Kāravkalns , dabas objekti, kalni, pilskalni

Kāravkalns - pilskalns atrodas Lībagu pagastā, 150 m no Talsu - Lībagu vecā lielceļa, tā ceturtajā kilometrā no Talsiem, netālu aiz Mundigu ezera.

Pirmās ziņas par Kāravkalnu 1934.gada vasarā ieguva arheologs E.Šturms, bet 1937.gadā jaunatklāto pilskalnu uzmērīja Talsu pilskalna arheoloģisko izrakumu dalībnieki A.Karnupa vadībā. Bez tam, tika pierakstīta teika par to, ka ganiem kalnā rādoties balts āzis ar zelta ragiem.

Kāravkalns ir neliels paugurs (tā plakums 20´40 m liels), pēc sava izveidojuma - ar valni plakuma vienā galā - tas pieder pie vēlajā dzelzs laikmetā Kurzemei raksturīga pilskalnu veida. Par to, ka Kāravkalns senatnē bijis samērā intensīvi apdzīvots, liecina tā plakumā un lēzenajā nogāzē uz rietumiem no pilskalna vaļņa (iespējamā priekšpils vietā) konstatētais 0,5-0,7 m biezais, ogļainais kultūrslānis.

Kāravkalna austrumu pusē atrodas apaļš, savrups uzkalns, kura forma atgādina kuršu pilskalnu tuvumā sastopamos kulta kalnus, taču nav izdevies noskaidrot, vai šim uzkalnam bijis savs, īpatnējs nosaukums, kas varētu liecināt par to, vai tas ir uzlūkojams par pilskalnam atbilstošu kulta vietu. Ir ziņas par to, ka dažādi kulta rituāli notikuši pie vecā ozola Mundigu ezera dienvidu galā.