Sajūti dabas tuvumu un dodies pārgājienā Siguldā

Sajūti dabas tuvumu un dodies pārgājienā Siguldā

Sajūti dabas tuvumu, dodoties pārgājienā Siguldā! Strauji tuvojoties vasaras sezonai un iestājoties arvien siltākiem laikapstākļiem, tā vien gribas spert kāju ārpus mājas un būt pie dabas.

Rodas aicinājums meklēt dabas objektus, kas cits par citu lielāki gan izmēros, gan atpazīstamībā, vienmēr ir aizraujoši, taču jāatceras, ka dabā jādodas ar izpratni. Izvēloties maršrutu, vērts iekļaut tādus objektus vai vietas, kas līdz šim nav apskatītas, tādā veidā pārbaudot savu fizisko sagatavotību un palutinot  savu ziņkārīgo aci, gūstot patiesi vērtīgas zināšanas.

Rakstā atradīsi vietas un objektus, kas ļaus palūkoties uz  dabu ar citu skatu. Lai izdodas!

Velnalas klintis un ala

Gaujas senlejas tālākā, varenākā klinšu siena - 250m gara un 15m augsta.  8m virs ūdens līmeņa klintī izveidojusies Velnala - sena kulta vieta. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.

Atrašanās vieta: Gaujas labajā krastā 3,8 km no Siguldas tilta atrodas Velnalas klints

Koordinātas: N 57° 08.971 E 024° 48.681

Velnala ir sena pagāniska kulta ala. Tās griestos ir seši caurumi, kurus sauc par velna skursteņiem. Teika stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas sadzirdējis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai pats nelabais, bet arī Turaidas Rozes – Maijas slepkava Jakubovskis ar savu rokaspuisi Skudrīti, kuri slēpušies no taisnas tiesas.

Spieķu parks

2007. gadā atklātais Spieķu parks ir veltījums Siguldas populārākajam suvenīram - spieķim. Liecības par spieķiem atrodamas jau 19.gadsimtā izdotajos ceļvežos, kuros teikts, ka "pastaigai pa Siguldas gravām lieti noderēs spieķis, ko var iegādāties no kāda zēna". Lai arī praktiskas vajadzības pēc tā vairs īsti nav, Siguldas spieķītis joprojām nav zaudējis savu popularitāti kā suvenīrs. Mūsdienās Siguldā spieķis ir populārāks tūrisma suvenīrs, salīdzinot ar tā praktisko nozīmi.

Adrese: Krustojumā starp Cēsu un Poruka ielām

Koordinātas: 57.161768   24.849483

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk kā divsimt gadu sena vēsture. Jau 19. gadsimtā izdotajos ceļvežos teikts, ka „pastaigai pa Siguldas gravām lieti noderēs spieķis, ko var iegādāties no kāda zēna.”  20. gadsimta sākumā, kad Sigulda attīstījās par pansiju un vasarnīcu centru un pastaigas pa Siguldas muižas īpašnieka kņaza Kropotkina ierīkotajām tā sauktajām Alpu takām kļuva īpaši populāras, spieķu izgatavošana un pārdošana kļuva par nozīmīgu peļņas avotu vietējiem zemniekiem.

Šobrīd gan spieķiem, kas nu jau pieejami dažādos izmēros, praktiskas pielietošanas nav, taču tas joprojām ir iegādājams un to iespējams uztaisīt paša spēkiem Siguldas pils kvartāla Spieķu darbnīcā (vecāka gada gājuma cilvēki izmanto spieķus, tostarp tos, kurus mēs tirgojam).

Pētera ala

Šaura plaisa sarkanu smilšakmeņu sienā. To var uzskatīt tādu kā mazas aizas un alas krustojumu. Alas garums sasniedz 6,5 metrus, maksimālais platums 2,2 metri, augstums 5,3 metri. Alas labajā pusē ir šķērsplaisa – tā ir gandrīz 2m gara un 0,5 m plata.

Atrašanās vieta: Atrodas Siguldā netālu no Sateseles pilskalna, Vējupītes gravas kreisā krasta augstajās klintīs.

