Zviedrijas ziemeļos gatavojas pilsētas pārcelšanai

Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: TheGuardian.com/BalticTravelnews.com

Vistālāk uz ziemeļiem esošo Zviedrijas pilsētu iecerēts pārcelt trīs kilometrus uz austrumiem, jo to apdraud pavisam netālu esošās pasaulē lielākās pazemes dzelzsrūdas raktuves.

Lai gan veselas pilsētas parasti ceļojumos nedodas, projekts, kas skars nelielās Zviedrijas pilsētas Kirunas iedzīvotājus un arī namus, nodēvējams ne citādi.

Reklāma

"Mums jāveic ļoti grūta izvēle," atzīst Kristers Lindsteds no Stokholmas kompānijas "White Architects", kurai uzticēta 23 000 cilvēku pārvietošana prom no gigantiskajām dzelzsrūdas raktuvēm, kas draud aprīt zemi zem pilsētas namu pamatiem. "Vai nu jāpārstāj rakšana, kas nozīmētu masveida bezdarbu, vai pilsēta jāpārceļ. Pretējā gadījumā tai draud iznīcība."

Kiruna, kas dibināta 1900. gadā, dzelzsrūdas raktuvju dēļ piedzīvojusi pastāvīgu izaugsmi. Taču nu tās bagātības avots kļuvis arī par draudu pilsētas turpmākai pastāvēšanai. "Allaž esam bijuši simbiozē: pilsēta pastāv tikai raktuvju dēļ," atzīst Kirunas mēra vietnieks Niklass Sirens. "Citādi nevienam ne prātā nebūtu nācis šeit būvēt pilsētu."

Atrodoties 145 kilometrus uz ziemeļiem no polārā loka, Kirunu raksturo īpaši skarbs klimats ar ļoti īsām vasarām un garām, aukstām ziemām, turklāt aptuveni vienu mēnesi – decembrī – valda polārā nakts. Tomēr magnētiskā dzelzsrūda allaž bijusi par iemeslu, kādēļ šeit dzīvojuši cilvēki. Kirunas raktuves nodrošina aptuveni 90 procentus no visa Eiropā iegūtā dzelzsrūdas apjoma, kas ir pietiekami, lai ik dienu varētu uzbūvēt vismaz sešus Eifeļa torņus.

2004. gadā raktuvju īpašnieki paziņoja, ka pilsētas dienas ir skaitītas. Tika doti mājieni, ka šahtu rakšana pilsētas virzienā varētu novest pie tās namu plaisāšanas un pat sabrukšanas. Nu, pēc desmit gadiem, piepilsētā uz zemes parādījušās pirmās plaisas, taču vienlaikus izstrādāts vērienīgs plāns, kā Kirunu saglābt.

Kā skaidro Lindsteds, Kirunas ielas un laukumi līdz 2033. gadam pakāpeniski tiks pārvietoti austrumu virzienā pa jaunizveidotu galveno ielu, līdz pilsētas iedzīvotājus vairs neapdraudēs raktuvju tieša klātbūtne. Jau šobrīd trīs kilometrus uz austrumiem top jauns pilsētas laukums, turklāt identificētas 20 nozīmīgas ēkas, kuras tiks demontētas, pārvietotas un pakāpeniski uzslietas no jauna.

Kompānija, kuras pārziņā ir raktuves, projektam atvēlējusi aptuveni 3,74 miljardus Zviedrijas kronu (ap 400 miljoniem eiro). Vietējie iedzīvotāji to nodēvējuši par "visdemokrātiskāko soli vēsturē", un tas ietvers arī jaunu apbūvi, tostarp jaunu skolu, ugunsdzēsēju depo, bibliotēkas, peldbaseinu un citus kompleksus. Šobrīd ļaudis gan visvairāk satrauc tas, kur īsti viņi dzīvos jeb kā notiks jauno mājokļu iedalīšana.

Tiesa, tuvāk iepazīstoties ar grandiozajiem plāniem, iedzīvotāji apjautuši, ka pārvietotā Kiruna faktiski būs jauna pilsēta, kuru raksturos visai vājas saiknes ar līdzšinējo apdzīvoto vietu. Jaunais projekts, salīdzinot ar vienģimeņu namiem un izkaisītu apbūvi šobrīd, ietver daudz blīvāku pilsētvidi ar daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Tomēr arhitekti norāda, ka tā pilsētai būs iespēja atdzimt jaunā gaismā, vienlaikus piesaistot gados jaunus ļaudis un īstenojot tādas sapņainas ieceres kā, piemēram, trošu dzelzceļa ierīkošanu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Zviedrija Zviedrijas ziemeļi Kiruna pilsētas pārcelšana arhitektūra pilsētplānošana pilsētvide

Citi raksti par šo tēmu:

Eirovīzijas burzma Malmē: ar ko izceļas šī pilsēta? (16.04.2024)

14. aprīlis vēsturē: Dzimšanas dienu svin «Volvo» (13.04.2023)

25. marts vēsturē: Zviedrijā svin Vafeļu dienu (24.03.2020)

19. februāris vēsturē: Dzimis slavenais zviedru ceļotājs Svens Hedins (18.02.2020)

VIDEO: Gēteborgā akvaparkā izceļas ugunsgrēks, ir ievainotie (12.02.2024)