Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās divas Latgalei veltītas izstādes

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās divas Latgalei veltītas izstādes

No š. g. 6. aprīļa līdz 8. septembrim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32, Rīgā, būs skatāma mobilā izstāde "Latgales kongresam – 100" un izstāde "Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais".

Ar šo "Savējās Latgales" ciklu muzejs aizsāk Latvijas simtgadei veltītu norišu programmu, izceļot Latvijas apvienošanas idejas nostiprināšanu 1917. gada pavasarī kā īpaši būtisku valsts tapšanas procesa sastāvdaļu.

Latvijas valsti izveidoja 1918. gadā, apvienojot trīs administratīvi nošķirtas daļas – bijušo Kurzemes guberņu, Vidzemes guberņu un Vitebskas guberņas trīs Latgales apriņķus. Jau gadu iepriekš tika pausts atbalsts idejai par vienotu latviešu nāciju ar pašpārvaldes tiesībām visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados. Izšķirošs notikums ceļā uz vienotu Latviju bija Latgales kongress Rēzeknē 1917. gada 26.-27. aprīlī (9.-10. maijā), kura delegāti pauda atbalstu Latgales atdalīšanai no Vitebskas guberņas un tās apvienošanai ar latviešu apdzīvotajām teritorijām Baltijas guberņās – Vidzemi un Kurzemi. Tā bija izšķiršanās ne tikai par administratīvi-teritoriālo piederību, bet arī par latviešu nācijas nākotni.

Līdzās nācijas vienotības idejai ne mazāk svarīga ir katra novada unikalitāte, īpašais tā kultūrvēsturiskajā ainavā, vēsturiskajā pieredzē. 1917.-1918. gadā nostiprinātie kopīgie mērķi vēl šodien pastāv mijiedarbībā ar katra kultūrvēsturiskā novada savdabību.

Izstāde "Latgales kongresam – 100"

1917. gada pavasara politiskos notikumus – Latvijas apvienošanas un autonomijas idejas – noteica ilglaicīga vēsturiskā pieredze. Tādēļ mobilā izstāde "Latgales kongresam – 100" veltīta ne tikai Latgales kongresa norisei un tā lēmumiem, bet iezīmē arī tās vēsturiskās atšķirības, kas raksturo Latgales dažādos pārvaldes, saimniecības, sabiedriskās un kultūras dzīves, nacionālās kustības attīstības ceļus gandrīz 300 gadu laikā kopš Latvijas teritorijas sadalīšanas starp vairākām politiskajām virsvarām.

Izstādē izmantoti LNVM krājuma materiāli, kas ataino katoļticības, poļu valodas un pārvaldes sistēmas izplatību Latgalē, Krievijas centrālās varas īstenoto rusifikācijas politiku 19. gs. beigās, latgaliešu nacionālo pašapziņu 20. gs. sākumā. Izstādīto  eksponātu vidū būs arī 20. gs. 30. gadu vidū tapusī mākslinieka Jēkaba Strazdiņa interpretācija par Latgales kongresa norisi Rēzeknes kinoteātrī "Diana", vienīgais zināmais krāsainais attēls, kurā šis notikums atspoguļots.

Izstāde "Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais"

Katram novadam raksturīga kāda savdabīga kultūras iezīme. Viena no spilgtākajām tradicionālās kultūras zīmēm Latvijā ir Latgales keramika. Līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.

Latgalei raksturīgās keramikas tradīcijas sāka veidoties vēl senatnē, jaunākajā akmens laikmetā, par to var spriest pēc mūsu priekšteču atstātajiem materiālās kultūras apliecinājumiem mālā, kas uzieti arheoloģiskajos izrakumos. Mūsdienās Latgales keramika ir daudzšķautņaina lietišķās mākslas joma. Laikam ritot, māla podu tapšanas procesos ienāk jaunas, modernas tendences, parādās jauni iespējamie māla sastāvi, apstrādes paņēmieni, trauku formas, tomēr nemainīgas paliek vēsturiskās tradīcijas, senču pieredzes izmantošana māla apstrādē un darba mīlestība, kuru stiprina apziņa par Latgales keramikas pieredzi un potenciālu.

Izstādē būs skatāmi apmēram divdesmit Latgales podnieku darbi – Tautas lietišķās mākslas studijas "Rēzeknes apriņķa pūdnīki" un Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas keramiķu veikums. To papildinās projekta "Latvijas zelta pods" dalībnieces Elīnas Kursītes Latgales podnieku portreti lielformāta izmērā.

Izstāžu atklāšanas pasākumu 5. aprīlī ievadīs diskusija par Latgales podniecības tradīcijām un nākotnes perspektīvām: keramiķis Andris Ušpelis stāstīs par Latgales keramikas vecmeistariem, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena analizēs Latgales keramiku kā vienu no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elementiem, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles lektore Evija Vasilevska aicinās domāt par Latgales keramikas attīstības tendencēm mūsdienās. Diskusiju noslēgs projekta "Latvijas zelta pods" dalībnieku priekšlasījumi. Literatūrzinātnieces Janīna Kursīte, Elīna Kursīte un Rūta Šmite dalīsies ar projekta laikā gūtajiem iespaidiem par Latgales keramikas statusu un nozīmi mūsdienās.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 24.04.2017 - 30.04.2017 Dabas ainavas Zilākalna pakājē Valmieras TIC
Cikla “Ko slēpj Valmiera” noslēdzošajā ziemas pārgājienā 29.aprīlī plkst.11:00 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina izzināt Zilākalna | Skatīt vairāk
Latvija
SPA piedāvājums! Bellevue Park Hotel Riga
SPA piedāvājums Aizbēdz no ikdienas un atjauno enerģiju ar mūsu SPA piedāvājumu, kurā iekļauta: 1 nakts divvietīgajā Superior klases numurā | Skatīt vairāk
109 EUR
Sibīrijas zilā pērle - Baikāla ezers! Jēkaba Ceļojumi
Baikāla apkārtnē mājo īpaša maģija. Taiga, daudzveidīgā un bagātā kultūra, ūdenskritumi - krāšņs un bagātīgs ceļojums! | Skatīt vairāk
1725 EUR
Mjanma jeb senā Birma Jēkaba Ceļojumi
Budistu mūki rītausmā mazgā zelta Budas statujas, bet rīsa laukos gluži kā tālā senatnē salīkuši nemainīgā ritmā rosās cilvēki. Te viss | Skatīt vairāk
2780 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2017 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2017 1st-studio.com

 
Total Timed::0.92119908sec.