Buļļumuižas senkapi , kapi

Šie akmens krāvuma senkapi attiecas uz bronzas laikmeta otro pusi un tā beigām un tie ir ap 3000 gadu veci apbedījumi. Šie Baltijas somiem piederošie apbedījumi tika atklāti 1928.g.- ap 30 akmens krāvumu, kuru augstums sniedzas līdz 2m un diametrs ir 3-14m.

Apbedītie guldīti šķirstos, kas izlikti no akmeņiem, bet šķirstu pamatne nobruģēta sīkiem akmentiņiem. Katrā uzkalnā konstatēti 1-8 apbedījumi, gan skeletkapi, gan ugunskapi. Centrālā apbedījuma šķirsts parasti veidots rūpīgāk nekā pārējie, iespējams, ka tajā guldīts dzimtas vecākais. Arheologa J.Graudoņa vadītajos izrakumos 1965.g.atrasti sīki bronzas fragmenti, trauku lauskas, kaulu drumslas.Ar akmens riņķi apbedījumu grupu aptvēra sakarā ar cilvēkos pastāvošo ticību, ka riņķis ir robeža, ko nevar pāriet ne ļaunie gari, ne mirušo dvēseles, un akmens riņķis bija robeža starp dzīvo un mirušo pasauli.