Autors: Kristīne Ozola
Avots: Tukuma muzejs
Svinot Baltijas valstu 100 gadi, Lietuvā atklās Tukuma audēju un keramiķes Madaras Bartkevičas izstādi "Kā latvieši rotājās"
2018. gada 6. oktobrī plkst. 14.00, kopīgi svinot Baltijas valstu 100 gadi, Gargždai reģiona muzejā Lietuvā atklās izstādi "Kā latvieši rotājās", parādot latviešu tautas mākslas tradīciju daudzveidību un Tukuma radošo potenciālu. Izstādē skatāmi Tukuma Audēju darbnīcas Tautas lietišķās mākslas studijas "Durbe" audēju un Madaras Bartkevičas svēpētās keramikas darbi.
Reklāma
Tukuma pilsēta pastāv jau tūkstoš gadus un tikpat senas ir tā amatniecības tradīcijas. Jau 19. gadsimtā Tukums bija pazīstams ar savām daudzajām podniecībām un krāšņi glazētajiem traukiem. Mūsdienās populārāka ir tā sauktā melnā keramika, kas ir ekoloģiska. To Madara Bartkeviča darina īpašā autortehnikā. Viņa pati savus izstrādājumus apdedzina (svēpē) un organizē meistardarbnīcas Tukuma novada Smārdes pagasta "Saules ceplī".
Tukumā aušana kā tautas mākslas sastāvdaļa attīstījusies kopš 1974. gada, kad Tukuma muzejā sāka darboties aušanas pulciņš. 1999. gadā tas ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu un kopš tā laika piedalās daudzās vietēja, nacionāla mēroga un arī starptautiskajās izstādēs. Audēju darbi ir eksponēti Vislatvijas Dziesmu svētku izstādēs. Vairāki tautastērpi ieguvuši galvenās balvas Tautastērpu skatēs. Šobrīd studijā ir 40 stelles un vairāk nekā 50 dalībnieku.
Studijas darbības pamatā ir etnogrāfijas pētījumi un interese par tautas tērpiem, bet audējas spilgti izpaužas arī radošajos darbos. Pēdējos gados Latvijā atdzimst tautastērpa valkāšanas tradīcijas, tādēļ studijas dalībnieces ne tikai pašas darina brunčus, kreklus, lakatus, villaines, jostas un vainagus, bet arī dalās savās zināšanās ar interesentiem, organizējot kursus, meistarklases. Audējas izpētījušas novada etnogrāfisko tērpu darināšanas tradīcijas un Tukuma muzejam izgatavojušas 13 tautastērpu komplektus, vēl 13 ir tapšanas stadijā.
Visi izstādē apskatāmie audumi un rokdarbi, Tukuma un Struteles tautastērpi un vainagi, tāpat kā keramiķes Madaras Bartkevičas darbi, ir tapuši pāris pēdējos gados un tos caurstrāvo kurzemnieku neizsīkstošais spēks un enerģija.
Darbu autores: Madara Bartkeviča, Marita Dubiniauska, Daiga Eglīte, Ruta Kalniņa, Kintija Kāle-Pūkaine, Aina Kāposta, Dzintra Kātiņa, Inta Konrade, Helēna Korotka, Agrita Kunkulberga, Aivita Ļubļina-Goldmane, Ingrīda Ķimene, Dagnija Ķirse, Iveta Majauska-Rimša, Rita Meiļuna, Ieva Nahodkina, Aija Neilande, Zane Neilande-Sieradzka, Evita Sakse, Maija Smilga, Marta Ozola, Anita Pastare, Ausma Pētersone, Mudīte Rudaus-Rudovska, Anna Spalle, Ingrīda Seržante, Ingrīda Smuškova, Inese Sprūdža un Vineta Šulca.
Atklāšanas pasākumā uzstāsies folkloras kopa "Pūrs" no Latvijas.
Izstāde organizēta Gargždai reģiona muzeja un Tukuma muzeja sadarbības projekta ietvaros.
Izstāde "Kā latvieši rotājās" apskatāma Gargždai reģiona muzejā no 2018. gada 6. oktobra līdz 27. oktobrim.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
