LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Biznesa augstskolas «Turība» pasniedzēja un SIA «Balticvision Riga» izpilddirektora - līdzīpašnieka Ērika Lingebērziņa

LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Biznesa augstskolas «Turība» pasniedzēja un SIA «Balticvision Riga» izpilddirektora - līdzīpašnieka Ērika Lingebērziņa

SIA «Balticvision Riga» izpilddirektors un līdzīpašnieks, Tūrisma pētniecības centra vadītājs, Dr.Oec. Ēriks Lingebērziņš ir arī Biznesa augstskolas "Turība" pilnveidotās augstākā līmeņa starptautiskās tūrisma studiju programmas (EMBA) – tūrisma stratēģiskā vadība direktors un pārliecināts, ka Latvijas izglītības eksportam ir izredzes arī luksus jeb augstākajā līmenī. Ērika Lingebērziņa vadībā vismaz vairāk nekā desmit tūrismā profesionālās pieredzes bagāti Eiropas un Āzijas studenti no 2018. gada janvāra iegūs teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas no pasaules tūrisma nozares profesionāļiem un vadītājiem.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs raksturotu tūrisma izglītības nozīmi mūsdienās? Vai cilvēki tiešām iet studēt tūrismu augstskolā, jo tehnoloģijas padarījušas dzīvi tik ērtu, ka visu var iemācīties pašmācības ceļā. Kā augstskolas mainās, rada pārliecību, ka tomēr nozīme ir arī akadēmiskajai izglītībai.

Ēriks Lingebērziņš: Jānodala vienas augstskolas no citām, jo fiziku, kodolfiziku no Youtube.com kanāla vien neiemācīsies. Jūsu pieminētā pašmācība ir izaicinājums sociālajām zinātnēm. Tendences rāda, ka biznesa izglītība sāk ieņemt mazliet citu vietu. Daudzi uzņēmēji saprot, ka šis ir īstais brīdis, kad savām profesionālajām zināšanām "uzlikt akadēmisko jumtu". Ir tik daudzas valstis un biznesa vides, kur uz cilvēku, kuram ir akadēmiskais grāds, skatās nopietnāk. Tie ir cilvēki, kuri izgājuši savu dzīves un biznesa skolu, bet saprot, ka nepieciešamas vēl zināšanas. Tūrismā, augot patērētāju skaitam, pieaug arī šī biznesa apjoms, kurā iesaistās arī cilvēki ar savā līdzšinējā darbā bankā, ražošanā vai citur nopelnīto naudu. Tūrismu viņi redz kā dzīvesstila biznesu, kas dos papildu vai jauna veida ienākumus. Šie cilvēki atnāk uz augstskolu un vēlas salīdzinoši īsā laikā saņemt sev vajadzīgās zināšanas tieši tūrismā – profesionālajām zināšanām pielikt klāt tūrisma izglītību.

BalticTravelnews.com: Latvijā ir vairākas augstskolas, kuras sagatavo nozarei nepieciešamos speciālistus, bet vienlaikus neredzam, ka viņi visi pēc tam strādātu tūrismā. Kādēļ?

Ēriks Lingebērziņš: Pašreiz ir brīdis, kad tūrisma studijās netiek uzņemti tik daudz studentu, cik daudzus fakultātes spētu izglītot. Salīdzinājumā ar pāris gadiem atpakaļ pašreiz noteikti ir topošo studējošo intereses kritums. Manuprāt, nedaudz ir problēma ar tūrisma nozares komunikāciju publiskajā telpā un tās atspoguļojumu masu medijos. Galvenokārt mēs dzirdam par tūrismu, ka tā ir nozare, kurā ir vienas no zemāk apmaksātajām darbavietām, darbs ir tikai vasarā, restorānos par darbiniekiem netiek maksāti nodokļi utml., kas neveicina jauniešu interesi par tūrisma studijām.

