Jelgavas novada Tūrisma attīstības projektu vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Tabita Šķerberga stāsta, kā pēdējo piecu gadu laikā Jelgava spējusi attīstīt tūrismu, piesaistīt viesus un sniegt plašas atpūtas iespējas arī vietējiem iedzīvotājiem. T.Šķerberga apgāž mītu, ka Jelgavā nav, ko redzēt, un stāsta, kas pilsētā ir tāds, kā nav nekur citur Latvijā.
Tūrisms Jelgavā ir jaunā kvalitātē
Reklāma
Pēdējos gados tūrisma pakalpojumu kvalitāte Jelgavā ir ievērojami uzlabojusies, ļoti veiksmīgi darbojas pašreizējais sadarbības modelis tūrismā, kas kopīgai darbībai apvieno Jelgavas pilsētu, Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu. Pēdējos gados ir aktivizējušies reģionālie uzņēmēji, pieaug tūristu interese par vietējo ražotāju produktiem, to tapšanas procesu, veidojas atvērtās lauku saimniecības u.tml. Arī novada pašvaldība ir mērķtiecīgi atbalstījusi vietējos ražotājus, gan ar mārketinga aktivitātēm, gan iekļaujot tos tūrisma maršrutos.
Aizvadītajā vasarā pirmo reizi tika īstenota akcija "Pa hercogu un baronu pēdām", kuras laikā ikvienam bija iespēja iepazīt Jelgavas novada muižas. Ņemot vērā labās atsauksmes, šogad akcija darbosies visas sezonas garumā - gan vietējie, gan novada viesi varēs staigāt pa senajām hercogu un barona takām, apmeklēt novada muižas un piedalīties konkursā. Katrā muižā varēs saņemt zīmodziņu, un rudenī tiks izlozēti laimīgie, kuri saņems jaukas balvas.
Jelgavas novada lielākā bagātība – vēsture un vietējie uzņēmumi
Muižas, kultūras vēsture un vietējie uzņēmēji ir mūsu lielākā bagātība, tāpēc cenšamies par to stāstīt un rādīt tuvākiem un tālākiem viesiem. Nenoliedzami, attīstās arī Jelgavas novadā esošās viesu mājas, veidojas un attīstās kempingu vietas, pērn atvērusies jauna, neliela viesnīca, tāpēc var teikt, ka norit pakāpeniska attīstība. Ja kādreiz saskārāmies ar situāciju, kad vietējie tūrisma uzņēmēji bija neaktīvi un nevēlējās iesaistīties informācijas sniegšanā un tūrisma aktivitātēs, tad šobrīd viss ir mainījies uz labo pusi.
Jelgava viennozīmīgi ir studentu pilsēta
Šeit ļoti izteikti jūtama studentu klātbūtne, savukārt, vasaras periodā ir daudz tukšāks. Mūsu studenti ir arī ļoti aktīvi - viņi iesaistās un interesējas par pašvaldības darbu, novada attīstības plāniem un mārketinga kampaņām. Nereti studentu grupas viesojas pie mums vai arī mēs dodamies lasīt lekciju uz LLU. Jau vairākus gadus palīdzam sastādīt maršrutu, kura ietvaros LLU Ekonomikas un sabiedrības fakultātes studenti viesojas pie novada uzņēmējiem un apgūst labās prakses piemērus.
Jelgavā ir, ko redzēt
Ja kādreiz tiešām varēja šķist, ka Jelgavā jau nav daudz, ko redzēt, tad šobrīd situācija ir krietni mainījusies. Līdzās Jelgavas pils muzeja ekspozīcijai ir unikāls apskates objekts – Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes, kādas citās pilīs neatrast. Jelgavas pils pagrabā atrodas īsti sarkofāgi ar hercogu pīšļiem, jo, būvējot pili, netika uzcelta kapela, kur parasti apglabāja valdnieku mirstīgās atliekas. Pēdējo gadu laikā lielākā daļa sarkofāgu ir restaurēti un pieejami apskatei. Šobrīd pilī īpašos gadījumos darbojas arī kaligrāfijas darbnīca "Dorotejas vēstules". Pilī ir ļoti skaista aula, kurā notiek koncerti un svinīgi pasākumi, taču pils viennozīmīgi vairs nav vienīgais tūrisma objekts – 2009. gadā tika izveidota Lielupes krasta promenāde ar veloceliņiem, kas ļoti atdzīvināja Jelgavu. Tas bija liels izrāviens tūrisma attīstībā, jo kopš 60. - 70. gadiem Lielupe bija ļoti piesārņota, tajā nebija iespējams peldēties, taču tagad, kad piesārņojums ir likvidēts, un tikusi labiekārtota promenāde un peldvieta, vasarās jelgavniekiem un pilsētas viesiem ir, kur atpūsties.
2010. gadā tika atvērts Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kas ir ļoti unikāls objekts. Pēc vairāk kā 60 gadiem tas piedzīvojis atdzimšanu - pēc renovācijas tajā ietvertas dažādas jaunākās tehnoloģijas un interaktīvās ekspozīcijas, ko novērtē ne tikai vietējie tūristi, bet arī ārvalstu viesi, kuri atzīst – ekspozīcija ir izveidota augstā līmenī un ļauj ielūkoties Jelgavas bagātajā vēstulē. Tornī ir arī Prezidentu zāle un tautastērpu ekspozīcija.
