, jo, cilvēka mazskarti, tie stāv kā stāvējuši.
Romantiskākā vieta Užavā nepašausmini ir Užavas bāka. 21 metru augstā, cilindriskā mūra bāka, celta 1879. gadā, tā joprojām pilda navigācijas funkciju. Krasts pie bākas nostiprināts ar betona bluķiem. Mazāk romantiskas, bet sava laika liecinieces ir padomju laika militāro bunkuru un mašīnu slēpņu paliekas, kas joprojām čurn kāpu mežā. Kaut arī Užava atrodas līdzenumā, jūras piekrastē kāpu grēdu augstums pie bākas pārsniedz 30 metrus, bet tālāk uz ziemeļiem ir gandrīz 32 metru augstas. No Užavas bākas virzienā uz dienvidiem atrodas Latvijā lielākā āķveida kāpa.
Mierīgā Užavas upe pie ietekas jūrā sasniedz 20 metru platumu, tur ierīkotas ugunskura un piknika vietas. Putnu migrācijas laikā laivošanu un makšķerēšanu var apvienot ar putnu vērošanu. Šeit ir ligzdošanas vieta griezei, polderos pulcējas ziemeļu un mazie gulbji, zosis, pīles, bridējputni un dzērves.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