Turklāt komunikācijas telpu pārņēmusi retorika, ka nākotnē pelnīt varēs tikai eksakto zinātņu studenti, bet sociālās zinātnes studē tikai tie, kuri ne uz ko vairāk nav spējīgi. Taču Latvijas ekonomikai jāaizpilda ekonomiskā telpa arī līdz tam brīdim X, kad nu nāks tās lielās, gudrās, pelnošās ražotnes! Bet tūrisms ir gatava un tieši jau tagad strādājoša nozare. Tūrisma profesionāļiem vajadzētu vairāk parādīt sava darba ieguvumus – personīgās izaugsmes un karjeras iespējas, plašos kontaktus Latvijā un ārpus tās, ceļošanas iespējas utt. Ja Latvijā valstiski nodefinēts, ka tūrisma mērķtirgi ir Igaunija un Lietuva, kuru iedzīvotāji nav īpaši maksātspējīgāki par mūsu, tad nevaram sagaidīt, ka tūrisma nozare kļūs ražīgāka un ienesīgāka. Ja drosmīgi varētu pateikt, ka mums vajadzīgi arī tirgi, kas ļautu pelnīt, situācija mainītos uz labo pusi. Daudz lielāks tūristu skaits no Vācijas, Skandināvijas, Lielbritānijas dotu spēcīgāku impulsu attīstīties nozarei, nekā tikai tūristu piesaiste no kaimiņvalstīm.

BalticTravelnews.com: Redzam, ka sabūvētas jaunas viesnīcas, bet diemžēl pagaidām pasaules tirgū nespējam konkurēt ar neko vairāk, kā vienīgi ar zemo cenu. Tas arī nedod iespēju uzņēmējiem pelnīt.

Ēriks Lingebērziņš: Viesnīcas ir daļa, kas parāda, ka iespējama spēcīga konkurence, bet piekrītu, ka šobrīd tā ir konkurēšana tikai ar cenu nevis citām kvalitātēm. Vidējā noslogojuma, viesnīcu ienākumu rādītāji Latvijā kopumā jau neiet uz augšu! Pašreiz sanāk, ka valsts un uzņēmēji tērē ļoti lielu naudu, lai piesaistītu tūristus, taču no atbraukušajiem neprot paņemt to maksimāli iespējamo naudu, ko ceļotāji būtu gatavi šeit tērēt – būtībā tūristi tiek palaisti.

Foto:Ēriks Lingebērziņš. Latvijas 100gades diskusija par to vai ar šo pasākumu varam pelnīt.

BalticTravelnews.com: Cik spējīgi ir augstskolu pasniedzēji, cik viņi ātri iet līdzi laikam? Varbūt viņi studentiem skrien pakaļ ar jau vakar novecojušām idejām? Piemēram, esam dzirdējuši, ka profesionāli izglītojošās iestādēs jauno pavāru apmācībai iegūta moderna tehnika, bet pasniedzēji neprot ar tādu mācīt audzēkņus

Ēriks Lingebērziņš: Tieši nesen mums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru bija saruna par izglītības kvalitāti, un arī tur pārrunājām, ka akadēmiskā personāla novecošana Latvijā ir problēma. Turklāt eksaktajās zinātnēs situācija ir vēl kritiskāka nekā sociālajās zinātnēs.

Pasaules prakse ir tāda, ka biznesa izglītību studentiem jāmāca gan akadēmiskajiem spēkiem, gan speciālistiem no uzņēmējdarbības vides, kas dod labāko rezultātu. Diemžēl Latvijā ir tūrisma augstskolu pasniedzēji, kuri īstu tūristu dzīvē nav redzējuši! Te ir atkal stāsts par atalgojumu, jo biznesa vides cilvēks akadēmisko darbu papildu uzņemas tikai tāpēc, ka viņš ir fanāts. Materiālās motivācijas šajā darbā nereti ir maz. Interesanti, ka gudrākie uzņēmēji gan iet strādāt arī augstskolās un profesionāli izglītojošās skolās, saprotot, ka tā ir laba vieta, lai atrastu sev kadrus.

