Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Bild.de
Interneta lietotāji dažādos forumos vētraini diskutē par pasaules galu,
bet vācu pētniekiem izdevies atšifrēt seno maiju tekstus, kas to it kā paredzot
jau 2012.gadā, kad debesu krokodils noslīcinās pasauli milzīgos plūdos.
Reklāma
Vai pasaulei draud jauni grēku plūdi? Seno maiju zīmējums, uz kura attēlots,
kā debesu krokodils liek pār pasauli nākt lieliem, iznīcinošiem plūdiem, ir pēdējais
slavenajā maiju kalendārā, un, tā kā pēc tā nekas vairs neseko, ezotēriķi uzskata,
ka tuvojas pasaules gals – kalendāra beigas. Acīmredzot pienācis pēdējais
brīdis palūkoties uz faktiem par „maiju kalendāru” un uzdot jautājumu – ko maiju
civilizācija varēja zināt par 2012. gadu.
Pirmkārt, „maiju kalendārs” nekad nav pastāvējis grāmatas formātā, tā
drīzāk ir kalendāra ideja, kas apvieno visu, ko maiju civilizācija zināja un
uzskatīja par laika ritumu pasaulē, kurā viņi dzīvoja. Vecākā un kvalitatīvākā
grāmata, kas satur ziņas par to, ko pierasts dēvēt par kalendāru, neatrodas ne
Meksikā, ne Gvatemalā, Belizā vai Jukatanā, - vietās, ko apdzīvoja maiji, bet
gan Vācijā, Drēzdenes Valsts un universitātes bibliotēkā. Tā ir 39 lappušu
grāmata, kuras lapas izgatavotas no vīģeskoka mizas, aptuveni 20,5 centimetrus
augsta un 10 centimetrus plata. Pirms apmēram 600 gadiem maiju priesteri to
izgreznojuši ar zīmētām dievu figūrām, nereti biedējošām ainām, hieroglifiem un
aprēķinu tabulām, - maiji bija ģeniāli astronomi un matemātiķi.
Viņu paredzējumi un prognozes par planētu kustību, saules un mēness aptumsumiem
ir precīzi, arī skaitli „nulle” maiji pazina vismaz 1000 gadus pirms mums. Gandrīz
2000 gadus Vidusamerikā pastāvējusī kultūra balstījās uz stingru paļaušanos uz
priesteru pareģojumiem. Viņi izvairījās no neveiksmes dienām, pareģoja laika
apstākļus, dzemdību gaitu, ceļojumus un nodrošināja veiksmi karos, vēršoties
pēc palīdzības pie dieviem, vadoties pēc stingri noteiktiem priekšrakstiem.
Dievi nereti pieprasīja upurus, un tie tiem arī tika sniegti. Ja dievi
pieprasīja kukurūzu vai zivis, tie tās saņēma, ja pieprasīja cilvēka upuri, tad
arī tas tika dots, - tas viss aprakstīts tā sauktajā „Drēzdenes kodeksā”. Salocītās
kalendāra lapas, ietītas jaguāra ādā, visticamāk arī glabājās šajā grāmatā. Kad
15. gadsimtā pie maijiem ieradās spāņu iekarotāji, vairums civilizācijas rakstu
pieminekļu tika iznīcināt, pamatojot ar to, ka tas viss „nav nekas cits kā
māņticība un velnišķīgi meli”, - tā rakstīja vēlākais Jukatanas bīskaps Djego
de Landa. No uguns tika izglābti trīs rakstu pieminekļi- viens atrodas Parīzē,
otrs Madridē, bet abi tik sliktā stāvoklī, ka to demonstrēšana publikai nav
iespējama; un trešais – izcili labi saglabājies „Codex Dresdensis”. Ar kalendāra lapām maz ko varēja iesākt,
nevienam pētniekam nebija ideju, ko ar tām iesākt, - līdz pat 19.gadsimta
sākumam, kad dabas pētnieks A. Humbolts tās pirmo reizi pieminēja vienā no
saviem darbiem. 19.gadsimta laikā kodekss tika pakāpeniski pārtulkots, un
zinātnieki secināja, ka tā ir atslēga uz izpratni par maiju civilizācijas
zināšanām un šīs kultūras trim kalendāra sistēmām:
·
„garā skaitīšana” –
astronomiskajiem aprēķiniem un vēstures notikumu fiksēšanai,
·
„Haab” – lauksaimniecības prognozēm; saules gads ar 18 mēnešiem,
katrā mēnesī 20 dienas plus piecas „nelaimes dienas”,
·
„Tzolkin” – rituālu kalendārs ar 260 dienām, kas tika izmantots
likteņu skaidrošanai.
Tomēr ne visus Drēzdenes kodeksa noslēpumus zinātniekiem bija izdevies
uzminēt, un tas, protams, rosināja fantāziju un spekulācijas. Kalendāra laika
skaitīšana sākas ar 3114. gada 13. augustu pirms mūsu ēras un beidzas 21. 12.
2012. Patiesība ir tā, ka šajā datumā beidzas viens 400 gadu cikls, tā sauktais
13. baktuns - laikmets. Kas īsti par
šo datumu teikts maiju kalendārā?
„Lai nu kas tas ir, bet noteikti ne pasaules gala datums 2012.gadā”, saka
Bonnas arheologs un etnologs profesors Nikolajs Grube (Nikolai Grube), kura darbs cieši saistīts ar Drēzdenes kodeksa
kalendāra šifrēšanu. Viņš ir viens no nedaudzajiem cilvēkiem pasaulē, kas prot
lasīt seno valodu: „Kalendāra beigas nenozīmē pasaules beigas!” Maiji,
viņaprāt, bija pārāk inteliģenti, lai iedomātos, ka laiks var vienkārši
izbeigties vai palikt stāvam. Kad 13. baktuns 2012. gada decembrī beigsies,
sāksies 14. baktuns. Maiju kultūrā zināmi daudzi pareģojumi, kas sniedzas tālu
aiz minētā datuma, bet apokaliptiskās ainas ar krokodilu, kas noslīcina
pasauli, visdrīzāk saistītas ar to, ka maijiem kā zemnieku kultūrai nereti
nācās saskarties gan ar sausuma, gan plūdu periodiem, gan pārdzīvot viesuļus un
milzu viļņus okeānā, kas apdraudēja viņu eksistenci. Iespējams, tāpēc
attīstījās ideja par iespējamu pasaules bojāeju, bet nekādā gadījumā tā netiek
saistīta ar 2012. gadu.
Nākamā gada sākumā Vācijā tiks izdota profesora Grubes grāmata, kurā būs pilns
kalendāra teksta tulkojums, bet jau šobrīd visi interesenti Drēzdenes
bibliotēkas mājas lapā var aplūkot digitalizētās kalendāra lappuses (www.slub-dresden.de).
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
