Strādājošie vairs nav tik aizrautīgi par darbu no mājām un būšanu kopā ar bērniem

Ārkārtējā situācija pavasarī bija kā nepatīkama modināšana jaunai realitātei: brīva piegādes laika atrašana pārtikas preču piegādei mājās kļuva par mazu brīnumu, preču kurjeri, labs televīzijas saturs un bez pārrāvuma funkcionējoša tiešsaistes sapulču platforma pēkšņi ieguva nozīmi.

Tikai retais šaubītos, ka mūsu patēriņa paradumi un pat attieksme pret darbavietu un ģimeni šogad ir mainījusies. Cik ļoti mēs šodien novērtējam darbu no mājām, būšanu kopā ar saviem bērniem un iepirkšanos klātienē? Uz šiem jautājumiem atbild tirgus izpētes grupas RAIT pētījums, kas tika veikts aprīlī, jūlijā un oktobrī visās trijās Baltijas valstīs.

Nestabila situācija ar ierastajām atpūtas aktivitātēm – kad tās atgriezīsies?

Ārkārtējā situācija pirmo reizi tika ieviesta, kad neviens tai īsti nebija gatavs – sabiedrības prioritātes ātri mainījās no sporta, kultūras un izklaides uz savu un tuvāko ģimenes locekļu veselību un drošību. Tomēr aprīlī veiktā aptauja rādīja, ka sabiedrība cerēja, ka viss drīz normalizēsies un mūsu dzīve būs tāda pati kā agrāk. Cilvēki joprojām bija optimistiski. Tomēr tagad visas trīs Baltijas valstis cīnās ar vīrusa otro vilni. Tāpēc tirgus izpētes grupa RAIT atkārtoja aptauju jūlijā un oktobrī, lai izjustu sabiedrības noskaņojumu.

Aprīlī 70% Latvijas, 69% Igaunijas un 63% Lietuvas iedzīvotāju piekrita apgalvojumam “Pēc koronavīrusa COVID-19 pandēmijas beigām es varēšu atgriezties pie iepriekšējām brīvā laika aktivitātēm – ceļojumiem, kultūras, sporta, izklaides, tikšanās ar draugiem un citām”. Jūlijā, kad ierobežojumi bija atviegloti un atsevišķi pasākumi notika, 67% Latvijas, 63% Lietuvas un 57% Igaunijas iedzīvotāju joprojām neplānoja apmeklēt nevienu masu pasākumu.

Vairāk kā puse Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju bija vienisprātis, ka pandēmija ir mainījusi viņu prioritātes un vērtības dzīvē. 52% Latvijas un 59% Lietuvas iedzīvotāju atzina, ka jutuši šādas pārmaiņas. Tikmēr igauņi biežāk mēdza pieturēties pie savām līdzšinējām vērtībām – 44% respondentu Igaunijā sacīja, ka šis gads ir mainījis viedokli par to, kas viņiem ir vissvarīgākais.

Paradokss: mēs vēlētos pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni, bet varbūt tomēr labāk bez bērniem

Pozitīvi, ka cilvēki Baltijā ne tikai pievērsās savai un ģimenes veselībai, bet arī sāka novērtēt apkārtējo vidi. Atbildība pret vidi ir augusi – palielinājies to cilvēku skaits, kuri šķiro atkritumus un iepērkoties lieto paši savus iepirkumu maisiņus.

Spiesti pavadīt vairāk laika mājās, iedzīvotāji sāka taupīt enerģiju (elektrību, ūdeni, apkuri utt.) vēl vairāk kā iepriekš. Turklāt aptuveni 40-50% Baltijas valstu patērētāju pētījumā pauda gatavību maksāt vairāk par precēm, kuru iepakojumus var pārstrādāt vai lietot atkārtoti.

Visās trijās Baltijas valstīs cilvēki ļoti augstu vērtē laiku, kas pavadīts kopā ar ģimeni. Apmēram 80% respondentu katrā valstī piekrīt, ka nedēļas nogalēs viņu prioritāte ir pavadīt laiku ar ģimeni. Kopš 2018. gada šis rādītājs nav mainījies.

Turklāt ir ievērojams daudzums iedzīvotāju, kas cenšas ikdienas iepirkšanos veikt pēc iespējas retāk – tā sevi raksturo ap 80% patērētāju Baltijā. Pavasarī vairāk kā 50% Igaunijas, vairāk kā 60% Latvijas un vairāk kā 70% Lietuvas iedzīvotāju apgalvoja, ka apmeklēja veikalus retāk kā to darīja pirms tam. Šādi arī varēja iegūt vairāk laika citām aktivitātēm, tostarp ģimenes kopā būšanai.

Šāda paradumu maiņa kļūst par izaicinājumu mazumtirgotājiem. Tiem daudz īsākā un retākā iepirkšanās brīdī ir jāiepazīstina pircējus ar gan jauno preču klāstu, gan jāpadara preces pamanāmākas, palīdzot gan pircējiem iepirkties, gan piegādātājiem sekmīgi pārdot produkciju.

Lai gan laiks, kas pavadīts kopā ar ģimeni, visās trīs Baltijas valstīs tiek augstu vērtēts, interese par bērnu audzināšanu šī gada laikā ir samazinājusies. Lietuvā to cilvēku skaits, kuri interesējas, runā un meklē informāciju par bērnu audzināšanu, ir samazinājies no 36% līdz 27%, Latvijā no 35% līdz 29%, bet Igaunijā no 40% līdz 31%.

