Apskatāma mobilā izstāde «Vikingu un zviedru laiki Latvijā»

Autors: Rudīte Menģelsone
Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

No 2016. gada 2. jūnija līdz 23. oktobrim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mazajā izstāžu zālē Brīvības bulvārī 32, Rīgā, apskatāma izstāde "Vikingu un zviedru laiki Latvijā". Tā veidota mobilas konstrukcijas formā, un to papildinās oriģināli priekšmeti no muzeja krājuma – daļa tiks eksponēta pirmoreiz.

Ekspozīcija "Vikingu un zviedru laiki Latvijā" vēsta par Latvijas iedzīvotāju nozīmi Ziemeļeiropas un Austrumeiropas kontekstā 7.–12. gadsimtā, parāda viņu kultūras bagātību un ietekmi reģionā, atsedz Austrumbaltijas un Skandināvijas iedzīvotāju kontaktus un savstarpējo mijiedarbību, apliecina Latviju kā noteiktu un spilgtu minētās pasaules daļu ar savu paliekošu nozīmi. Tēmas atspoguļošanā izmantoti rakstīti avoti un arheoloģiskās liecības.

Reklāma

Izstāde sastāv no vairākām sadaļām: "Vikingu laikmets", " Latvija: zeme, tauta, valsts", "Skandināvu rakstītie avoti par Austrumbaltiju", "Daugavas tirdzniecības ceļš un Daugmale" "Arheoloģiskās liecības par skandināviem Latvijā", "Zviedru laiki Latvijā".

Pirmajā no tām īsā un koncentrētā veidā sniegta pamatinformācija par Vikingu laikmetu Skandināvijā; otrā  satur vēstījumu par latviešiem un Latviju. Trešajā sadaļā parādītas skandināvu rūnu uzrakstos, sāgās un hronikās atrodamās zināšanas par Austrumbaltijas ģeogrāfiju, etnisko sastāvu, savstarpējiem kontaktiem un konfliktiem, ceturtajā raksturots viens no nozīmīgākajiem Austrumeiropas tirdzniecības ceļiem – Daugava, ceļa no "varjagiem uz grieķiem" sastāvdaļa, kā arī parādītas šī ūdensceļa ieejas un izejas "atslēgas" – Daugmales pilsētveida apmetnes arheoloģisko izrakumu rezultāti. Piektā sadaļa iepazīstina ar skandināvu Grobiņas arheoloģisko kompleksu un tā senlietu atradumiem kuršu, lībiešu, zemgaļu un citos pieminekļos. Sestā – pārceļ skatītāju uz pēcvikingu Latvijas un Zviedrijas ciešāko saistību periodu un veltīta 16. gadsimta vidus – 18. gadsimta sākuma cīņai par Livonijas mantojumu un Vidzemes simtgades epizodei trīs kroņu valsts varā.

Vitrīnās varēs apskatīt skandināviem raksturīgās senlietas no skandināvu kapiem Grobiņas Smukumos, Salaspils Laukskolā un Ikšķiles Zēvalda vasarnīcas kapulaukā. Krāšņākie ar sudrabu inkrustētām uzmavām rotātie šķēpa gali un divi bārdas cirvji nāk no Vecaules Čapāniem un Tāšu Rolovu purva. Būs aplūkojamas arī skandināvu sieviešu rotas no dažādiem pieminekļiem, tai skaitā bruņurupuču saktas, trīsspārnu saktas, kārbu saktas, aproces, piekari.

Pēc eksponēšanas muzejā mobilā izstāde tiks piedāvāta izglītības un kultūras iestādēm Latvijā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

22. aprīlis vēsturē: Rīgas Pareizticīgo katedrālei uzliek krustus (20.04.2022)

20. aprīlis vēsturē: Gulbenē aizsākas Putnu pašvaldību salidojums (19.04.2022)

Atvērta jauna diennakts «Pica Lulū» picērija (18.04.2024)

Iepazīsti Daugavpili bezmaksas gida ekskursijā (18.04.2024)

«airBaltic» un «Tez Tour Latvia» paziņo par sadarbības turpināšanu (18.04.2024)