Diemžēl Latvijā nevaram panākt pagaidām situāciju, ka augstskolas ir kā centri, ap kurām pulcējas biznesa cilvēki – atnāk pēc pētījuma, pēc potenciālā darbinieka vai padoma. Mūsu izglītības iestādes pārsvarā ir diezgan intravertas, nevēlas dalīties ar savām zināšanām, informāciju. Diemžēl atsevišķi mācībspēki biznesu dzīvē nav redzējuši un nesaprot, cik liela nozīme ir manis iepriekšminētajiem faktoriem. Piemēra, augstskola "Turība" katru gadu iesaista kā mācībspēku aizvien kādu jaunu nozares cilvēku. Ja mēs raugāmies uz mūsu jauno EMBA programmu, tad esam gājuši vēl tālāk. Piesaistītie mācībspēki ir gan ar dažādu izglītību – maģistra, doktora grādu, gan sevi pierādījuši biznesa vidē. Likums nosaka, cik lielam jābūt šim mācībspēku īpatsvaram ar noteiktu izglītību. Piemēram, Latvijā kopā ir kādi pieci, septiņi cilvēki, kuru doktora grāda disertācija ir tūrisma jomā vai puslīdz tai pietuvināta.

BalticTravelnews.com: Reizēm ir izteikti redzams, ka pie viena sarunu galda ir nozares cilvēki, kuriem ir ļoti atšķirīgas zināšanas par tūrisma akadēmisko valodu, netiek saprasti zināmi termini. Kā to izskaidrot? Piemēram, Vācijā pirmo divu gadu studijas ir valstī esošajās augstskolās ar vienādu programmu, pēc kuras, lai profilētu, students mierīgi var doties jebkuru no pārējām augstskolām. Līdz ar to arī akadēmiskā valoda ir līdzvērtīga.

Ēriks Lingebērziņš: Tas nav viennozīmīgs jautājums, jo Latvijā tūrisma izglītība ir augstākās izglītības vadībzinātnes virziena sastāvā. Mums īsti nav tam pamatā standarta, kas tieši vadībzinātnē ir tūrisms, katrai augstskolai ir savs priekšstats ko un kā vajadzētu mācīt. Pastāv augstskolu konkurence, kas tūrisma izglītībā ir dažāda. Lielās valsts augstskolas nevienlīdzīgi konkurē ar privātajām augstskolām. Lai arī privātajām augstskolām primārais ir bizness, piekrītu, ka vismaz daļēji varētu ieviest vienādas prasības.

Savulaik bija izglītības ministra Roberta Ķīļa vīzija uztaisīt augstskolu auditu, saprast ko kur māca, un pēc tam strukturēt studiju procesu tā, lai tiktu mācīts tiešam nepieciešamais. Protams, ka ir sarežģīti definēt vajadzīgo, kas būtu atstājams programmās. Manā skatījumā pašreiz ir tā, ka "Turība" specializējas starptautiskā virzienā, Vidzemes augstskola lauku tūrismā, Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte mēģina definēt, ka tām vairāk interesē pasākumu tūrisms. Tas kā augstskolās tie skaidroti termini, lielā mērā atkarīgs no konkrētiem pasniedzējiem un viņu akadēmiskajām zināšanām, kā viņi, pievienojot savu pieredzi, prot ar tām dalīties.

Foto:Ēriks Lingebērziņš. Ceļā uz Vidzemes Stāvkrastu. Pārgājiens šovasar, kurā Latvija pārsteidza vairākas reizes.

BalticTravelnews.com: Vai augstskolas tiek līdzi straujajām izmaiņām tūrismā, kas ir mūsdienās ir tik mainīgs kā jebkad agrāk.

Ēriks Lingebērziņš: Manuprāt, uzņēmumi šajā ziņā mainās pat lēnāk. Vienlaikus darba devēja gaidas par jauno darbinieku ir nepamatoti augstas. Atsevišķās jomā tūrismā darba devējs sagaida, ka darbinieks runās trīs valodās, pārvaldīs neskaitāmas programmas, ir ar labu darba pieredzi, bet, ja pretī samaksa nav šīm prasībām atbilstoša, tad arī uzņēmums neaugs. Tas neiegūs labākos speciālistus, kuri ir pieejami tirgū. Saprotams, ka, piemēram, tūrisma operatoram vajadzīgi speciālisti ar daudz specifiskākām zināšanām.

