Autors: vzt.lv
Avots: Vecrīgas Ziemassvētku Tirdziņš
Vai Rīga ir pušķotās Ziemassvētku eglītes dzimtene? Lai gan konkrēta pilsēta, kurā tā pirmoreiz dekorēta, aizvien vēl tiek turēta noslēpumā, skaidrs, ka tas noticis Livonijas teritorijā pirms apmēram sešiem gadsimtiem. Tad to svētku ceremonijā izmantoja Melngalvju brālības biedri, kuri nēsāja melnas cepures, un pēc ceremonijas eglīti sadedzināja. Taču Vecrīgas bruģis sevī slēpj vēl kādu senu nostāstu.
Reiz sensenos laikos Vecrīgā kādā nabadzīgā ģimenē dzīvoja maza meitene vārdā Ieva. Viņas vecāki strādāja ilgas stundas, lai nopelnītu ģimenei iztiku, tāpēc Ieviņa dienas aizvadīja kādā mazā jumta istabiņā netālu no Doma laukuma. Īpaši skumji meitenei bija ziemā, kad tuvojās saulgrieži. Ārā tumsa nomainīja gaismu, mājā iezagās aukstums un Ieviņa mēdza stundām ilgi pa logu vērot garām skrejošos cilvēkus un lēni krītošās sniega pārslas.
Reklāma
Kādā pavisam aukstā pievakarē uz palodzes pēkšņi parādījās melns kaķis. Pieklauvējis pie aizsalušās loga rūts, viņš ar ķepu aicināja meiteni atvērt logu. Ieviņa to izdarīja un apķērīgais runcis, pazibot koši baltajai pavēderei, ienāca istabā teikdams: "Kāpēc esi tik noskumusi? Apģērbies un ejam laukā, man tev ir kas rādāms!". Ieviņa mirkli padomāja un noslēpumainā priekā devās kaķim nopakaļ līdz nonāca Rātslaukumā pie Melngalvju nama.
Runcis pagriezās un palēca sāņus, lai meitenei atklātos kuplais egles koks pašā laukuma vidū, kas neparastā kārtā bija izgreznots ar visu, kas Ieviņai tik ļoti patika – sausiem ziediem, spīdīgām lentītēm, salmu lellēm, krāsainām kreppapīra puķēm un koši sarkaniem āboliem. Melnais kaķis, lepni izslējies, staigāja apkārt eglītei un pārliecinoši teica: "Turpmāk ikviens cilvēks visā plašajā pasaulē zinās cik viegli var iepriecināt gan mazus, nosalušus bērnus, grūtdieņus un vientuļniekus, gan visus citus, kam tik ļoti patīk justies mīlētiem."
Tā Rīgas melnais kaķis savu darbu bija paveicis, Ieviņa devās mājās, un par šo brīnumu pastāstīja saviem vecākiem, kuri bija pateicīgi, ka kādam izdevies viņu bērna mazo sirdi pieliet ar tik neviltotu prieku.
Gāja mēnesis pēc mēneša un jau pēc pāris gadiem ziemas saulgrieži pārauga Ziemassvētkos, kurus sagaidīt ar pušķotu eglīti bija kļuvusi par tradīciju, un tā rotāja teju vai katras ģimenes siltāko istabu.
Kad Ieviņa izauga liela un viņai pašai jau bija bērni, visa ģimene kopā ar māmiņu un tēti Ziemassvētkos gāja uz Doma baznīcu piedzīvot svētku brīnumu, arī tur viņus gaidīja ar svecītēm rotāta eglīte. Ko dara melnais kaķis? Sēž uz Vecrīgas nama jumta un jau ilgi to visu pieskata, jo tagad rotātas egles ir visos Rīgas laukumos, tā lielākā un skaistākā pašā Vecrīgas sirdī - Doma laukumā. Apkārt daudz ļaužu – tirgotāji, pircēji un viesi, visi priecājas un kā katru gadu piedzīvo Ziemassvētku atnākšanu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
