Autors: BalticTravelnews.com
Avots: BalticTravelnews.com/Adac.de
Saldējums, ko Itālijā dēvē par gelato, pieder pie itāļu dzīves baudīšanas sastāvdaļām. Gadā katrs itālis notiesā aptuveni deviņus litrus aukstā salduma.
Jau senos laikos romiešu ķeizari lika atgādāt uz metropoli ledu no Apenīnu kalniem, ko tad aromatizēja ar ingveru, koriandru vai augļu sulām. Romiešu rakstnieks Plīnijs Vecākais vēsta par ledus pagrabiem, kur dabīgo ledu un sniegu uzglabāja pat karstākajā gada laikā. 13. gadsimtā ceļotājs Marko Polo no Ķīnas un austrumu zemēm mājup uz Venēciju atvēra saldējuma recepti, tomēr līdz brīdim, kad Itālijas saldējums kļuva iecienīts visā Eiropā, pagāja vēl krietns brīdis. Nav zināms, no kurienes tieši tas izplatījās Eiropā, un par šo godu vēl aizvien strīdas Toskānas un Sicīlijas reģioni. Tomēr pirmo saldējuma bodi Parīzē 17. gadsimtā atklāja kāds vīrs no Sicīlijas, tāpēc pieņem, ka Eiropas saldējums radies tieši Etnas vulkāna pakājē.
Reklāma
Jebkuram, kas ieiet kādā no Florences, Romas vai Palermo saldējuma veikaliem, elpa aizraujas no neticamās saldējuma bagātības. Jau saldējumu šķirņu nosaukumi vien šķiet garšīgi - Bacio, Malaga, Gianduia un vēl vismaz 99 citus saldējuma veidus var atrast jebkurā saldējuma kafejnīcā. Tur pieejams jasmīna, kanēļa, vīģu un vai arbūza saldējums, ko papildina šokolādes gabaliņi arbūza sēkliņu vietā. Katru gadu mainās arī saldējuma mode - vienu gadu populārs ir vīna saldējums, citu gadu - rikotas siera.
Saldējumu veidi Itālijā ir ļoti dažādi - sorbetto ir daļēji sasaldēts saldējums, kas sastāv no augļu sulas bez olām vai piena, spongato - gaisīgs krēms, kas kūst uz mēles, pezzi duri - cietais saldējums, ko īpašs gatavošanas veids padara ļoti lēni kūstošu, cremolata - augļu krēms.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.