Autors: Ruta Bemberga
Avots: Rundāles pils muzejs
2016. gada 24. maijā, atzīmējot 280. gadadienu kopš Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, muzejā tiks atklātas divas jaunas tematisko ekspozīciju telpas. Viena no tām – ieskats klasicismā – papildina muzeja pastāvīgo ekspozīciju "No gotikas līdz jūgendstilam". Otra veltīta Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimtai un iekārtota pils rietumu korpusa hercogienes apartamentu daļā.
Ekspozīcijas "No gotikas līdz jūgendstilam" jaunākā telpa sniedz priekšstatu par klasicisma izpausmēm Francijā, Anglijā, Krievijā, Vācijā un Latvijā. "Klasicisms bija mākslas virziens, kas tiecās pēc antīkās mākslas ideāliem un, nomainījis vēlo baroku un rokoko, valdīja Eiropā no 18. gadsimta 60./70. gadiem līdz 19. gadsimta sākumam, kad sākās t. s. ampīra stila fāze. Tā turpinājās līdz 19. gadsimta 40. gadiem, kad māksla nonāca pie historisma – iepriekšējo gadsimtu stilu atdarināšanas," stāsta Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis
Reklāma
Klasicisma izpausmes dažādās zemēs bija atšķirīgas. Kā neliels izgriezums no salona interjera, kas iekārtots Luija XVI stilā (kā dēvē 18. gadsimta otrās puses mākslu Francijā), ir kamīns ar atbilstošu kokgriezuma paneļu fragmentu, malkas turētājiem, pulksteni, sienas brā un svečturiem. Francijas stūrīti papildina Obisonas manufaktūrā austs gobelēns un salona mēbeļu komplekts. Anglijas klasicismā īpaša vieta ir brāļu Roberta un Džeimsa Adamu veikumam – Rundāles pilī tagad apskatāms krēsls ar ovālu atzveltni, kas atbilst Adamu metiem. Pēc angļu mēbeļu dizainera Tomasa Šeratona 1792. gada meta Latvijā tapis Gatartas muižas sarkankoka krēsls. Ekspozīciju papildina angļu bufetes galds sideboard ar divām koka vāzēm galda piederumu glabāšanai un Vedžvuda manufaktūras fajansa servīze. Krievijas klasicismu pārstāv divi krēsli – viens no Carskoje Selo Katrīnas pils Zaļās ēdamistabas, kuru 1783. gadā projektējis skotu arhitekts Čārlzs Kamerons, otrs no Ziemas pils iekārtas Pāvila I laikā. Lustra ar sarkana stikla balustru un kristāla piekariņu virknēm darināta Krievijā 18. gadsimta beigās. Klasicismu Vācijā ilustrē porcelāns, kas tapis Meisenē, Berlīnē un Frankentālē. Pēc Kurzemes hercoga Pētera pasūtījuma Berlīnes Karaliskajā porcelāna manufaktūrā ap 1790. gadu sāka ražot t. s. Kurzemes servīzi, kas joprojām palikusi manufaktūras sortimentā un kļuvusi par klasicisma stila porcelāna standartu. Ledus trauks ir viens no muzeja vērtīgākajiem klasicisma porcelāna paraugiem. Latvijā klasicisms ienāca tikai 18. gadsimta beigās. To pārstāv Rundāles pils krēsls, kas tapis Kurzemes hercoga Pētera laikā, terīne, kuru 1793. gadā darinājis kāds Kuldīgas sudrabkalis, un melni glazētu podiņu krāsns ar reljefu vāzes motīvu.
Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimtai veltītās ekspozīcijas pamatā ir Ulriha barona fon Bēra (1923 – 2011), Ēdoles muižas pēdējā īpašnieka Aleksandra fon Bēra dēla, un viņa sievas Dorotejas fon Bēras dāvinājums: 22 dzimtas portreti un citas dzimtas relikvijas. Portreti aptver laika posmu no 18. gadsimta 60. gadiem līdz 1891. gadam, kad Popes muižas īpašnieka Karla Ulriha fon Bēra portretu gleznojis Janis Rozentāls. Sešu portretu autors ir Jelgavas mākslinieks Frīdrihs Jūliuss Dērings. Ekspozīciju papildina Zlēku muižas īpašnieka Ulriha fon Bēra ceļojuma saules pulkstenis, kristāla pokāls ar fon Bēru ģerboni, Ēdoles pils atslēga un citi priekšmeti, kā arī Zlēku muižas īpašnieka Ulriha fon Bēra (miris 1749) apbedīšanas mētelis no Zlēku baznīcas kapenēm. Rokoko stila krāsns no Popes muižas kungu mājas pārvesta uz Rundāles pili jau 1964. gadā.
Hercoga apartamentos šogad turpinās "Medību kabineta" iekārtošana. Lai atspoguļotu hercogu Ernsta Johana un Pētera kaislību uz medībām, tajā būs sakopotas izcilu mākslinieku gleznas par medību tēmu no muzeja krājuma un da¬žādi 18. gadsimta mednieku pie¬derumi. Izsolē Vācijā iegādāta liela 18. gadsimta vitrīna šo smalki izstrādāto de¬koratīvās mākslas priekšmetu eksponēšanai. "Vienu gadu, sākot no 2016. gada 24. maija, tajā būs apskatāms izcils mākslas priekšmets no privātkolekcijas Vācijā – 60 cm augsts apzeltīta sudraba pokāls ar gravētām medību ainām un mednieku un briežu figūrām. Tas darināts ap 1725. gadu, un leģenda vēsta, ka Polijas karalis Augusts II to dāvinājis hercogam Ernstam Johanam Bīronam," informē I. Lancmanis
Jaunās telpas apmeklētājiem pieejamas no 2016. gada 25. maija
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