Tikai apmācīt praktikantu un viņu palaist uzņēmumi nav ieinteresēti, tādēļ rosinām studiju laikā piesaistīt vienu praktikantu, kurš otrajā praksē jau sāk saņemt nelielu atalgojumu ar iespēju pēc studijām sākt šeit strādāt. Pašreizējā situācija liecina, ka studējošajiem ir lielāka interese pēc studijām nokļūt kādā amatā viesnīcā, nevis citos nozares uzņēmumos.

BalticTravelnews.com: Cik sagatavoti un motivēti vidusskolēni atnāk uz augstskolu?

Ēriks Lingebērziņš: Protams, ka viņi atnāk ar saviem ideāliem un pagaidām nav dzirdējuši par darba tūrismā garoziņu, kura saistās reizēm ar zvanu trijos naktī no noklīduša tūrista utml. Diemžēl pasniedzējiem pirmajā kursā jāieliek liels darbs, lai aizpildītu zināšanu robus vēsturē, ģeogrāfijā, daudziem ir šaurs redzesloks. Angļu valodas zināšanas arī daudziem nav pietiekamas, lai piedalītos tūrisma biznesa studiju procesā, jo apgūta, nevis klasiska British english, kuru iemācīt ir skolas uzdevums, bet gan valoda sagrābstīta popkultūrā – amerikāņu filmās un mūzikā. Jaunajiem studentiem trūkst biznesa angļu valodas vārdu krājuma. Turklāt tas attiecas gan uz studentiem no Rīgas, gan reģionu vidusskolām. Latvijas augstskolas pasaules reitingos netiek uz augšu arī šī iemesla dēļ, ka trūkst pietiekami daudz spēcīgu studentu, kuri varētu attīstīt pētniecības darbu, tā vietā lāpot vidusskolā neiegūtās zināšanas.

BalticTravelnews.com: Vai Jūs ieteiktu mācīties vairākas svešvalodas, lai strādātu tūrismā?

Ēriks Lingebērziņš: Tūrismā notiek ļoti lieli procesi, kas pilnībā maina nozari pasaulē. Te jāpiemin Āzijas, Latīņamerikas attīstība. Protams, ka par šiem jaunajiem tirgiem nepieciešama gan jauna izpratne, gan papildu valodas zināšanas. Ja jums ir angļu un kaut nelielas ķīniešu un spāņu valodas zināšanas, jums noteikti būs lielākas izredzes biznesā un darba tirgū. Tāpat aizmirstam, ka krievu valodā runā ne tikai netālajos tirgos, bet arī daudz tālāk. Piemēram, pašreiz ļoti perspektīvs ir Polijas tūrisma tirgus, kas ir puse no Vācijas – 38 miljoni iedzīvotāju!

Foto:Ēriks Lingebērziņš. Prieks un laime - Tērvetes novada rapšu laukā!

BalticTravelnews.com: Pastāstiet nedaudz par jauno augstskolas "Turība" programmu!

Ēriks Lingebērziņš: "Balticvision Riga", strādājot ar luksus klases ceļotājiem, sapratu, ka luksus segments ir arī izglītībā. Veicot izpēti, tapa skaidrs, ka vairākas sevi cienošas Eiropas augstskolas Šveicē, Lielbritānijā, Vācijā piedāvā arī EMBA programmu, kas ir biznesa izglītība vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, potenciālajiem investoriem vai savu darbības profilu mainošiem uzņēmējiem. Esam izsludinājuši uzņemšanu un sagaidām, ka studentu vecums pārsniegs trīsdesmit, četrdesmit gadus, viņi būs no dažādām Eiropas, Āzijas valstīm un pieļauju, ka arī pat no tālākām vietām. Studijās paredzēts, ka tiek doti noteikti uzdevumi pirms ierašanās uz nedēļu ilgām klātienes studijām, nedēļu notiek intensīvs darbs. Tas notiks ne tikai augstskolā, bet arī reālos tūrisma uzņēmumos.

