Autors: Krista Ribakova
Avots: Turiba.lv
Pagājušajā nedēļā tika
atzīmēta Pasaules Tūrisma diena. Šogad tā noritēja citādākā gaisotnē, jo
pandēmija būtiski ietekmējusi tūrisma nozari ne tikai ārvalstīs, bet arī
Latvijā. Kamēr ienākošā un izejošā tūrisma apjomi samazinājušies līdz pat 90%,
vietējie galamērķi saskaras ar izmitināšanas vietu trūkumu. Par pandēmijas
ietekmi uz reģionālo tūrismu, populārākajiem galamērķiem un nākotnes prognozēm
stāsta Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Artis Gustovskis. Viņš
skaidro, kā mainījies vidējā ceļotāja profils un pēc kādiem kritērijiem šobrīd
tiek izvēlēti galamērķi.
Rādītāji pārsnieguši
periodu pirms pandēmijas
Reklāma
Kopš marta vidus, kad, iestājoties ārkārtējai situācijai un no tās
izrietošajiem pulcēšanās ierobežojumiem, reģionālais tūrisms piedzīvoja būtisku
kritumu, ir pagājis pusgads. Šajā laikā ir bijusi iespēja ne tikai izanalizēt
situāciju, bet arī izdarīt secinājumus nākotnei. Apkopojot tūrisma uzņēmēju
aptauju datus, konstatēts, ka lielākā daļa atpūtas vietu, ja runājam par
Kurzemes reģionu, turpina darboties. Vēl vairāk – ir pozīcijas, kurās rādītāji
pārsniedza pat periodu pirms pandēmijas, piemēram, kempingi, nelieli viesu nami
un apskates objekti. Augstākais punkts, kad uzplauka reģionālais tūrisms, bija
brīdis, kad tika atvērtas robežas starp Baltijas valstīm. Lidostas, ostas un
pārējās robežas tika slēgtas un vienīgās ceļošanas iespējas bija Baltijas
valstis. Ja salīdzina ceļotāju skaitu mēnešu griezumā, tad šajā laikā rādītājs
bija pat augstāks, nekā pērn šajā periodā.
Priekšgalā Kurzeme un
Vidzeme
Saskaņā ar pieejamiem statistikas datiem, apmeklētības topa
augšgalā ir Kurzemes reģions, kam seko Vidzeme un pārējie Latvijas reģioni.
Ņemot vērā, ka lielākais pieprasījums krīzes laikā bija tieši pēc reģionālajiem
tūrisma apskates objektiem, virkne pakalpojumu sniedzēju saskārās ar
kapacitātes trūkumu gan restorānos, gan viesu izmitināšanās iespējās. Cilvēki
tiecās izvēlēties nomaļākas un klusākas atpūtas vietas un virkne mazo nozares
uzņēmumu nebija gatavi uzņemt visus ceļot gribētājus. Bija konkrēti datumi, kad
nebija brīva neviena gultasvieta ne Jūrkalnē, ne Pāvilostā.
Ievērojami mainījās arī vidējais ceļotāja profils, jo bija
dubultojies to ceļotāju pieplūdums, kuri citkārt ceļoja uz tālākām un eksotiskākām
valstīm, kā arī kaimiņu pieplūdums no Lietuvas un Igaunijas, no kuriem lielākā
daļa devās uz Kurzemes piekrasti. Uzturēšanās ilgums tūrisma galamērķos kopumā
nemainījās, ja neskaita gadījumus, kad viesu nami vai viesnīcas tika izvēlēti
kā pašizolācijas vai karantīnas vietas.
Dabas taku slavas laiks
Par populārākajiem reģionālā tūrisma objektiem viennozīmīgi
kļuvušas dabas takas un dabas parki. Pirms pandēmijas šie apskates objekti
nebija tik pieprasīti kā šobrīd. Ierastās izklaides vai atpūtas vietas nebija
pieejamas un bija nepieciešams izzināt jaunas apskates vietas. Dabas taku
Latvijā ir ļoti daudz, taču cilvēku pieplūdums bija tik liels, ka sākotnēji
tika piemirsts pat par distances ievērošanu. Bieži, atbraucot uz dabas taku,
bija problemātiski atrast brīvu vietu pat auto novietošanai.
Ienākošais un izejošais
tūrisms – neapskaužamā situācijā
Ņemot vērā starptautiskās mobilitātes ierobežojumus, ienākošā un
izejošā tūrisma uzņēmumi Rīgā un tās apkārtnē nonākuši daudz neapskaužamākā
situācijā, salīdzinot ar reģionālajiem kolēģiem. Neskaitāmi uzņēmēji bijuši
spiesti apturēt darbību un virkne nozares darbinieku zaudējuši darbu. Tā,
diemžēl, ir noticis arī ar dažām lielākajām viesnīcām Latvijas reģionos.
Nepieciešama jauna
tūrisma nozares stratēģija
Konkrētas prognozes tūrisma nākotnei šajā situācijā izdarīt ir
gandrīz neiespējami. Ir skaidrs, ka tūrisma tendences jebkurā gadījumā būs
saistītas ar galamērķiem, kas tuvākajā nākotnē spēs piedāvāt vairāk dabas
tūrisma produktus jeb iespējas, kur tūristi varēs baudīt atpūtu, ievērojot
COVID ierobežojumus u.tml., piemēram, nelieli koncerti dabā, purvā,
alternatīvās vietās, u.tml., vai naktsmītnes ar mazāk gultasvietām, bet plašākām
telpām, kur viesiem nav jākontaktējas ar citiem apmeklētājiem, kā arī vairāk
digitālos risinājumus, t.sk. tūrisma inovācijas, kas, piemēram, reģionos tiek
radītas kopā ar Latvijas augstskolām, bet būtu nepieciešams plašāks valsts
atbalsts. Ņemot vērā situāciju Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, ir vērts
padomāt par jaunu un elastīgu tūrisma nozares stratēģiju vai operatīvo plānu
t.sk. par atbalsta instrumentiem tūrisma ekonomikai, kas atbilst jaunākām
tendencēm Eiropā, t.sk. inovatīviem digitālajiem tūrisma risinājumiem u.tml.
Autors: Kurzemes tūrisma
asociācijas valdes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Artis
Gustovskis.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
