Autors: Aivars Mackevičs/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Sueddeutsche.de
Mīlestība iet caur vēderu, tā tautā runā. Līdzīgi ir arī ar svešu kultūru iepazīšanu - daudz ko var uzzināt, ēdot vietējo ēdienu. Reizēm pat par daudz uzzināt... Kādi tad ir dīvainākie vai negaršīgākie vietējie gardumi, ko var gadīties nobaudīt, esot atvaļinājumā?
Aligatoru siera kūka (Luiziāna, ASV): Luiziānas virtuvēs aligatoru gaļa nav nekas īpaši eksotisks, jo turienes purvos aligatoru ir padaudz - šajā ASV štatā dzīvo aptuveni divi miljoni zobaino rāpuļu. Vietējos restorānos var nobaudīt salīdzinoši eksotisko viru, kas sastāv no siera, aligatoru gaļas un garnelēm.
Haggis (Skotija): tas sastāv no sasmalcinātām aitu sirdīm, aknām un mēles, ko sajauc ar auzu pārslām, taukiem, sīpoliem un garšvielām, bet beigās iepilda aitu zarnās. Mazliet jau atgādina latviešu asinsdesu, vai ne? Skotu asinsdesai haggis gan ir savi svētki - 25. janvārī Skotijā tiek atzīmēta skotu slavenākā dzejnieka Roberta Bērnsa dzimšanas diena, kad haggis tiek celts godā, ēdot un deklamējot Bērnsa slaveno "Address to a Haggis".
Dzīvs omārs - svaigi pārtikas produkti, protams, ir lieliski, tomēr vietām tiekšanās pēc svaiguma var šķist pārmērīga. Japānā omāru astes tiek pasniegtas uzreiz pēc to nociršanas no vēl dzīvā omāra un pasniegtas kā sashimi. Pārējā omāra daļa gatavošanas laikā atrodas uz ledus, kas novērš raustīšanos, tad sashimi tiek ievietots omārā un pasniegts klientam.
Witchetty kāpuri (Austrālija) - lieli, trekni kāpuri tiek ēsti vai nu svaigi vai arī cepti karstos pelnos. Neaizmirstiet izspļaut kāpuru iekšas!
Govs tesmenis (Itālija) - tesmenis ir tā govs daļa, ko gaļā izmanto vismazāk. Itālijas tradīcija senāk noteica, ka tesmeņus atdod nabagajiem, kuri savukārt izdomāja vairākus tesmeņa sagatavošanas veidus gan cepot, gan vārot.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.