Esam paredzējuši, ka 1,5 gadus ilgajās studijās studenti pabūs arī Maskavā, tiekoties ar turienes lielāko viesnīcu menedžmentu, vadību. Tāpat kopīgi dosimies uz Starptautisko tūrisma izstādi Berlīnē, kur paralēli būs iespēja dibināt vērtīgus biznesa kontaktus. Pēc klātienes nedēļas studijām studenti atkal nākamajam iebraukumam atgriezīsies savās dzīvesvietās, turpinās studēt un pildīt uzdevumus, elektroniski lasīt angļu valodā esošo tūrisma biznesa literatūru. Reflektantiem ir jābūt ieguvušiem vismaz bakalaura grādu kādā no sociālajām vai tai pietuvinātām zinātnēm.

No janvāra jaunās programmas studenti šeit sastaps līdzīgi domājošos, potenciālos biznesa partnerus, klientus, tādēļ šāda veida studijas viņiem būs svarīgas arī jaunizveidoto kontaktu dēļ. Jāņem vērā, ka tās būs tiešām profesionāļu mērķauditorija no Eiropas, Āzijas, kura vēlas papildināt sevi! Jā, arī maksātspējīga, jo studiju kopējā maksa ir 18 000 EUR, bet tā ir konkurētspējīga. Drīzumā piedalīsimies studentu piesaistes pasākumus Roskildē (Dānija), Maskavā (Krievija) un Šanhajā (Ķīna).

BalticTravelnews.com: Vai tas nozīmē, ka jaunajai programmai piesaistīsiet pasniedzējus no ārzemēm?

Ēriks Lingebērziņš: Jā, un, protams, studiju valoda šajā programmā būs angļu. Pasniedzēji ir tik spēcīgas personības, ka ar lepnumu ejam izglītības tirgū ar šo jauno programmu. Viens no pasniedzējiem, kuru vēlos izcelt, ir Andrew Pyner, kurš ir strādājis Guliver Travel, Expedia vadījis Booking.com Krievijā, tur attīstījis Ostrovok.ru Vēl Dr. Annegret Goller, kura pašreiz ir viena no TUI grupas uzņēmuma GoBeCo/Dr.Tigges vadītājām Vācijā. Priecājamies, ka piekrita strādāt ar studentiem arī viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga vadītājs George Ganchev. Viņš mums šķiet ļoti saistoša personība, jo viņš kā viesnīcnieks ir izgājis pilnu viesmīlības ciklu no pašas apakšas. Viņam ir praktiskas zināšanas par jaunu viesnīcu izveidi, piemēram, arī Apvienotajos Arābu Emirātos. No Igaunijas kā pasniedzēja Sille Roomets, kura vairākām kaimiņvalsts pašvaldībām ir rakstījusi tūrisma attīstības plānus. Savukārt personālvadību, menedžmentu pasniegs Guna Kalniņa, kura savulaik bijusi Smartlynx personālvadības vadītāja un strādājusi ar aviācijas jomā nepieciešamo speciālistu – stjuaršu, pilotu piesaisti starptautiskā līmenī.

BalticTravelnews.com: Jūs strādājat gan kā pasniedzējs tūrisma augstskolā, gan vadāt personīgo tūrisma uzņēmumu. Kā līdz šai nozarei nonācāt?

Ēriks Lingebērziņš: Visas manas profesionālās aktivitātes vienmēr ir bijušas tikai par un ap tūrismu! Kā mani 12. klasē Elga Griķīte aizsūtīja uz gidu kursiem, tā šajā nozarē paliku. Spilgti atceros, kā 1996. gadā ar autobusu braucu ekskursijā uz Parīzes Disnejlendu. "Rīgas tūristu" Dzidra ar savu darbu mani tik ļoti iedvesmoja, ka nodomāju: "O, šis ir kaut kas interesants!"

