Tikai retais vairs atceras Talibana sagrautās Budas statujas Afganistānas pilsētā Bamijānā. Taču šai afgāņu provincei saviem apmeklētajiem ir daudz vairāk, ko piedāvāt, tādēļ daudzi joprojām cer šo pilsētu padarīt par savu brīvdienu galamērķi.
50 metrus augstās, iespaidīgās Budas statujas 2001. gada iznīcināja Taliban grupējums. Šis notikums sarūgtināja daudzus, īpaši tādēļ, ka šo kultūras objektu restaurācijas izmaksas pārsniegtu 50 miljonus dolāru, un, lai arī atsaucība visā pasaulē bija liela, šo summu statuju atjaunošanai līdz šim tā arī nav izdevies savākt.
Reklāma
Taču statujas nav vienīgais, ko pilsēta spēj piedāvāt. Šī Centrālafganistānas province 230 kilometru attālumā no Kabulas, ir viena no nabadzīgākajām pilsētām pasaulē, taču ir bagāta ar neskaitāmiem kultūras dārgumiem.
Kopš 2003. gada liela daļa budistu klosteru, gleznojumu rotāto alu, statuju un nocietinājumu ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā, Sarkanajā grāmatā un Apdraudēto pasaules mantojumu sarakstā. Šogad Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācija Bamijānu pasludināja par Dienvidāzijas 2015. gada kultūras galvaspilsētu.
Vai tūristi atgriezīsies šajā pilsētā?
Daudzi provinces iedzīvotāji cer, ka Bamijāna ar saviem kultūras dārgumiem, kurus ieskauj vienreizēja un eksotiska daba, atkal spēs piesaistīt tūristu uzmanību un atplaukt savā kādreizējajā krāšņumā, ko diemžēl izpostīja kara gadi. Ticamas statistikas par ārvalstu tūristu skaitu nav, taču kompetentās amatpersonas uzsver, ka kopš Talibana uzbrukuma, ceļotāju skaits ir ievērojami samazinājies.
Afganistāna: tāda, kādu tikai retais ievēro
Muhameds Ibrahims, vietējā tūrisma centra vadītājs, ir pārliecināts par pilsētas piedāvājumu ārzemju tūristiem: "Bamijanā ir iespējams apskatīt alas ar pasaulē vecākajiem eļļas gleznojumiem, šeit atrodas Afganistānas pirmais nacionālais parks un ziemā šeit jūs atradīsiet vienīgas slēpošanas nogāzes visā valstī. Daudzi Afganistānā šo reģionu apskauž, jo šeit ir baudāms patīkams miers."
To, ka kādreiz šeit izskatījies krietni citādāk, var pamanīt pa ceļam uz Šar-e-Golgolas cietoksni, kuru Čingishana iznīcināja 1221. gadā. Ibrahims no zemes paceļ vecu patronu čaulu – vienu no daudzajām relikvijām, kas šeit sakrājušās no 1979. gada līdz 1989. gadam, kad valsti okupēja Padomju Savienība.
Vai droši?
2500 metru augstumā esošā Bamijānas ieleja, kas atdala Hindukušu no Ko-e-Babas kalniem, ir drošākais reģions Afganistanā. Mieru un klusumu var iztraucēt tikai kāds arābu Muedzina skaļais lūgšanas rituāla sauciens vai raķetes troksnis no kaimiņu pilsētām.
Bruņoti vīri apkārtnē ir reta parādība, īpaši ņemot vērā, ka tā ir daļa no valsts, kas ir pilna snaiperu, kontrolpunktu un pašnāvnieku. Ārlietu ministrija vienmēr brīdina par iespējamo bruņoto spēku vizīti.
Taču Bamijānu ieskauj daudzas nestabilas provinces. Šis un infrastruktūras trūkums padara ceļojumu par īpašu izaicinājumu. Lidostai ir tikai viens skrejceļš, lai paceltos un nolaistos, un tikai maza izmēra lidmašīnas spēj pa to pārvietoties. No Kabulas šobrīd uz Bamijānu lido tikai viena komerciālā lidmašīna, trīs reizes nedēļā. Turklāt, Talibana dēļ, viens no diviem esošajiem zemes ceļiem ir ļoti bīstams: "Ja jūs pārvietojaties kā Afganistānas iedzīvotājs, uz ielas noteikti ir jāuzvelk tuniku, nedrīkst ņemt līdzi dokumentus, kas norāda uz kādu saistību ar valdību un vienkārši jālūdz, ka nekas nenotiks" skaidro tūrists Umaidula Azads.
Kāds vietējais strādnieks, kurš nesen devies mājup no Kabulas pa bīstamo ceļa posmu, savukārt skaidro: "Ja gadījumā jūs aptur Talibana grupējums, vislielākās iespējas izdzīvot ir, ja izskaties pēc zemnieka. Praktiski nekādu iespēju izdzīvot ir tad, ja jums ir kāda saistība ar valdību, vai esat ārzemnieks."
Vietējie ir skeptiski
Bamijānas viesnīcu un veikalu pārstāvji laipni gaidītu tūristus pilsētā, taču nav optimistiski noskaņoti. Muhameds Sajāds Moseni, ievērojams garīdznieks, atradās Bamijānā laikā, kad Talibana grupējums iznīcināja Budas statujas: "Tas, kas tika iznīcināts, nebija tikai akmeņi. Tā bija mūsu vēsture."
Tas, ka kaimiņu provincēs notiekošās kaujas iespaidos Bamijānu ir maz ticams, uzskata vietējie iedzīvotāji. Taču, lai arī drošība šajā reģionā nav pati lielākā problēma, grūtības sagādā ekonomiskā situācija. Bez kartupeļu audzēšanas šajā reģionā ir ļoti maz citu iespēju nopelnīt.
Pilsētā nav pat elektrotīklu – tiem, kuri vēlas mācīties, nākas sēdēt zem laternas, kuru darbina saules enerģija. Kā ironisku skatu uz skumjo situāciju, aktīvisti pilsētas centrā izveidojuši milzīgu laternas reprodukciju.
Bez tūristiem iedzīvotāji Bamijānas nākotni redz tumšos toņos. Vai province tomēr tuvākajā laikā spēs atkal kļūt par tūristu galamērķi? Vietējā antikvariāta īpašnieks Gulams Ali šaubās. Viņš skaidro: "Ir maz ticams, ka tūristi atkal izvēlēsies doties uz Bamijānu, tikmēr, kamēr apkārt pilsētai norisināsies karš."
 (1).png "Atlaide auto nomai Bahreinā Europcar")