Savukārt, 2012. gadā tika atklāts gājēju tilts "Mītava", kas ir Latvijā garākais gājēju un velobraucēju tilts - tas savieno pilsētas centru ar Pasta salu. Apkārt salai stiepjas veloceliņš, salā ir brīvdabas skatuve, bērnu rotaļu laukums un skeitparks. Tur, kur kādreiz bija mežonīgi krūmi un nekopta vide, tagad ir labiekārtota vieta, kur atpūsties ģimenēm ar bērniem.
Sakārtojot infrastruktūru, aktivizējas arī privātie uzņēmēji. piemēram, piedāvājot vizināšanos ar laivām pa Lielupi. Līdz ar attīstības procesiem arī Tūrisma informācijas centram ir krietni vairāk darba, apmeklētāju skaits ir audzis desmitkārtīgi.
Atpūta ikvienai gaumei
Ar lepnumu varam teikt, ka tagad ikviens pilsētnieks var atrast, kā pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu, pilsētas vidi un svaigu gaisu. Ja kādam nav iespējas aizbraukt tālākos braucienos, pilnvērtīgi var atpūsties arī tepat Jelgavā. Jelgava ir kļuvusi par lielo pasākumu un festivālu pilsētu, piemēram, par klasiku jau kļuvis Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls, gadskārtējie Piena, Maizes un Medus svētki, kas tradicionāli tiek svinēti augusta pēdējā sestdienā, u.c. Regulāri notiek arī lielāka un mazāka mēroga koncerti kultūras namā un baznīcās - ikviens var atrast savai gaumei piemērotāko. Jelgavas kultūras un tūrisma dzīve ir krietni mainījusies, kļuvusi daudz plašāka un pilnvērtīgāka, to apliecina arī aizvien pieaugošais ārvalstu tūristu skaits. Pēdējos gados visvairāk tūristu ir no Lietuvas, pieaug arī viesu skaits no Igaunijas un Vācijas.
Gan ģimenēm ar bērniem, gan romantiskiem atpūtas braucieniem
Ja man jānosauc TOP 3 vietas vai lietas, kas viennozīmīgi jāredz Jelgavā, tad tā noteikti būtu Jelgavas pils un Kurzemes hercogu kapenes, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis – gida pavadībā izstaigājot visas ekspozīciju zāles, kā arī nokļūstot līdz skatu tornim un apskatot pilsētu no putna lidojuma. Ja cilvēks ir gatavs izbraukt arī ārpus pilsētas, mēs piedāvājam brīnišķīgu maršrutu pa novadu, apmeklējot kādu no muižām un apskatot, piemēram, seno tērpu kolekciju un prezentāciju par 19. gs. modi, kā arī iespēju pašiem pielaikot tērpus un aksesuārus, pa ceļam iepazīstot kādu vietējo saimniecību un nogaršojot dabiskus produktus.
Jelgavā ir ļoti draudzīga un interesanta vide, kā radīta ģimenēm ar bērniem, taču tas nenozīmē, ka tā nav piemērota romantiskiem braucieniem vai atpūtai lielākā draugu kompānijā.
Nākotnē piedāvājums kļūs tikai plašāks
Šobrīd, kā jau visas pašvaldības, gaidām, kad tiks atvērtas jaunās Eiropas Savienības struktūrfondu programmas. Ņemot vērā robežas tuvumu, piedalāmies Latvijas-Lietuvas pārrobežas kopīgajos projektos, kā arī meklējam jebkuru iespēju uzlabot tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu. Jelgavas pilsētā plānots īstenot vairāku koka ēku saglabāšanu. Tā pilsētas daļa gan ir stipri cietusi, taču, realizējot projektus, šīs ēkas tiks saglabātas un tajās plānots izveidot amatniecības centrus. Tūrisma jomā Jelgavas novadā centīsimies vēl plašāk attīstīt mūsu muižu piedāvājumu, ceram izveidot dabas izziņas centru, kurā apvienosies modernās tehnoloģijas un pastaigas pie dabas. Strādāsim pie muižu tematiskas specializācijas, proti, vienā muižā būs apskatāmi senie tērpi, citā – dabas izziņu taka, vēl citā – senais kulinārais mantojums u.tml.
Tūrismā pats svarīgākais faktors ir cilvēki.
Pērn Jelgava svinēja savu 750. jubileju, un smilšu skulptūru festivālā apspēlējām tēmu, kā Jelgava izskatīsies vēl pēc 750 gadiem. Man grūti nosaukt konkrētus milzīgus infrastruktūras objektus, kas būs pilsētā vai novadā, bet es priecātos redzēt, kā Jelgavā sabalansējas viss jaunais un kultūras mantojums. Galvenais, lai paši jelgavnieki būtu viesmīlīgi un gatavi ieguldīt savu darbu, lai pilsēta būtu saistoša un skaista, jo tūrismā pats svarīgākais faktors ir cilvēki!