Jā, man tūrismā ir interesanti strādāt, un pašreizējais savienojums man ļoti daudz dod. Augstskolā es smeļos iedvesmu biznesam, bet bizness dod saturu, ko atkal varu mācīt augstskolā. Brīžiem man pēc lekcijām ir jāpieraksta tās daudzās idejas, kam ir tobrīd ienākušas prātā, diskutējot ar studentiem. Man tagad ir izaicinājums reģionu uzņēmējiem stāstīt, kā viņiem tikt pie starptautiskā tūrisma klienta. Kļūst skumji, redzot, ka naktsmītnēs ārpus Rīgas un Jūrmalas vidējais noslogojums nesasniedz pat 40%. Nav arī vienas formulas, kā šo jomu pacelt, jo valstī tūrisms nav ne tuvu pie prioritārajām nozarēm.

Augstskolā nonācu nejaušības pēc, kad ap 2008. gadu bija katastrofāla problēma atrast darbiniekus. Es par savu redzējumu tūrisma izglītībā un nozarē aizrakstīju toreizējai dekānei Zinaidai Melbārdei, uz ko saņēmu atbildi, ka man ir iespēja nākt un mācīt. Jau pēc neilga laika saņēmu reālu darba piedāvājumu, ievilku elpu un sāku strādāt. Sapratu, ka šo darbu varu apvienot tikai ar biznesu, bet ne vēl kādu algotu darbu un tā jau sešus gadus esmu arī "Balticvision Riga" līdzīpašnieks. Mūsu uzņēmuma pamatnodarbošanās ir ienākošais tūrisms, organizējot regulāros ceļojumus grupās un luksus ceļojumus.

BalticTravelnews.com: Varbūt pats plānojat doties lielajā politikā, jo tūrismam nav lobija.

Ēriks Lingebērziņš: Esmu ieguvis ne tikai "Turībā" doktora grādu tūrismā, bet arī Rīgas Stradiņa universitātē maģistra grādu politikas zinātnē, tagad pat iestājos politiskajā kustībā "PAR", bet vēl nejūtu spēju iesaistīties lielajā politikā. Pagaidām visus spēkus veltu akadēmiskajam darbam un biznesam. Piekrītu, ka tūrisma nozarei augstākajā līmenī trūkst lobija, tā netiek uztverta nopietni, lai arī nozare veido 14% no iekšzemes kopprodukta.

Foto:Ēriks Lingebērziņš. Darba braucienā Atēnās.

BalticTravelnews.com: Kur esat uzaudzis?

Ēriks Lingebērziņš: Esmu īstens rīdzinieks, Maskavas forštates parki ir manējie! Taču mums ar radiniekiem Tērvetes novadā pieder dzimtas lauku māja, uz kuru aizbraucu, kad vēlos no visa atslēgties. Nesen bija kurioza saruna, kad man jautāja, ja jau esmu bieži Tērvetē, tad noteikti apmeklēju restorānu "Zoltners". Jāatzīstas, ka ne reizi tajā neesmu bijis, jo aizbraucu uz laukiem, daru darbus, saroku kādu kartupeli, noplūcu tomātu un pagatavoju vai arī zālienā nolieku krēslu, saceļu kājas un neko nedaru. Esot tur, man neviens nav vairs vajadzīgs...

BalticTravelnews.com: Ko Jūsu biznesa klienti saka par Latviju?

Ēriks Lingebērziņš: Pierasts, ka viesiem patīk Rīga un tās šarms, bet vēl nekad vēl agrāk neesmu tik daudz dzirdējis, cik Latvija ir zaļa! Protams, ja ceļotāji aizvien vairāk ir aziāti, kuri šurp ceļo no mūra pilsētām, tad citādi nevar būt. Viņi ierauga mežu un ir pilnīgā sajūsmā. Mūsu gidi stāsta par klientu pozitīvajām atsauksmēm par Jūrmalu, kur ir baltas smiltis, pirmajā līnijā aug priedes, nevis noklāts asfalts un sabūvētas viesnīcas.

BalticTravelnews.com: Ko pats esat apceļojis, kurš no ceļojumiem silda vēl šodien?

