Iedvesmojoties no ledus, Norvēģijā taps īpašas metro stacijas

Talantīgais un visā pasaulē pazīstamais arhitektu birojs "Zaha Hadid Architects", kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir 2016. gadā mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid), sadarbībā ar Norvēģijā slavenu arhitektu firmu "A_Lab" projektējušas divas no jaunajām Oslo "Fornebubanen metro" līnijas stacijām.

Zaha Hadida radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts. Abi uzņēmumi sakuši sadarbību, lai kopīgiem spēkiem izstrādātu "Fornebu Senter" un "Fornbuporten" staciju izveidošanu.

Kopā jaunajā metro līnija paredzētas sešas stacijas un divas no tām tiks veidotas kā Norvēģijas ledāju ainavas, kas, gluži kā aizbergs, savu pamatīgumu un krāšņumu rādīs ne vien virszemē, bet arī pazemē. Arhitekti stāsta, ka iedvesma staciju tēla veidošanā radusies no Norvēģijas pasakainās dabas – kalniem, fjordiem un ledājiem. Ledus trauslums un gaismas caurlaidība būs ieguvums, kas ļaus metro staciju dabīgi apgaismot dienas gaišajā laikā.

Jauno 8 kilometrus garo metro līniju paredzēts atklāt 2025. gadā. Pārējās četras metro stacijas projektēs Gottlieb Paludan, Asplan Viak un "Mestres Wåge Arkitekter". Metro līnijas izveides ideja radās ar mērķi radīt efektīvu pārvietošanās veidu no Oslo uz Fornebu pussalu, kur ik dienu turp un atpakaļ savās darba dodas tūkstošiem iedzīvotāji.

Pasaulē vecākā un arī lielākā metro sistēma ir Londonā, kur tā tika atklāta 1863. gadā. Kopā metro ir 162 pilsētās, kur to sliežu kopgarums pārsniedz 8000 kilometrus, bet staciju skaits — 7000.

Metro līnijas tiek veidotas vairākos veidos:

  • Riņķveida tīkls — pilsētā ir viena līnija, kas kursē pa riņķi. Šāds metro veids ir sastopams Glāzgovā (Lielbritānijā).

  • Riņķa radiālais tīkls — pilsētā ir vairākas līnijas, viena vai vairākas veido riņķi (kursē pa riņķi), savukārt pārējās līnijas krusto šo riņķi un ved tālāk. Šāds metro veids ir sastopams Maskavā (Krievijā) un Vīnē (Austrijā).

  • Sekantu tīkls — pilsētā ir vairākas metro līnijas, visas savā starpā krustojas. Šāds metro veids ir sastopams Minskā (Baltkrievijā) un Prāgā (Čehijā).

  • Starptīklu metro — pilsētā ir vairākas līnijas, katra krustojas ar vairākām, bet visas savā starpā nekrustojas. Šāds metro veids ir sastopams Londonā (Lielbritānijā), Parīzē (Francijā) un Berlīnē (Vācijā).

  • X-veida tīkls — līnijas pilsētā kādu laiku kursē kopā, bet pēc tam šķiras. Šāds metro veids ir sastopams Oslo (Norvēģijā) un Sanfrancisko (ASV).

  • Vienlīnijas tīkls — pilsētā ir viena metro līnija. Šāds metro veids ir sastopams Varšavā (Polijā) un Helsinkos (Somijā).

  • Vairākpunktu tīkls — pilsētā ir līnija (līnijas), kuras kursē atsevišķi, bet krustojas savā starpā vairākas reizes. Šāds metro veids ir sastopams Lillē (Francijā) un Roterdamā (Nīderlandē).

  • Krusttīkls — pilsētā ir divas līnijas, kas savā starpā vienreiz krustojas. Šāds metro veids ir sastopams Romā (Itālijā) un Kioto (Japānā).

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.74878001sec.