6. jūlijā: tiek atzīmēta starptautiskā Skūpstu diena

Šodien, 6. jūlijā, visa pasaule svin svētkus, lai godinātu vienu no iemīļotākajiem mīlestības apliecinājumiem, ko pazīst ikvienā pasaules zemē – skūpstu. 90% no visiem pasaules iedzīvotājiem regulāri skūpstās. Šajā skaitā ir arī cilvēki, kuriem tā ir arī tradīcija nevis tikai mīlestības izrādīšana, tāpēc nav brīnums, ka skūpsta godināšanai tiek veltīta viena no gada dienām.

Kaut gan skaidri nav zināms, ka tieši sākās Starptautiskās skūpstu dienas atzīmēšana, skaidri zināms tas, ka tās pirmsākumi meklējami Lielbritānijā. Viena no versijām ir šāda – kāda zobārstniecības prakse šo ideju radīja, kā mārketinga triku, taču precīzu ziņu par šo versiju nav. Taču, neskatoties uz to, kādi ir Starptautiskās Skūpstu dienas pirmsākumi, skaidri zināms tas, ka astoņdesmitajos gados Apvienoto Nāciju Organizācija jeb ANO izsludināja skūpstam veltītu dienu.

Šīs dienas galvenā ideja ir tāda, ka mūsdienās steigā un stresā daudzi cilvēki ir aizmirsuši, kā tas ir - skūpstīties skūpstīšanās nevis formalitātes dēļ, Skūpstīties vienkārši ar baudu. Vairāk vai mazāk skūpstīšanās ir izvērsusies kā sociāla formalitāte vai prelūdija citām darbībām. Taču skūpstīšanās galvenā jēga tiek lēnām pazaudēta - patīkama pieredze un, galvenokārt, intimitāte.

Skūpsts nav tikai fizioloģiska darbība, tam ir arī liela garīga nozīme. Tiek uzskatīts, ka skūpsts parādījās apmēram 3000. gadā pirms mūsu ēras, laikā, kad cilvēki pielūdza dievus, nosūtot tiem skūpstus.

Pirmo skūpsta autoru nevienam pagaidām nav izdevies identificēt. Tomēr pirmo reizi par skūpsta nozīmi sāka aizdomāties Platons. Rezultātā Platons izvirzīja skūpstīšanās teoriju. Senos laikos cilvēks bija noformēts kā apaļa bumba. Viņam bija četras rokas, četras kājas un divas galvas: gan vīrieša, gan sievietes. Tā bija vienota radība, kas bija ļoti augstprātīga. Tādēļ dievs Zevs sadusmojās, un par sodu sadalīja to divās daļās – vīrietī un sievietē. Un tikai ar skūpstu, saskaņā ar Platonu, tā savienojas vēlreiz. Tomēr, neviens tā īsti nezina, vai skūpsts sākotnēji bija pazīstams kā komunikācijas veids vai jūtu izrādīšana divu mīļotu cilvēku starpā.

Taču vēl viena teorija vēsta par to,  ka skūpstīšanās, iespējams, ir izveidojusies no sava veida barošanas no mutes mutē – šādā veidā mātes savu sakošļāto ēdienu ar mutes palīdzību nodevušas tālāk saviem bērniem.

Atzīmējot Starptautisko Skūpstu dienu, vairākās vietās tiek rīkoti dažādi konkursi vai pasākumi par godu šai dienai. Viens no populārākajiem konkursiem ir ilgākā skūpsta sacensības. 2005. gada Skūpstu dienā, 6. jūlijā tika uzstādīts pasaules rekords – skūpsts, kas ilga 31 stundu un 30 minūtes. Taču, gadiem ejot, šis rekords tika lauzts vairākas reizes un šobrīd rekords pieder kādam pārim no Taizemes, kuru skūpsts ilga 58 stundas, 35 minūtes un 58 sekundes.

Viens no dzīves notikumiem, kur skūpsti tiek īpaši izcelti, noteikti ir kāzas, tāpēc, iespējams, tieši Starptautiskā Skūpstu diena ir iemesls, lai ieplānotu Kāzu muzeja Alūksnē apmeklējumu. Šāda veida muzejs ir vienīgais Latvijā un saviem apmeklētājiem piedāvā dižgodu un kāzu lietu izstādi.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Ekskursija "Brīvības stāsts Valmierā" Valmieras TIC
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina piedalīties ekskursijā "Brīvības stāsts | Skatīt vairāk
Latvija
Velo un kino festivāls "Kino Pedālis" Valmieras TIC
11. un 12. maijā visi kino un velo mīļi aicināti uz Valmieru, kur jau trešo gadu notiks festivāls „Kino Pedālis”. | Skatīt vairāk
no 7 EUR
Īpašie piedāvājumi Jūrmalā Jūrmalas TIC
Aicinām pavasari pavadīt Jūrmalā un izvēlēties sev piemērotāko piedāvājumu! | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 22.04.2018 - 28.04.2018 Visai ARC produkcijai -20% un DĀVANA! Arkolat
Zīmolu ARCOROC, LUMINARC un CHEF&SOMELIER precēm 20% atlaide! Pirkumam virs 250€ dāvanā glāžu komplekts! | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.12596011sec.