Bieži vien mums rodas vēlme doties pusdienās vai vakariņās uz kādu vietu, kur mēs vēl neesam bijuši. Lai palīdzētu saprast, kurš restorāns vislabāk varētu atbilst katra cilvēka konkrētām vēlmēm, Travelnews.lv piedāvā mūsu lasītājas Liānas pieredzes un sajūtu stāstu, kas radies apmeklējot Daugavas krastos esošo restorānu Ostas Skati.
Restorāns Ostas Skati, kurš tiek pieteikts kā "pilsētas restorāns ar skatu uz upi", atrodas gandrīz pašā Ķīpsala galā. Tā noteikti nav vieta, kur iemaldīties nejauši, jo, lai tiktu līdz Daugavas krastā esošajam restorānam, ir jābrauc vai nu ar mašīnu, vai arī jāņem taksi.
Reklāma
Tā kā Liānai mašīnas nav, viņa uz restorānu Ostas Skati ir devusies ar taksi. Nonākot vajadzīgajā adresē, pretī slejas milzīga tumši stiklota ēka. Restorāns atrodas tepat ap stūri – apejot apkārt stikla mājai paveras skats uz Daugavu un vēl pagaidām tukšo un neizmantoto Ostas Skatu vasaras terasi. Liāna šeit ir ieradusies drūmā, pelēcīgā vakarā, taču pirmā doma, kas iešaujas viņas prātā ir, ka siltā vasaras vakarā, kad debesis krāsojas saulrieta oranžajos toņos, terasē varētu būt visai omulīgi.
Pulkstenis rāda, ka ir neilgi pirms astoņiem, kad Liāna, pagriezusi muguru tumšajiem Daugavas ūdeņiem, paver restorāna durvis. "Mani uzreiz sagaidīja laipns, tumšmatains viesmīlis, kurš jau pēc mirkļa ierādīja man manis rezervēto vietu. Kad viesmīlis paņēma manu jaku un pēc garās darba dienas apsēdos, beidzot varēju novērtēt, kur esmu nonākusi," stāsta Liāna.
Lai gan bija jau vēla vakara stunda un līdz restorānam nonākt nav nebūt tik vienkārši, gandrīz visi apkārt esošie galdiņi bijuši aizņemti. Restorānā skanējusi pieklusināta mūziku, kuru nomākusi cilvēku balsu murdoņa un vīna glāžu šķindoņa. "Pa logu, kuram pretī biju nosēdināta, pavērās visai industriāls, tomēr tajā pašā laikā patīkams skats – otrā Daugavas krastā smilšu uzbērums, pašas Daugavas melnie ūdeņi viļņojās, bet debesīs lēnām sabiezēja dažādos pelēkos toņos esošie mākoņi," atceras restorāna apmeklētāja.
Uz pelēcīgi bēša lina galdauta bija servēti trauki un galda piederumi, bet tieši pretī, galda vidū, ovālā stikla traukā degusi svece, kuras gaisma maigi rotaļājusies šķeltajos stikla ornamentos. Liāna stāsta, ka uz "Ostas Skatiem" devusies uzreiz pēc darba dienas beigām, tāpēc vīna vietā izvēlējusies pasūtīt uzmundrinošu kaffe latte tasi.
Restorāna apmeklētāja atminas, ka viņu apkalpojuši ļoti ātri – jau pēc mirkļa vīna glāzes vietā uz galda atradusies pasūtītā kaffe latte, bet vēl pēc brīža smaidošais viesmīlis lieganām, iznesīgām kustībām atnesis komplimentu no šefpavāra – ziedkāpostu knipsi ar kūpinātu krējumu, kaņepju pavalgu un pavasara redīsiem.
