Raksta Impro gids Jānis Kreicbergs
Salar de Uyuni - izbrauciens pa ūdens virsmu jeb pastaiga mākoņos
Reklāma
Esmu atgriezies no vienas no vis-, vis-, vissirreālākajām vietām uz planētas - Salar de Uyuni.
No ūdeņiem nekur tālu es netieku, jo noslēdzošā pieturas vieta trīs dienu džipu ekskursijā ir jau pieminētais un noslēpumā turētais dabas fenomens Salar de Uyuni. Lai gan tas pēc skata vairāk izskatās pēc sāls tuksneša vai līdzenuma, oficiāli Salar de Uyuni ir sāls ezers, jo zem sausās, baltās garozas atrodas sāls un ūdens maisījums.
Sāls ezers, tuksnesis vai līdzenums, kam gan tas īsti rūp, svarīgākais, ka Salar Uyuni ir pārliecinoši lielākais un iespaidīgākais šāds veidojums uz planētas Zeme. Tiesa gan, atrodoties šeit, rodas sajūta it kā staigātu pa kādu citu planētu, tikai ne Zemi, jo ainava Uyuni līdzenumā nudien ir pārāk pretdabiska.
Salar de Uyuni tuksnesis ir milzīgs, izmēra ziņā tas ir līdzvērtīgs mūsu pašu Zemgalei. Viens no kontinenta dabas brīnumiem, tas glabā pasaulē lielākās litija atradnes, ko ražotāji izmanto mūsu laptopos, kamerās, elektriskās mašīnās un mobilajos telefonos, tiesa Bolīvijas varas iestādes laužas laist tuvumā labuma guvējus, baidoties, ka litija ieguve varētu sacūkāt trauslo ekosistēmu.
Pareizi ir, rokas nost, jo šo vietu nevajadzētu pārvērst par raktuvju lauku. Raktuves gan te eksistē jau daudzus simtus gadu, tiesa, ne litija, bet sāls. Sāls ieguve neskādē Salar de Uyuni, jo baltā pulverīša te ir daudz vairāk kā man saprašanas - līdzenums 10500 kv.km platībā, ar sāls slāņiem līdz pat 120 m dziļumā. Neesmu matemātikas profesors, bet, manuprāt, ar to pietiktu, lai visu planētu iesālītu, tas ir noklātu ar vismaz 10 cm plānu kārtu.
Vietējie Colchani ciema indiāņi, dzīvojot turpat līdzenuma malā īsti nebēdā par būvmateriālu trūkumu. Tie mājas ceļ no sāls plāksnēm un tūristiem pa godu pat no sāls uzcēluši nelielu muzeju, kas piebāzts ar dzīvnieku statujām un pat Big Ben pulksteņtorni. Varat trīs reizes minēt no kāda materiāla tie veidoti? Protams, ka no tā paša baltā pulverīša. Šejienieši pat viesnīcu ir uzbliezuši no sāls klučiem, kura, atšķirībā no ledus viesnīcām Kanādā un Zviedrijā, cauru gadu ir balta, silta un stabila.
Ir divi periodi, kad apmeklēt Salar Uyuni, katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. Sausajā sezona, kad mums ir vasara, bet vietējiem ārā valda barga ziema, Salar Uyuni uz visām pusēm paveras sauss sāls līdzenums. Tad visi ceļi ir izbraucami un arī ļoti fotogēniskā Isla Incahausi sala ar gigantiskiem kaktusiem pašā līdzenuma vidū ir sasniedzama. Lietus sezonas laikā daļa no baltā tuksneša pārplūst ar plānu ūdens kārtiņu, veidojot vēl nedabiskākus skatus, savukārt ceļš līdz Milzīgo kaktusu salai un Melnajai Lagūnai nav izbraucams.
Vislabākais laiks ir novembra otrajā pusē, lietus sezonas sākumā, kad ir labas cerības nošaut visus zaķus ar vienu šāvienu.
Es esmu ieradies lietus sezonas laikā, līdz ar to Gigantisko kaktusu salu man neredzēt kā savas ausis, bet toties pats Salar de Uyuni parādās visās tā izpausmēs. Pametot Cochani sāls ciematu drīz vien uzbraucam uz līdzenuma. Sākuma daļā no pazemes te nāk ārā avoti, kas ar dažādu minerālu maisījumu baltajā līdzenumā veido krāsainus, mazus baseiniņus. Tālāk virzoties tuksnesis paliek arvien baltāks, līdz tas kļūst balts kā sniegs. Bezgalīgs sāls plašums, kuram tālumā paveras tumša vulkānu grēda un virs tās zilas debesis, gandrīz kā Igaunijas karogā - tāds Salar Uyuni izskatās sausajā sezonā.
Vietām sāls līdzenumā izveidojušies arī mazi laukumiņi ar sāls garoziņām, kas noklājuši pamatīgu platību tādā kā bišu stropa tekstūrā. Uz šī sausā, baltā līdzenuma fona var taisīt amizantas bildes, kuras cirkulē internetā, jo attālinoties no objekta vai cilvēka, otrs paliek maziņš vai tieši pretēji, liels, veidojot mākslīgo attālumu ilūziju.
Tā, piemēram, savas mazās grupiņas biedrus pa smuko sabildēju. Kad šiem lūdzu mani safotogrāfēt, tad šķībi, greizi un nepareizi šie knipsē, tā ka beigās neviena bilde ar reālistisku ilūziju neizdodas. Cerams, ka šie solījumu pildīs un kāds atsūtīs manis uzņemtās fotogrāfijas, lai varu parādīt kādas smieklīgas un interesantas bildes var uzņemt pareizi izmantojot šo attāluma ilūziju.
Visbeidzot dodamies dziļāk sāls tuksnesī uz to līdzenuma daļu, kas ir aplūdusi ar plānu ūdens kārtiņu, veidojot perfektu spoguļattēlu, kurā mākoņi saplūst kopā, pazaudējot sajūtu par horizontu. Te nu paveras viens no labākajiem skatiem, kāds jebkad redzēts! Mirāža! Cilvēki staigā pa ūdens virsmu! Izskatās, kā ainā no Bībeles! Tad vēl aizbrauc pāris džipi garām, paverot vēl sirreālāku bildi, gandrīz it kā tie brauktu pa debesīm un mākoņiem. Šis ar uzviju atsvēra garām palaistos Isla Incahuasi un Laguna Negra, bet vēlāk man tā lietus sezona tomēr iegriezīs...
