3. jūlijs vēsturē: Stambulā pabeidz būvēt Otro Bosfora tiltu

3. jūlijs vēsturē: Stambulā pabeidz būvēt Otro Bosfora tiltu

Otrais Bosfora tilts jeb Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts ir viens no diviem tiltiem Turcijas galvaspilsētā Stambulā, kas savieno Eiropu un Āziju. Pirms šī tilta uzbūvēšanas, abas pasaules daļas savienoja tikai viens tilts - Pirmais Bosfora tilts. Abi tilti ved pāri Bosfora jūras šaurumam.

Sultāns Mehmeds Iekarotājs 1453. gadā iekaroja Konstantinopoli (šī brīža Stambula), līdz ar to pilnībā sagraujot Bizantijas impēriju un, pasludinot to par Osmaņu impērijas galvaspilsētu.

Tilts ir vanšu tilts, kas turas uz tērauda balstiem un ieliektiem āķiem. Aerodinamiskais klājs ir iekārts divās pusēs tērauda vantīs. Tilta garums ir 1.501 m un klāja platums ir 39 m. Attālums starp balstiem ir 1.090 m (14. garākais pasaulē) un to augstums virs brauktuves virsmas ir 105 m. Brauktuves augstums virs jūras līmeņa ir 64 m. Tilts, kad tas tika uzbūvēts (1988. gada 3.jūlijā), bija 6. garākais vanšu tilts pasaulē. Tiltu projektēja tas pats uzņēmums, kas jau bija izveidojis projektu Pirmajam Bosfora tiltam.

Tilta atklāšanas dienā, to svinīgi atklāja un pirmais tam pārbrauca tā brīža Turcijas premjers Turguts Ēzals. Tilta būvniecība izmaksāja 130 miljonus ASV dolāru.

Tilts ir nostāk no Stambulas centra, tāpēc te meklējams ātrgaitas lielceļš. Katrā virzienā tiltam ir vismaz četras joslas, taču no rīta Eiropas virzienā tiek atklāta piektā josla, kas vakarā atkal ved uz Āziju. Diennaktī tiltu šķērso aptuveni 200 tūkstoši automašīnu. Par braukšanu pāri tiltam ir jāmaksā - to vai nu automātiski iekasē elektroniski vai arī jābrauc cauri barjerām.

----------------------------------------------------------------------------------------

3. jūlijs vēsturē: Pirmo reizi oficiāli notiek brauciens ar automašīnu

Lai arī šobrīd pasaulē apkārt braukā aptuveni 1,3 miljardi automašīnu, līdz 1885.gadam šādu ierīču praktiski nebija. Līdz 1885.gadam dažādās pasaules vietās tika izgudroti, izgatavoti un arī braukts ar dažādu izmēru agregātiem, kuri bija balstīti uz tvaika dzinējiem.

Tomēr tos mūsdienās vairs neuzskata par automašīnām, jo tiem trūka automašīnai raksturīgākās lietas – motora. Par automašīnas izgudrotāju tiek uzskatīts vācietis Karls Bencs, kurš jau minētā 1885.gadā izgatavoja automobili un arī iesniedza patenta prasību par šo ierīci. Tomēr tikai 1886.gadā viņš šo patentu saņēma – un tieši 1886.gada 3.jūlijā savu patentu saņēmušo ierīci pirmo reizi parādīja plašākai publikai. Kopš šīs dienas viņš arī sāka aktīvi reklamēt savu izgudrojumu, piedāvājot to iegādāties citiem. Automobiļa izgatavošana Bencam tolaik izmaksāja aptuveni 600 vācu markas jeb 150 ASV dolārus – un naudu šim projektam Bencam deva viņa sieva. Pēc mūsdienu likumiem, patentu būtu saņēmusi viņa kā projekta finansētāja, tomēr tolaik precētas sievietes nedrīkstēja pieteikties patentiem. Turpmāko 7 gadu laikā Bencs izgatavoja 25 jaunus automobiļus – kurus pārdeva.

Tomēr Bencs savu automašīnu neizbūvēja savā garāžā - viņa māte veltīja savas pūles, lai dēls iegūtu labu izglītību, tāpēc Bencs 1853. gadā iestājās tehniskajā licejā, bet pēc tam Politehniskajā universitātē. Kad viņam bija 19 gadi, viņš pabeidza tehniskās mehānikas fakultāti šajā Karlsrūes universitātē. Turpmākajos septiņos gados viņš strādāja dažādos uzņēmumos Karlsrūē, Manheimā un kādu laiku arī Vīnē.

1871. gadā kopā ar kompanjonu izveidoja mehāniskās darbnīcas Manheimā. Septiņus gadus vēlāk viņš ieguva patentu savam divtaktu benzīna dzinējam. Drīzumā  Bencs patentēja arī daudzas citas nākamo automašīnu svarīgākās sastāvdaļas: akseleratoru, aizdedzes sistēmu, kura darbojās no baterijām un svecēm, karburatoru, transmisiju, ātrumkārbu un ūdens radiatoru. 1883. gadā uz velosipēdu darbnīcu pamata izveidoja kompāniju "Benz & Company Rheinische Gasmotoren-Fabrik", kura bija pazīstama arī kā "Benz & Cie" - kompānija ražoja un pārdeva benzīna dzinējus. Tieši šajā kompānijā arī Bencs uzkonstruēja pasaulē pirmo automobili.

Konkrētajam auto bija trīs metāla riteņi un to darbināja četrtaktu benzīna dzinējs, kurš atradās starp abiem pakaļējiem riteņiem. Dzinēja spēks tika pārnests uz riteņiem ar ķēdes palīdzību. Bencs automašīnu nodēvēja par "Motorwagen" jeb "Motorizētu auto" burtiskā latviskā tulkojumā. Iedvesmojoties no sava pirmā modeļa, 1893. gadā Bencs radīja lētāku divvietīgu automobili "Victoria", kuram bija 3 zirguspēka dzinējs un tas bija jau uz četriem riteņiem. Šis auto varēja sasniegt ātrumu 17-20 km/h. Pirmajā gadā tika pārdoti 45 šī tipa automobiļi. 1894. gadā sākās "Velo" tipa automobiļa pārdošana, kas 1894. gadā piedalījās pirmajās automobiļu sacīkstēs Parīze-Ruāna. Nākamajā gadā Benca kompānijā tika radīti pirmie smagie automobiļi un autobusi.

1926. gadā tika izveidota firma "Daimler-Benz", kurā apvienojās firmas "Benz & Cie" un "Daimler". Šī firma pastāv arī šodien. Visi mašīnu modeļi tika pārsaukti par "Mercedes Benz" modeļiem. Benz no Karla Benca uzvārda, bet Mercedes no "Daimler" firmas partnera meitas vārda.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Saulkrastu svētki "Latvijai 100"  Saulkrastu TIC
No 10.augusta līdz 12.augustam Saulkrastos norisināsies ikgadējie Saulkrastu novada svētki. | Skatīt vairāk
Latvija 00.00 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 12.07.2018 - 18.07.2018 Piedalies amatnieku izstrādājumu tirdziņā Gulbenes novada TIC
28.jūlijā aicina uz 1.Starptautiskā mākslas festivāla DIVI JŪLIJI amatnieku izstrādājumu tirdziņu Gulbenē | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 16.07.2018 - 22.07.2018 Atraktīvas ekskursijas visai ģimenei Jaunpils pils
Pavadiet laiku atraktīvi un aizraujoši, gūstot pozitīvas emocijas visiem kopā! Iesakām izbaudīt ekskursiju ģimenei un mielastu krodziņā. | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.32584095sec.