"Pēc svaigā redīsa un knipša, kas burtiski izkusa mutē, viesmīlis atnesa uzkodu. Patīkami pārsteidza tas, ka pirms katra ēdiena viņš veltīja laiku, lai pastāstītu, kas tiek pasniegts, ar kādu domu tas ir pagatavots, liekot justies tā, it kā šefpavārs to būtu veltījis tikai tev vienam pašam," atzinīgi noteic Liāna. Uzkodā restorāna apmeklētājai pasniegts kazas siera kampa, ogu un iesala etiķī gatavots tumši sarkans tomāts, kūpināti, dūmakaini violeti sīpoli, kā arī rullītī satīts svaigs, sulīgs gurķis ar tik ļoti veselīgajiem spinātiem. "Uzkodai apkārt bija aplieta rupjmaizes tomātu biezmērce, kā arī izkaisītas saceptas auzu pārslas. Katra no šīm uzkodām garšoja pilnīgi atšķirīgi no otras, savā starpā veidojot garšu balansu un tajā pašā laikā papildinot viena otru. Piemēram, kamēr kazas siers bija maiguma pilns, gurķis ar spinātiem kā svaiga gaisa vēsma, tikmēr tomāts bija visai paass un neļāva atslābināt garšu kārpiņu uzmanību, savukārt kūpinātie sīpoli sniedza nedaudz piedūmotu garšu.
Jau neilgi pēc uzkodas, smaidošais viesmīlis piesteidzas ar otro ēdienu. Ar melniem, bieziem cimdiem rokās viņš pasniedzis baltā, lielā šķīvī servētu tītaru ar rabarberu un lakšu dradžiem. Putna gaļas brūnais, kārdinoši smaržojošais gabals novietots vienā no šķīvja malām, bet apkārt tam aplī izvietota kūpināta kartupeļu biezputra, kas izrotāta ar ceptiem redīsiem un pavasara dārzeņiem. Aplī izvietota gaiši zaļa sīpollociņu biska mērce. "Atnestais ēdiens jau pirmajā mirklī uzjundīja patīkamas, pazīstamas sajūtas. Vilties nelika arī ar dažādām metodēm gatavotais ēdiena garša - tītars kopā ar rabarberiem veidoja interesantu garšu kombināciju, bet it kā tik ļoti vienkāršajam ēdienam - kartupeļu biezputrai, bija citādāka, skābena piegarša, ko varēja just uz mēles vēl pēc ēdiena pieveikšanas," atceras Liāna, piebilstot, ka šķitis, ka ēdiens ir garšas kārpiņām pazīstams, tomēr tajā pašā laikā ar šefpavāra īpašo piesitienu padarīts citādāks - īpašāks.
Par vakara patīkamāko daļu kļuvis saldais ēdiens - lai arī restorāna apmeklētāja nekad nav ēdusi eksotisko marakujas augli, spilgti oranži dzeltenais marakujas augļa krēms, kas tika pasniegts kopā ar uzputotu jogurtu, zemenēm bazilika sīrupā un šokolādes drupinājumu, atstājis uz Liānu lielu iespaidu: "Es neesmu saldo ēdienu piekritēja, taču maigais, mutē kūstošais marakujas krēms nudien garšoja pēc tropiem, bezrūpības, eksotikas un siltas saules pielietām dienām."
Liāna piebilst, ka jūtas apmierināta ar pirmo pieredzi šajā restorānā. Lai arī tas neatrodas ērti pieejamā vietā, par lielu plusu var uzskatīt apkalpojošo personālu un to personīgo attieksmi, kā arī urbānos, tomēr tajā pašā laikā romantiskos Daugavas skatus. "Restorānā biju ieradusies uzreiz pēc darba - vēl kedās, copē saņemtiem matiem, taču pret mani izturējās tieši tikpat laipni, kā pret ikvienu citu smalkāk ģērbto apmeklētāju, un tas ir visai svarīgs aspekts restorānu izvēlē. Proti, ka varu justies tikpat ērti, kā visi pārējie," nobeigumā piebilst restorāna apmeklētāja.