Ēriks Lingebērziņš: Mans spilgtākais ceļojums bija salīdzinoši nesen – pirms trīs gadiem, kad devos uz Madagaskaru. Man palicis atmiņā kopš skolas ģeogrāfijas stundām, ka skolotāja stāstīja pa pasaules klimatiskajām joslām – Madagaskarā esot septiņas! Tā man kopš 7. klases galvā skanēja: "Madagaskara, Madagaskara, Madagaskara..."

Iesaku arī citiem turp aizceļot. Puse no salas ir attīstīta, kurā trīs klimatiskajām joslām var izbraukt vienā dienā. Otrā puse ir diezgan mazattīstīta, tur vajag dienu, lai nobrauktu 50 kilometrus. Braucot pa tādām bedrēm, nepārtraukti šūpojoties, fiziski ilgāk nevar izturēt.

Madagaskarā es sāku novērtēt daudzas mums pieejamas elementāras lietas – ūdeni, elektrību. Madagaskarā joprojām ir daudzas vietas, kur nav elektrība. Jā, viesnīcās elektrību nodrošina ģeneratori. Tūristus sešos vakarā atved, palaiž ģeneratoru, deviņos to izslēdz. Viss. Tumsa. Cikādes.

Ja man te kāds tagad gaužas, cik te ir slikti, tad mudinu aizbraukt uz Madagaskaru un saprast, ka ne tikai uz papīra, bet reāli dzīvojam attīstītajā pasaulē.

BalticTravelnews.com: Kas Latvijā Jums šķiet interesantākais, kur vērts pabraukt, paskatīties?

Ēriks Lingebērziņš: Pirms diviem gadiem kopā ar studentiem veicām pētījumu Augšdaugavā, un šī puse uz mani ir atstājusi tik dziļu iespaidu, ka visiem iesaku turp aizbraukt. Ar ko runāju, neviens tur nav bijis. Tur mazliet cita Latvija, bet pozitīvā nozīmē. Cilvēki ir ļoti labvēlīgi, gaiši, un, manuprāt, nekāds Latgales seperātisms nav iespējams! Viena lieta ir, ko stāsta masu mediji, un realitāte ir otrs, jo cilvēki tur jūtas un dzīvo tāpat kā visi Latvijā.

Foto:Ēriks Lingebērziņš. Ar lemuru Madagaskarā.

Uzziņa

Biznesa augstskolā Turība pilnveidota augstākā līmeņa starptautiskā tūrisma studiju programma (EMBA) tūrisma stratēģiskā vadība.

Programma ir pielāgota menedžmenta līmenim, ārvalstu studentiem, kā arī studentiem no Latvijas, kas paredz intensīvas iebraukuma sesijas, kurās nodarbības auditorijās mīsies ar dažādu situāciju izvērtējumu uzņēmumos un tīklošanos gan ar vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem un menedžeriem.

Studiju kursus īstenos nozarē vadošie docētāji un augsta līmeņa nozares profesionāļi ar lielu pieredzi strādājot starptautiskajos tirgos no Latvijas un ārvalstīm.

Studējošajiem būs iespēja apmeklēt vienu no lielākajām tūrisma izstādēm-gadatirgiem pasaulē - ITB Berlīnē, kā arī iespēja satikt tūrisma nozares pārstāvjus Maskavā, kas pārstāv augošākos un lielākos tūrisma tirgus valstī.

Studijas tiek īstenotas pēc moduļu principa - pirms klātienes nodarbību sagatavošanās posms, kas sagatavo studentus studiju nedēļai, klātienes nodarbības, kurās nozares pārstāvji un profesionāļi no visas pasaules dalās ar teorētiskajām zināšanām un praktiskajās iemaņām, un pēc nodarbības.

BALTICVISION RIGA piedāvā ienākošā tūrisma produktus.

BALTICVISION RIGA pamatprodukts ir regulārie, daudzvalodu ceļojumi grupās Baltijas valstīs, Krievijā, Polijā, Somijā, Skandināvijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Tas ir kvalitatīvs piedāvājums individuāliem ceļotājiem piedalīties grupu ceļojumos, kuros tiek piedāvātas arī programmas personalizācijas iespējas.