Tirgus izpētes grupas RAIT pārstāvji šīs izmaiņas skaidro ar vecāku izsīkumu: iepriekšējos gados, sakot, ka viņi vēlētos pavadīt vairāk laika ar bērniem, vecāki nevarēja iedomāties par to, ka vienlaikus strādās attālināti un mājās skolos bērnus.

TV straumēšanas un ēdienu piegādes zelta laiks

Starp citu – ko mēs parasti darām, kad vairāk uzturamies mājas? Jā, mēs daudz ēdam un skatāmies televizoru. Baltijas valstu aptauja atklāja, ka ārkārtējās situācijas laikā arī izklaides satura straumēšana, piemēram, televīzijas, filmu skatīšanās tiešsaistē, kļuva arvien populārāka, īpaši Lietuvā. Latvijā un Igaunjā ap 40%, bet Lietuvā 50% atzina, ka šādu saturu patērēja biežāk kā līdz šim.

Arī ēdienu piegādes pakalpojums ieguva popularitāti – 33% Lietuvas, 31% Latvijas un tikpat Igaunijas iedzīvotāju vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā izmantoja Wolt, Bolt vai līdzīgu ēdienu piegādes platformu.

Mums bija iespēja pārliecināties, vai pieņēmums, ka gandrīz 100% preču ir iespējams iegādāties tiešsaistē, ir patiess. Tam piekrīt trešdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju un 44% aptaujāto igauņu.

No otras puses, pētnieki gada garumā pamanīja nelielas izmaiņas klātienes jeb tradicionālo veikalu uztverē. Ja ārkārtējās situācijas sākumā aprīlī, cilvēki vairāk ilgojās pēc klātienes veikaliem un tie bija kļuvuši svarīgāki kā pāris gadus atpakaļ, tad jau dažus mēnešu vēlāk – oktobrī, pieņemot jauno situāciju, atkal jau līdzīgs skaits kā iepriekšējos gados bija gatavs iztikt bez klātienes veikaliem. Latvijā 22%, bet Lietuvā un Igaunijā pa 34% iedzīvotāju atzīst, ka tradicionālie mazumtirdzniecības veikali viņiem ir kļuvuši nesvarīgāki, nekā pāris gadus atpakaļ.

No darba devējiem mēs prasām mazāk

Šis periods ir samazinājis prasības, ko strādājošie sagaida no darba devējiem. Ja 2019. gadā gandrīz puse (45%) Latvijas, 59% Lietuvas un 60% Igaunijas iedzīvotāju apsvēra meklēt jaunu darbu, ja viņu darba devējs nenodrošina apmācības un profesionālās izaugsmes iespējas, tad šogad darbinieki piekāpās savās vēlmēs. Tagad vairs tikai puse Lietuvas un Igaunijas, un 39% Latvijas iedzīvotāju šāda iemesla dēļ apsvērtu darba maiņu.

Interesanti, ka Lietuvā un Igaunijā kopš 2019. gada respondentu skaits, kuri vēlētos strādāt attālināti un ietekmēt savu darba grafiku samazinājās tikai par dažiem procentiem, bet Latvijā šis skaitlis gada laikā ievērojami samazinājās (no 74% uz 65%) un ir viszemākais Baltijā.

Baltijas valstu iedzīvotāji piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas gan profesionālajā, gan personiskajā dzīvē. No otras puses, katrs jauns izaicinājums sniedz iespējas. Apmēram 40% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju un gandrīz 60% Lietuvas iedzīvotāju ir apguvuši vairāk digitālo prasmju nekā citus gadus, daudzi uzņēmumi ir uzlabojuši vai atvēruši savus tiešsaistes veikalus. Ir kļuvis vieglāk veikt pasūtījumus ar piegādi mājās. Darba devējiem jāstrādā pie jauniem veidiem, kā motivēt darbiniekus un stiprināt komandas garu, kamēr darbs norit attālināti. Tikmēr ģimenēm jāiemācās rast mieru un harmoniju, kamēr visiem jādala kopīga telpa darbam, mācībām un brīvajam laikam.

Pētījums tika veikts 2020. gada aprīlī, jūlijā un oktobrī interneta vidē.

Aprīlī tika aptaujāti 450 Latvijas, 450 Lietuvas un 430 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Jūlijā tika aptaujāti 1000 Latvijas, 1000 Lietuvas un 800 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Oktobrī tika aptaujāti 1000 Latvijas, 1000 Lietuvas un 1000 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Slēpošanas iespējas Limbažu novadā Limbažu TIC
Limbažu Lielezera pludmale, Sporta un kultūras centrs "Vidriži", Viļķenes pagasts, Kultūra un sports Skultē | Skatīt vairāk
Latvija
Pavasara iedvesma Baltic Beach Hotel & SPA
Pirmie pavasara saules stari, mostas spirgtie dabas aromāti, mostas visa jūras mala… Atvēliet laiku atpūtai – atgūstiet spēkus pēc ilgā ziemas | Skatīt vairāk
no 209 EUR
Pavasara atpūta Baltic Beach Hotel Estravel Latvia
Nakšņošana Deluxe numurā ar izvēlēto ēdināšanu un SPA programmu 2 personām | Skatīt vairāk
no 209 EUR
Daugavpils novada pilis un muižas TAKA
Daugavpils novadā ir palikušas muižas,kas kādreiz piederēja gan baroniem Hāniem un viņu ģimenēm, gan grāfienei Viktorijai Plāterei-Zībergai, gan | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.11452508sec.