Koordinātas: N 57° 10.291 E 024° 52.612

Ala saistīta ar vairākiem seniem nostāstiem. Viens no tiem stāsta par alas nosaukuma izcelšanos – zviedru laikos, kad izcēlies karš, šeit no paņemšanas zaldātos slēpies zemnieks Pēteris. Cits stāsts vēsta, ka tajos pašos zviedru laikos alā esot slēpies vecais Grotu māju saimnieks ar savu sievu un dēlēnu. Kad pietrūcis maizes, un tuvinieki cietuši badu, Pēteris devies uz tuvējo Siguldas mācītājmuižu lūgt maizi. Apkārtnē valdījis bads, tādēļ viņam atteikts. Izmisumā Pēteris paķēris tikko no krāsns izvilkto, karsto maizes klaipu un zibens ātrumā pazudis mežā, izbēgot no vajātājiem. Trešā teika vēsta, ka te no kara briesmām slēpies vietējais mācītājs un alā kristījis bērnus.

Raganu katls

Raganu katls ir milzīga sulfozijas piltuve jeb grava, kura izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. Šī grava no ielejas puses izveidojusies kā daļēji nošķelts 30m augsts un 20m plats cilindrs. Klinšu sienu maksimālais augstums ir 20 metri. Tā iekšpuse atgādina ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas.

Atrašanās vieta: Siguldas novads, Nurmižu gravas rezervāta teritorija

Koordinātas: 57.176591   24.884609

Šo vietu apvij vairākas teikas. Viena no tām stāsta, ka senos laikos Jāņu naktī pie Daudu mājām raganas slaukušas saimnieka govis. Kad tās pieķertas, bēgot lekušas no kraujas tādā ātrumā, ka izsitušas lielu bedri, kura atgādinājusi katlu. Savukārt kāda cita teika vēsta, ka senos laikos šī grava esot bijusi raganu sapulču vieta, kur tās salidojušas uz savām slotām un mācījušās visādas zintis un pesteļošanas. Reiz runāts, ka kurš kaut reizi bijis Raganu katlā, iemantošot spēku un drosmi, un nekādas burvestības tam vairs nebūšot bīstamas.

Gūtmaņala

Baltijas lielākā ala - grota. Senākais tūrisma objekts Latvijā. Gūtmaņala pazīstama kā sena kulta vieta. Uz alas saglabājušies uzraksti no 17.gs. Alas garums ir 18,8 metri, platums 12 metri un maksimālais griestu augstums sasniedz 10 metrus. Gūtmaņa ala izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgi sarkano smilšakmeņu klintī, tās veidošanās ir Gaujas straumes un pazemes avota vairāku gadu tūkstošu darbības rezultāts. Šeit aizsākusies leģenda par Turaidas rozi.

Atrašanās vieta: Turaidas iela 2a, Sigulda

Koordinātas: 57.176106   24.842628

Gūtmaņa ala ir sena kulta vieta un vēl līdz pat 19. gadsimta sākumam ļaudis šeit slepeni ziedojuši saviem elku dieviem. Tomēr visspilgtāk ļaužu atmiņās saglabājies stāsts par Turaidas Rozes – Maijas nelaimīgo mīlestību.

Tieši blakus Gūtmaņa alai atrodas nelielā Viktora ala, šo alu it kā esot izcirtis Viktors Heils savai līgavai – Turaidas Rozei, lai viņa no turienes varētu lūkoties uz Siguldas pils dārziem, kur viņš strādājis.

Cita teika vēsta par to, kā celies alas nosaukums. Senos laikos alā dzīvojis kāds labs cilvēks un ārstējis ļaudis ar avota ūdeni, alas vārds cēlies no vācu „gut Mann”, kas tulkojumā nozīmē „labs vīrs”. Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados ticis ierosināts mainīt alas nosaukumu, dēvējot to par Labvīra alu, taču šis ierosinājums nav guvis atsaucību.

No alas iztekošais avotiņš pēc kādas teikas, ir lībiešu virsaiša Rindauga sievas asaras. Vīrs neuzticīgo sievu licis ierakt dzīvu Gaujas krastā, un nelaimīgā sieva tur sirdsapziņas mokās tik gauži raudājusi, ka asaras izskalojušas plašu alu. Avotam līdz pat šai dienai tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības.

Stāsts par Turaidas Rozi

1601. gada pavasarī zviedru karapulki ieņēma Turaidas pili. Pēc kaujas pils rakstvedis Greifs starp nogalinātajiem atrada dažus mēnešus vecu meitenīti. Greifs aiznesa meitenīti mājās un apņēmās viņu izaudzināt. Tas notika maijā, un meitenīti nosauca par Maiju.

