Svinīgi atklāj leģendārā diriģenta Arvīda Jansona skulptūru

Piektdien, 16. decembrī, atjaunotās vēsturiskās Dzintaru koncertzāles dienvidu galerijā tika svinīgi atklāta leģendārā latviešu diriģenta, Marisa Jansona tēva, Arvīda Jansona skulptūra, kas tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Jūrmalas domes atbalstu.

Arvīds Jansons ir pirmais starptautiski atzītais latviešu diriģents, kurš aizsācis latviešu diriģentu slavas gājienu pasaulē un kura iesākto turpina gan viņa dēls Mariss Jansons, gan diriģents Andris Nelsons.

“Viņš pavēra iespēju apvāršņus Latvijas mūziķiem, iekarojot publikas sirdis daudzviet pasaulē un ar savu meistarību iedvesmojot jauniem panākumiem. Tādēļ šodien varam ar gandarījumu raudzīties uz Latvijas mūziķu sasniegumiem nu jau ne tikai dzimtajā zemē,” pauž mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

“Arvīda Jansona ieguldījuma iemūžināšana izcilā tēlniecības darbā ir ne vien sen pelnīts atzinības un cieņas apliecinājums izcilajam maestro, bet arī Borisa un Ināras Teterevu fonda, Jūrmalas pilsētas domes un Dzintaru koncertzāles kopīgs ieguldījums mūsdienu tēlniecības attīstībā un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Ar šo mēs izsakām pateicību Arvīdam Jansonam par viņa izcilajiem koncertiem Dzintaru koncertzālē un visā pasaulē,” skulptūras atklāšanas pasākumā uzsvēra Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.

“Jūrmalas pilsētas pašvaldība ar prieku atbalstīja Dzintaru koncertzāles ieceri leģendārā latviešu diriģenta Arvīda Jansona skulptūras izveidei. Esam pateicīgi Borisa un Ināras Teterevu fondam, kura atbalsts palīdz saglabāt un izcelt gaismā mūsu kultūras vērtības, izcilas personības, liekot apzināties, cik bagāts ir mūsu kultūras mantojums, un lepoties ar to. Dzintaru koncertzāle pati par sevi ir kultūras vērtība, un tagad vietā, kur Arvīdam Jansonam paticis koncertēt, iemūžināta arī viņa piemiņa un radīta jauna mākslinieciska vērtība – brīnišķīga, iedvesmojoša skulptūra,” sacīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe.

Pasākuma viesu vidū bija arī maestro Raimonds Pauls, kurš dalījās atmiņās: “Ja Dzintaru koncertzālē diriģēja Jansons, mūziķu aprindās zināja, ka klausītāji nāks, jo viņš bija publikas mīlulis – kuplu frizūru, skaisti mācēja strādāt ar orķestri. Rīgas Jūrmala toreiz bija prestiža vieta ar lieliski organizē koncertdzīvi.”

Divarpus metrus augstās bronzas skulptūras autors ir mākslinieks Aigars Bikše. Viņš savā darbā centies attēlot, ka: “Diriģents sazinās ar orķestri un nodod informāciju par skaņdarba interpretāciju ar ķermeņa starpniecību. Spriegumi figūras ķermenī un roku kustību formas dinamika veido to izjūtu, kura pārvēršas orķestra instrumentu kopējā skanējumā. Spēks un enerģija, ar kādu diriģents savu skaņdarba izjūtu pārnes kolektīvā skanējumā, ir rietumu kultūras fenomens. Diriģents ir iracionālās ārpus valodas pastāvošas cilvēku komunikācijas simbols. Arvīda Jansona skulptūrā ar formveides paņēmieniem centos iekodēt šīs neprastās personības spēku.”

Arvīda Jansona skulptūras izveides projekts ir daļa no lielākas sadarbības starp Dzintaru koncertzāli, Jūrmalas domi un Borisa un Ināras Teterevu fondu, kas iesākās ar latviešu dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumu izgaismošanu vēsturiskās Dzintaru koncertzāles vestibilā šā gada novembrī. Uzsāktajai sadarbībai ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska un izglītojoša nozīme, jo izveidotie mākslas objekti kalpos par iedvesmu mākslas un mūzikas cienītājiem, tūristiem un ikvienam koncertzāles apmeklētājam.

Arvīds Jansons bija mūziķu un klausītāju mīlēts diriģents – iedvesmojošs, kaismīgs, kura vārdu savā laikā zināja tālu aiz Padomju Savienības robežām. Savā 70 gadu ilgajā radošajā mūžā viņš uzstājās kopā ar mūzikas pasaules spožākajām zvaigznēm un slaveniem Eiropas un pasaules orķestriem. Līdzcilvēku atmiņas stāsta par neizmirstamiem Arvīda Jansona koncertiem, dziļu emocionālu un cilvēcisku inteliģenci, labestību un lielas personības starojumu.

Arvīds Jansons dzimis 1914. gada 24. oktobrī Liepājā, kur arī iesākušās viņa mūziķa gaitas. Piecpadsmit gadu vecumā viņš sāk vijolspēles mācības Liepājas Tautas konservatorijā, kuru vēlāk absolvē ar izcilību, bet sapnis kļūt par diriģentu aizved uz Rīgu un studijām Latvijas konservatorijā. 1944. gadā viņš kļūst par Operas teātra diriģentu. Par pagrieziena punktu mūziķa karjerā kļūst 1946. gads, kad Vissavienības jauno diriģentu konkursā iegūst 2. prēmiju un saņem uzaicinājumu no leģendārā Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenā diriģenta Jevgeņija Mravinska strādāt par asistentu, bet vēlāk jau par otro diriģentu savā kolektīvā. Jau ar 1954. gadu Arvīds Jansons uzsāk aktīvu koncertdarbību ārvalstīs.  Pasaules presē bieži tiek publicētas jūsmīgas recenzijas par koncertiem Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un daudzviet citur. Vasarās ar Ļeņingradas orķestri viņš bieži uzstājās arī Dzintaru koncertzālē. 1958. gadā viņš kļuva par Tokijas simfoniskā orķestra goda diriģentu, vēlāk par Tokijas goda pilsoni. Vēlākos gados paralēli koncertdarbībai tiek vadīti semināri un meistarklases Veimārā un Helsinkos. Slavenā diriģenta mūžs aprāvās negaidīti, koncerta laikā 1984. gada 21. novembrī Anglijā, Mančesterā.

Vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir pirmā slēgta tipa koncertzāle Latvijā, kas tika atklāta 1936. gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta. Tā ir unikāls koka neoklasicisma arhitektūras paraugs Jūrmalā ar nacionāla romantisma iezīmēm, kuras centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Dzintaru koncertzāle ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis, un kopā ar visu kompleksu tā ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Tomēr lielākā Dzintaru koncertzāles vērtība ir unikālā akustika, ko novērtējuši gan mākslinieki, gan klausītāji.

Pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Svarīgākais iemesls ceļojumam uz Taizemi ir?

Kultūra: tempļi, muzeji, reliģija, mūzika…

Daba: pludmales, kalni, salas, džungļi, dzīvnieki…

Viesmīlība: cilvēki, ēdiens, viesnīcas, izklaide

Aktivitātes: golfs, riteņbraukšana, pārgājieni, aktīvā ūdens atpūta

Pievilcīgas ceļošanas cenas

Es neceļotu uz Taizemi

Uzņēmumi


Jūrmalas TIC
,

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.49844003sec.