Foto: Commons.wikimieda.org
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Cntraveler.com/BalticTravelnews.com
Iepazīstieties ar Atlantijas okeāna dienvidu daļas Buvē salu – sauszemes pleķīti, kurš vistiešāk attaisno apzīmējumu "vientuļa sala". Teju burtiskā nozīmē tā atrodas pasaules malā.
Buvē salai ir visai sarežģīta vēsture. Tā nodēvēta par godu franču jūrasbraucējam Žonam-Baptistem Čārlzam Buvē de Lozjēram, kurš salu pie apvāršņa pirmo reizi pamanīja 1739. gadā. Toreiz, pirms vēl nebija atklāts Antarktīdas kontinents, pastāvēja uzskats, ka tas ir zemeslodes galējais dienvidu punkts. Tomēr Buvē neprecīzi noteica salas atrašanās vietu, tādēļ citi pētnieki, tostarp kapteinis Džeimss Kuks, tuvāko 70 gadu laikā to tā arī neatrada. Visbeidzot, 19. gadsimtā, salu no jauna atklāja divās britu ekspedīcijās, sauszemes gabalu pārdēvējot attiecīgi par Lindsejas un Liverpūles salu.
Reklāma
1927. gadā Antarktīdas ekspedīcijas laikā uz salas pārvaldes tiesībām pretendēja Norvēģija. Pēcāk briti, saprotot, ka pavisam nelielais zemes pleķītis bez ostas, turklāt – nekurienes vidū, Karalistei nenesīs nekādu labumu, no teritorijas atteicās. Mūsdienās Buvē ir vienīgā Norvēģijas pakļautībā esošā aizjūras teritorija (neskaitot daļu Antarktīdas, tomēr starptautiskā vienošanās nosaka, ka Antarktīda reāli nepieder ne vienai valstij), kas atrodas 13 000 kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Oslo.
Buvē ir neapdzīvota, vulkāniska, ledājiem klāta subarktiska sala, kura izmēru ziņā pielīdzināma pusei Manhetenas. Tai tuvākie sauszemes gabali ir Gofa sala 1 600 kilometrus uz ziemeļiem un Antarktīdas piekraste aptuveni 1 800 kilometru attālumā uz dienvidiem. Kuģiem, kas šķērso Atlantijas okeāna dienvidu daļu, uz vairākām dienām jāatkāpjas no nospraustā kursa, lai pie horizonta redzētu Buvē salu. Turklāt, ja vien laika apstākļi nav pārsteidzoši labvēlīgi, noenkurošanās tās piekrastē ir praktiski neiespējama. Vienīgā pētnieciskā stacija uz Buvē salas tika iznīcināta 2006. gada zemestrīces laikā, un šobrīd tās vienīgi iedzīvotāji ir vismaz 100 tūkstoši pingvīnu. Putnu un roņu populāciju dēļ Buvē sala ir starptautiski atzīts dabas rezervāts.
Sarežģītās piekļuves dēļ Buvē sala kļuvusi par izaicinājumu kaislīgāko pasaules apceļotāju vidū. Džons Klozs, kurš savulaik Ginesa rekordu grāmatā figurēja kā pasaulē visvairāk ceļojušais cilvēks, neslēpj, ka Buvē sala pieskaitāma tikai diviem galamērķiem visā pasaulē, kur viņš nav pabijis. Viņa sekotājs Čārlzs Vīlejs 2003. gadā nokļuva Buvē salā, tomēr tas viņam prasīja 72 dienas un bīstamu nosēšanos helikopterā. Kopumā visā cilvēces vēsturē savu kāju uz "pasaulē vientuļākās salas" spēruši mazāk nekā 100 ceļotāju.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
Populārakie piedāvājumi