Gāja gadi, Maija izauga par daiļu jaunavu. Viņas skaistuma dēļ ļaudis Maiju dēvēja par Turaidas Rozi. Gaujas pretējā krastā – Siguldas pilī dzīvoja viņas līgavainis – dārznieks Viktors Heils. Vakaros viņi satikās pie Gūtmaņa alas.

Tajā laikā pilī dienēja divi poļu armijas dezertieri – Jakubovskis un Skudrītis. Jakubovskis iemīlēja Maiju un vēlējās viņu precēt, taču meitene bildinājumu noraidīja. Tas Jakubovski saniknoja, un viņš nolēma meiteni iegūt ar varu.

Jakubovskis uzrakstīja zīmīti (it kā no Viktora) un aizvilināja Maiju uz ierasto tikšanās vietu Gūtmaņa alā. Maija atnāca un saprata, ka ir piekrāpta. Meitenei ap kaklu bija sarkans zīda lakatiņš, un viņa teica Jakubovskim, ka šim lakatiņam piemīt burvju spēks – tā nēsātājs tiek pasargāts no zobena cirtieniem, un aicināja to pārbaudīt. Tas bija laiks, kad cilvēki ticēja burvestībām. Jakubovskis sākumā vilcinājās, bet tad cirta no visa spēka, un meitene saļima pie viņa kājām. Maija nolēma labāk mirt, nekā tikt pazemota. Pēc notikušā Jakubovskis nobijās, ieskrēja mežā un pakārās.

Pievakarē Heils atrada Maiju alā nogalinātu un izmisis steidzās uz Turaidu pēc palīdzības. Pie alas tika atrasts dārznieka cirvīti. Tiesnesis nolēma, ka slepkava ir Viktors Heils.

Tiesa notika Turaidas pilī, un Viktoru gribēja notiesāt kā slepkavu. Notikumu gaitu mainīja Skudrītis, kas ieradās tiesā un izstāstīja patiesību. Viktors tika attaisnots, Maiju apglabāja Turaidas Baznīckalnā.

Blusu ala

Ala ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55m garumā ar 14 dažāda resnuma pīlāriem. Alas dziļumā atrodas avots, bet pati ala ir sausa.

Ala atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. gadā, tajā atrasta jauna pūpēžu klases suga. Ala ietilpst aizsargājamā ģeoloģiskajā dabas piemineklī "Cīruļu iezis un Blusu ala".

Atrašanās vieta: Gaujas senlejā, 1km attālumā no Turaidas pils pakalna

Koordinātas: N 57° 11.129 E 024° 52.127

Daži autori apgalvo, ka nosaukumu ala ieguvusi alā dzīvojošo jenotsuņu blusu dēļ, kas alas atklājējiem pēc alas atklāšanas piemetušās, lai gan sākotnēji, sen senos laikos, kad tur dzīvojuši Āpši, tā saukta par Āpšu alu, līdz ar to vienotas skaidrības par alas vārda izcelsmi nav, taču šie skaidrojumi rada vislielāko ticamību.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 08.05.2019 - 01.06.2019 Izlaiduma kleitu izpārdošana LaVita
Tikai vienu dienu Kalnciema ielas tirdziņā skaistākās LaVita izlaiduma kleitas vienā eksemplārā. Piesaki savu izmēru, mēs pārbaudīsim vai ir | Skatīt vairāk
Latvija
Etnofestivāls „SVIESTS 2019”  Valmieras Tūrisma informācijas centrs
15.jūnijā Valmiermuižas parkā norisināsies Etnofestivāls "SVIESTS 2019" un tirdziņš "Gardu muti". | Skatīt vairāk
Neaizsniedzamā Kalabrija Valsts svētkos FlyMeAway
Uz Kalabriju brauc dramatisku skatu un brīnišķīgu, baltām smiltīm klātu pludmaļu cienītāji, mierīgas atpūtas tīkotāji un senās Itālijas | Skatīt vairāk
no 399 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 04.05.2019 - 31.05.2019 Pasākumi Valmierā maijā Valmieras Tūrisma informācijas centrs
Maijā aicinām baudīt festivālu "Kino Pedālis", kā arī citus koncertus, izziņas un sporta pasākumus Valmieras pusē! | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.27710485sec.