Kāpēc austrāļi dzīvi uztver tik viegli?

Pavēlā trešdienas vakarā Sidnejas ziemeļu daļas biroja ēkā visi darbinieki pirms laika pamet darbu, lai dotos basām kājām un uzrotītām biksem izbaudīt vasaras sauli. Un to viņi darīja, dodoties spēlēt mauriņa boulingu - tādu pašu boulingu, tikai kas tiek spēlēts zālē. Šis ir tikai viens no piemēriem kā austrāļi uztver dzīvi - arī tad, kad priekšnieks devās pie bāra, lai uzsauktu saviem darbiniekiem pa alum, viņa kolēģi aktīvi apsprieda - un pat iespēja par viņa mauriņa boulinga prasmēm. Un priekšniekam nākot tuvāk, smiekli un runas tikai pieauga, nevis noklusa. Arī pats priekšnieks ātri vien pievienojās smējējiem, atzīstot, ka ir kur augt!

Ja esat bijis Austrālijā, tad šādi skati nav retums - bieži redzami cilvēki basām kājām un aliņiem, kas par kaut ko iesmej. Visi viens otru sauc par "čomiem" (angļu - "mate"). Katrs otrais vārds ir saīsināts ar norautu galotni, padarot citiem viņus grūti saprotamus.

Tomēr kur ir radusies šī austrāļu vieglā attieksme pret dzīvi?

Doktore Tanja Kinga, kas Viktorijas Dīkina Universitātē pasniedz antropoloģiju, šo fenomenu skaidro ar austrāļu attieksmi, ka visi iedzīvotāji ir vienlīdzīgi, viņu īpatnējo humora izjūtu un ierasti neformālo valodu.

Un šīs īpašības Austrālījā dzvīojošajiem nav nekas jauns - jau 1800.gados sarakstītajos darbos ir aprakstīts austrāļu īpatnējais dzīves stils. Tas pierādījies arī tādos gadījumos, kad bijušais Austrālijas kriketa spēlētājs Denis Lilē sveicināja Lielbritānijas karalieni ar vārdiem "Sveiki, kā jums iet". Tāpat vēl nesen - 2012.gadā bijušais premjerministrs Bobs Havks televīzijas kameras priekšā, sniedzot interviju, nepārstāja dzert savu alu. Un šādas "mazās lietas" Austrālījā var novērot teju visur.

Tomēr tas vēl arvien neskaidro, kur šī attieksme rodas - tāpēc antropoloģijas pasniedzēja Kinga turpina - austrāļu tieksme uzskatīt visus par sev vienlīdzīgiem nāk no brīža, kad Austrālija tika dibināta - 1700.gados. Uz Austrāliju izsūtīja lielākos noziedzniekus, kurus bieži vien turēja šausmīgos apstakļos un nežēlībā - kas pamazām likvidēja viņu autoritātes izpratni, kā arī radīja vēlmi pēc cilvēka pamattiesību viennozīmīgas īstenošanas. Šie cilvēki, kas tika izsūtīti - pārsvarā strādājošās klases briti un īri sākumā nespēja iegūt labus darbus pat Austrālijā, dēļ to kriminālās pagātnes, lai arī cik smagi viņi strādātu - līdz ar to viņiem bija maza politiskā ietekme, izglītība un bagātība, bet viņiem bija izveidojusies izpratne par cilvēku vienlīdzību.

Arī vēlākos gados, kad uz Austrāliju vairs piespiedu kārtā nedevās noziedznieki, bet gan vienkārši - cilvēki, kas vēlējās jaunu sākumu, šī attieksme nemainījās - jo cilvēki no vidusklases sabiedrības ieradās Austrālijā, kur nebija nekādu īpašu klašu sadalījumu - visi bija vienkārši cilvēki, kas vēlas jaunu sākumu savām dzīvēm. Līdz ar to pat tie jaunpienācēji, kuru valstīs bija izteikti hierarhijas līmeņi, palēnām pierada pie tā, ka visi var būt arī vienlīdzīgi.

Tas nonācis līdz tam, ka Austrālijā ierasts restorāna rēķinu sadalīt vienlīdzīgi - neskatoties uz to, kurš saņem lielāku algu (kas nav ierasts vairumā citu valstu). Tas rada par ierastu lietu satikt Lielbritānijas karalieni un to sveicināt ar "Sveiki" - kas gan varētu radīt šoku vairumā pasaules iedzīvotāju. Tomēr ir arī nelieli mīnusi - piemēram, ja kāds cilvēks tiek īpaši izcelts, viņš jūtas neērti, pat ja šo izcelšanu "saulītē" ir pelnījis. Un arī pārējie austrāļi var īsti to nesaprast - kāpēc kāds tiek "izcelts" īpaši. Kāds ASV sarunu šovā dalību ņēmis austrālis nesen pauda, ka viņu nevajadzētu saukt par populāru, jo "mājās cilvēkiem tas varētu nepatikt".

Arī runājot par austrāļu runas īpatnībām - pazūdošajām vārdu galotnēm - ir ierasts vārdu "agresīvs" vietā lietot vārdu "agro", "žurnālists" vietā "žurna" un "bārbekjū vietā "barbie" - tas skaidrojams ar Austrālijas iedzīvotāju vēlmi pēc iespējas mazākām formalitātēm.

Tas radies no austrāļu bijušajiem uzturēšanās apstākļiem - karstajā un smilšainajā zemē tie nereti bija ļoti smagi, tāpēc tur esošie iedzīvotāji ātri vien iemācījās smieties par tādām lietām, kas citur pasaulē varētu likties nepieklājīgi. Arī pats karstums, protams, izmaina cilvēkus un rada tam dienvidniekiem raksturīgo attieksmi pret dzīvi. Piemēram Austrālija bija pirmā valsts pasaulē, kurā tika ieviests 8 darba stundu režīms - 8 stundas strādā, 8 stundas guli un 8 stundas atpūties. Līdz tam vairumā vietu pasaulē darbs noritēja 10-14 stundu maiņās!

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Dienvidtaizemes salu kruīzs Jēkaba Ceļojumi
Taizemes dienvidi ar smaragdzaļajām salām, gleznainajiem līcīšiem, garajām baltajām pludmalēm sniegs Tev neatkārtojamu atpūtu! | Skatīt vairāk
Latvija 2212 EUR
Autostāvvieta Rīgas, Kauņas,Viļņas lidostā Astra Tūre Daugavpils
Rezervē iepriekš, ar atlaidi, autostāvvietu Rīgas, Kauņas vai Viļņas lidostā. | Skatīt vairāk
no 1.40 EUR
Jaunais gads Vjetnamā! Jēkaba Ceļojumi
Joprojām tūristu neizlutināta, Vjetnama atalgos Tevi ar iespēju ienirt autentiskā Āzijas kultūrā. Ceļot pa šo zemi – tas ir piedzīvojums ik dienu. | Skatīt vairāk
2155 EUR
Čīle un mistiskā Lieldienu sala Jēkaba Ceļojumi
Nokļūt Lieldienu salā nav vienkārši, bet turp tiecas liela daļa pasaules apceļotāju, meklējot atbildes noslēpumam par lielajām akmens skulptūrām. | Skatīt vairāk
4490 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2017 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2017 1st-studio.com

 
Total Timed::0.16419005sec.