Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās divas Latgalei veltītas izstādes

No š. g. 6. aprīļa līdz 8. septembrim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32, Rīgā, būs skatāma mobilā izstāde "Latgales kongresam – 100" un izstāde "Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais".

Ar šo "Savējās Latgales" ciklu muzejs aizsāk Latvijas simtgadei veltītu norišu programmu, izceļot Latvijas apvienošanas idejas nostiprināšanu 1917. gada pavasarī kā īpaši būtisku valsts tapšanas procesa sastāvdaļu.

Latvijas valsti izveidoja 1918. gadā, apvienojot trīs administratīvi nošķirtas daļas – bijušo Kurzemes guberņu, Vidzemes guberņu un Vitebskas guberņas trīs Latgales apriņķus. Jau gadu iepriekš tika pausts atbalsts idejai par vienotu latviešu nāciju ar pašpārvaldes tiesībām visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados. Izšķirošs notikums ceļā uz vienotu Latviju bija Latgales kongress Rēzeknē 1917. gada 26.-27. aprīlī (9.-10. maijā), kura delegāti pauda atbalstu Latgales atdalīšanai no Vitebskas guberņas un tās apvienošanai ar latviešu apdzīvotajām teritorijām Baltijas guberņās – Vidzemi un Kurzemi. Tā bija izšķiršanās ne tikai par administratīvi-teritoriālo piederību, bet arī par latviešu nācijas nākotni.

Līdzās nācijas vienotības idejai ne mazāk svarīga ir katra novada unikalitāte, īpašais tā kultūrvēsturiskajā ainavā, vēsturiskajā pieredzē. 1917.-1918. gadā nostiprinātie kopīgie mērķi vēl šodien pastāv mijiedarbībā ar katra kultūrvēsturiskā novada savdabību.

Izstāde "Latgales kongresam – 100"

1917. gada pavasara politiskos notikumus – Latvijas apvienošanas un autonomijas idejas – noteica ilglaicīga vēsturiskā pieredze. Tādēļ mobilā izstāde "Latgales kongresam – 100" veltīta ne tikai Latgales kongresa norisei un tā lēmumiem, bet iezīmē arī tās vēsturiskās atšķirības, kas raksturo Latgales dažādos pārvaldes, saimniecības, sabiedriskās un kultūras dzīves, nacionālās kustības attīstības ceļus gandrīz 300 gadu laikā kopš Latvijas teritorijas sadalīšanas starp vairākām politiskajām virsvarām.

Izstādē izmantoti LNVM krājuma materiāli, kas ataino katoļticības, poļu valodas un pārvaldes sistēmas izplatību Latgalē, Krievijas centrālās varas īstenoto rusifikācijas politiku 19. gs. beigās, latgaliešu nacionālo pašapziņu 20. gs. sākumā. Izstādīto  eksponātu vidū būs arī 20. gs. 30. gadu vidū tapusī mākslinieka Jēkaba Strazdiņa interpretācija par Latgales kongresa norisi Rēzeknes kinoteātrī "Diana", vienīgais zināmais krāsainais attēls, kurā šis notikums atspoguļots.

Izstāde "Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais"

Katram novadam raksturīga kāda savdabīga kultūras iezīme. Viena no spilgtākajām tradicionālās kultūras zīmēm Latvijā ir Latgales keramika. Līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.

Latgalei raksturīgās keramikas tradīcijas sāka veidoties vēl senatnē, jaunākajā akmens laikmetā, par to var spriest pēc mūsu priekšteču atstātajiem materiālās kultūras apliecinājumiem mālā, kas uzieti arheoloģiskajos izrakumos. Mūsdienās Latgales keramika ir daudzšķautņaina lietišķās mākslas joma. Laikam ritot, māla podu tapšanas procesos ienāk jaunas, modernas tendences, parādās jauni iespējamie māla sastāvi, apstrādes paņēmieni, trauku formas, tomēr nemainīgas paliek vēsturiskās tradīcijas, senču pieredzes izmantošana māla apstrādē un darba mīlestība, kuru stiprina apziņa par Latgales keramikas pieredzi un potenciālu.

Izstādē būs skatāmi apmēram divdesmit Latgales podnieku darbi – Tautas lietišķās mākslas studijas "Rēzeknes apriņķa pūdnīki" un Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas keramiķu veikums. To papildinās projekta "Latvijas zelta pods" dalībnieces Elīnas Kursītes Latgales podnieku portreti lielformāta izmērā.

Izstāžu atklāšanas pasākumu 5. aprīlī ievadīs diskusija par Latgales podniecības tradīcijām un nākotnes perspektīvām: keramiķis Andris Ušpelis stāstīs par Latgales keramikas vecmeistariem, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena analizēs Latgales keramiku kā vienu no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elementiem, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles lektore Evija Vasilevska aicinās domāt par Latgales keramikas attīstības tendencēm mūsdienās. Diskusiju noslēgs projekta "Latvijas zelta pods" dalībnieku priekšlasījumi. Literatūrzinātnieces Janīna Kursīte, Elīna Kursīte un Rūta Šmite dalīsies ar projekta laikā gūtajiem iespaidiem par Latgales keramikas statusu un nozīmi mūsdienās.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Senā inku impērija - Peru Jēkaba Ceļojumi
Peru ir zinātkāro pasaules izzinātāju sapnis. Kas un kāpēc ir uzzīmējis mistiskās Naskas līnijas? Kas dzīvoja senajā Maču Pikču pilsētā? | Skatīt vairāk
Latvija 3990 EUR
Jaunais gads Maurīcijas salā Jēkaba Ceļojumi
Ceļojums uz Maurīcijas salu,pateicoties skaistajai dabai, kā arī atsaucīgajiem un viesmīlīgajiem salas iedzīvotājiem, sniegs milzu pozitīvisma devu! | Skatīt vairāk
2765 EUR
Dienvidtaizemes salu kruīzs Jēkaba Ceļojumi
Taizemes dienvidi ar smaragdzaļajām salām, gleznainajiem līcīšiem, garajām baltajām pludmalēm sniegs Tev neatkārtojamu atpūtu! | Skatīt vairāk
2212 EUR
Zaļā sala ragas mazā grupā Jēkaba Ceļojumi
Kaboverde jeb Zaļā Raga salas atrodas aptuveni 800 km uz rietumiem no Āfrikas kontinenta un vidusceļā starp Portugāli un Brazīliju! Apceļo šo unikālo | Skatīt vairāk
1585 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2017 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2017 1st-studio.com

 
Total Timed::0.23519993sec.