Uzņēmuma otrs novirziens ir luksus tūrisms ienākošajā tūrismā Baltijas valstīs un Krievijā, piedāvājot individuāliem klientiem izsmalcinātus ceļojumus, luksus apmešanos un īpašas programmas atbilstoši dažādām klientu interesēm.

Uzņēmumā BALTICVISION RIGA strādā 5 darbinieki

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Esmu dzimis un izaudzis...

Rīgā.

Mans zelta likums ir...

nestrebt karstu.

Viena no manām jaunākajām atziņām ir...

"kāpēc nē, ja var jā"!

Finanšu budžets ir...

sarežģīta lieta radošām personībām...

Mana iecienītākā atpūtas vieta Rīgā ir...

tur, kur ērti braukt ar riteni vai ir labs segums skriešanai.

Mans iecienītākais restorāns Rīgā...

cenšos neatkārtoties, tāpēc meklēju un izzinu arvien jaunas vietas, turklāt divi no maniem mīļākajiem restorāniem atrodas Jūrmalā – "Light House Grill" un Četri Kaķi.

Latvijas rudenī es...

iešu spārdīt lapas Rīgas parkos un pēc tam sildīšos ar karstu balzama kokteili Pārdaugavas kafejnīcā!

Es iedvesmojos no...

nozares līdzcilvēkiem, kuri kādu lietu prot vairāk, labāk, ātrāk vai gudrāk!

Vieta Latvijā, kas mani pārsteigusi pēdējā gada laikā...

Veczemju klintis un stāvkrasts Vidzemes jūrmalā.

Es kā tūrists ārvalstīs esmu apmierināts, ja...

apmeklētā lieta man liek aizdomāties par fundamentālajām dzīves vērtībām.

Ja man būtu neierobežotas finanses, es...

atvērtu nelielu lifestyle koncepta viesnīcu ar tradicionālo melno pirti un restorānu, kur ēdiens tiktu gatavots ugunskurā.

Kad es domāju, ka ir bezizeja...

tad man rodas vislabākās idejas un risinājumi!

Ticu, ka man izdosies doties ceļojumā uz...

Namībiju vai Botsvānu.

Lielākais izaicinājums man šogad ir...

tikt galā ar visiem maniem izaicinājumiem visos iesāktajos projektos biznesā un akadēmiskajā darbā.

Mana laimes formula ir...

ir pēc iespējas ļauties tam, kas ar mani notiek, un klausīt savai "iekšējai" balsij.

Mans novēlējums BalticTravelnews.com...

iet līdzi laikam un būt soli priekšā nozarei, lai var uztaisīt labas bildes!

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 08.10.2017 - 21.10.2017 Jānis Lūsēns koncertē Valmierā Valmieras TIC
20.10. pl. 19:00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā skanēs Jāņa Lūsēna instrumentālās mūzikas koncertprogramma. | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 18.10.2017 - 25.10.2017 Autobusu noma -  MB 1317 (33 sēdvietas) AP SAULI
Neliels autobuss ar lielu dvēseli un ievērojamu komfortu. Lieliski piemērots vidēja lieluma grupām gan tuviem, gan tāliem galamērķiem. | Skatīt vairāk
Čīle un mistiskā Lieldienu sala Jēkaba Ceļojumi
Nokļūt Lieldienu salā nav vienkārši, bet turp tiecas liela daļa pasaules apceļotāju, meklējot atbildes noslēpumam par lielajām akmens skulptūrām. | Skatīt vairāk
4490 EUR
JAUNĀ SEZONAS ĒDIENKARTE Light House Jurmala
Rudens - pārmaiņu laiks. Restorāns Light House Jurmala, kas atrodas tieši Rīgas jūras līča krastā, piedāvā izbaudīt jaunu rudens-ziemas | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2017 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2017 1st-studio.com

 
Total Timed::0.30620193sec.