Foto: Latvijas Okupācijas muzejs
Autors: Santa Magiča
Avots: BalticTravelnews.com
Ēka, kurā agrāk atradušies čekas pagrabi, tautā pazīstama kā Stūra māja, tiks atvērta plašākai apskatei Rīgas kultūras galvaspilsētas ietvaros.
"Ar kultūru to var atdzīvināt, lai tā nestāv kā melns pleķis Brīvības ielā," atklāj nodibinājuma "Rīga 2014" pārstāve Elīna Dambekalne. "Ir tādi, kas šo māju grib vienkārši uzspridzināt, ir tie, kas saka, ka nedrīkst to aiztikt un ka tā ir apgānīšana," tā par ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī izsakās Elīna Dambekalne.
Reklāma
Stūra māja visplašāk tiek saistīta ar 1940. - 1941. gadu jeb Baigo gadu – laiku, kad Latvijā ienāca Sarkanā armija. Čekas jeb Valsts drošības komitejas ēku, tāpat kā Centrālcietumu, izmantoja apcietināto aizturēšanai, pratināšanai, spīdzināšanai un Baigā gada laikā pat nogalināšanai. Stūra mājā nonāca nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, politiskā elite, Latvijas brīvvalsts laikā strādājušie valsts iestāžu darbinieki jeb tā laika inteliģence un sabiedrībā labi zināmi cilvēki. Uz laiku čeka savu darbību bija pārtraukusi, tomēr vēlāk ēkā tā atgriezās un darbojās tur līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991.gadā.
Rīgas kultūras galvaspilsētas ietvaros Stūra mājā paredzēts izveidot vairākas tematiskās ekspozīcijas. Viena no šīm ekspozīcijām ir Okupācijas muzeja projekts "Izstaigā Stūra māju!", kuras mērķis ir iepazīstināt cilvēkus ar PSRS represīvās sistēmas darbību Latvijā komunistiskās okupācijas periodā, izmantojot autentisku vidi. Okupācijas muzeja vēsturniece un viena no čekas muzeja ekspozīcijas autorēm Inese Dreimane stāsta: "Vairākām paaudzēm jēdzieni čeka un Stūra māja kļuva par ļaunuma un varmācības sinonīmiem, kā arī saistījās ar noslēpumainību. Mēs ceram, ka savdabīga durvju atvēršana uz šo namu palīdzēs savā ziņā pārvarēt pagātnes traumu un saprast, kas tur īsti ir noticis un kurā vietā."
Tā kā kopš 1940.gada čekas mītnē brīvi varēja ieiet tikai tās darbinieki un tiem līdzi atvestie aizturētie, un arī mūsdienās tur iekšā var tikt tikai retais, projekta idejas autori uzskata, ka cilvēkus māc ziņkāre par to, kā šī ēka izskatās un tās baisais tēls radīs viņos vēlmi to apmeklēt. Inese Dreimane ir pārliecināta, ka "jauniešiem tā būs iespēja iegūt informāciju par savas zemes pagātni, kas palīdzēs saprast vecāku un vecvecāku piedzīvoto un, iespējams - raisīs pašos interesi par vēsturi". Viņa tāpat uzsver, ka muzejs būs interesants arī vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri varēs atcerēties piedzīvoto, pastāstīt par to, kā arī pieminēt tuviniekus. Savukārt ārzemju viesiem tas būs ieskats Latvijas 20. gadsimta vēstures smagākajā posmā, par kuru, kā uzsver vēsturniece, pasaulē joprojām tā īsti nevēlas ne zināt, ne runāt.
Inese Dreimane stāsta, ka Okupācijas muzeja pārziņā būs lielākā daļa ēkas pirmā stāva, pagrabs, 5. un 6. stāva atsevišķas telpas. Ēkas pirmais stāvs būs pieejams vispārējai apskatei bez maksas, kurā tiks izvietoti attēli no kamerām un citiem ēkas posmiem. Pagrabā būs iespējams iziet cauri ieslodzīto kamerām. Tur mazliet tiks mainīts iekārtojums un vairāk pieskaņots čekas laikam, jo Valsts policijas laikos tas tika nedaudz mainīts. Tāpat arī plānots atklāt Latvijas Robežsargu brigādes ģenerāļa Ludviga Bolšteina kabinetu, kurā viņš nošāvās, tādā veidā protestējot pret valsts okupāciju.
Elīna Dambekalne atzīst, ka, lai gan šobrīd notiek ļoti intensīvs darbs pie izstādēm, nevar aizmirst gādāt arī par to, lai māja būtu droša apmeklētājiem, ņemot vērā, ka ēkā šobrīd nav ne elektrības, ne kanalizācijas. Taču, neskatoties uz to, projekta veidotāji uzskata, ka viss norit atbilstoši plānam un jau jūtama cilvēku atsaucība, īpaši bijušo ieslodzīto vidū.
"Šie cilvēki arī ir tie, kas dalās divās frontēs. Citi ļoti pārdzīvo, jo ir kaut kāda emocionālā sasaiste, bet ir ļoti daudz to cilvēku, kas zvana un saka, ka viņiem ir stāsts, un kas vēlētos tikt iekšā. Viņiem ir tā emocionāla piesaiste pagātnei un viņi vēlas tur ienākt vēl vienreiz," stāsta Elīna Dambekalne un uzsver, ka cilvēkiem jāsaprot – māja nav īsti vainīga pie tā, kas tajā noticis.
Izstādi paredzēts atklāt 2014. gada aprīļa beigās un to būs iespējams apmeklēt sešu mēnešu garumā. Taču "Rīga 2014" projektu koordinatore Elīna Dambekalne vērš uzmanību uz to, ka katra projekta mērķis ir to turpināt arī nākotnē. Saistībā ar Stūra māju perioda beigās tiek plānots rīkot plašu diskusiju par muzeja turpmāko darbību. "Varbūt tur būs vēstures muzejs, bet tas ir jautājums, kas šobrīd karājas gaisā," atklāj Elīna Dambekalne.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
