Foto: Cieloverde-spanishschool.com
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Cntraveler.com/BalticTravelnews.com
Ja jūsu ziemas brīvdienu ceļojuma galamērķis nav tālu no ekvatora, var neuztraukties par tādu izklaižu kā peldēšanas, niršanas vai sauļošanās iespējamību. Taču vai reģionos ap nulto platuma grādu pastāv kaut mazākā iespēja, piemēram, uzcelt sniegavīru?
Ir tikai viens galamērķis, kas atbilst šādām prasībām – Kajambes vulkāns Ekvadorā.
Kajambes vulkāns ir trešā augstākā virsotne valstī – tā paceļas 5 780 metru augstumā virs tropu džungļiem. Ekvators šķērso tās dienvidu nogāzi 4 690 metru augstumā, kas ir tikai nedaudz virs sniega līnijas. Tātad var apgalvot, ka uz 0. platuma grāda patiešām atrodama vieta, kur teorētiski iespējams baudīt ziemas priekus, turklāt visu cauru gadu. Vienlaikus tas ir arī augstākais punkts uz ekvatora.
Kajambe ir viens no 60 pasaules augstākajiem vulkāniem, kuri visi atrodas Andu kalnu reģionā. Vēstures avoti liecina tikai par vienu šī vulkāna izvirdumu, proti, 1785. gadā, taču mūsdienās tas kļuvis par iecienītu alpīnistu galamērķi visai sarežģīto un aizraujošo maršrutu dēļ.
Kā izrādās, daudzus gadsimtus ļaudis uzskatīja, ka tropiskajos platuma grādos nav iespējams atrast ne miņas no sniega vai ledus. Taču, piemēram, jau sengrieķu ģeogrāfs Ptolemajs aprakstīja "augstu kalnu ar sniegoto virsotni" Āfrikas centrālajā daļā, bet vācu misionārs Johaness Rebmans pēc atgriešanās no ekspedīcijas 1848. gadā tika izsmiets par it kā redzētu "žilbinošu virsotni, kas paceļas no mākoņiem". Šodien ir zināms, ka Rebmanam bija taisnība – viņš acīmredzot bijis pirmais eiropietis, kurš redzējis Kilimandžāro kalnu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.