Liepupes evaņģēliski luteriskā baznīca , baznīcas

Liepupes (Pernigeles) baznīca atrodas Jelgavkrastos un celta laikā no 1777. gada līdz 1783. gadam. Baznīcas jaunbūve un iekārta tika pabeigta 1783. gada Jāņos, bet dievnama oficiālā iesvētīšana notika 1784. gadā ceturtajā adventē. Dievnams būvēts par vietējo muižnieku Duntenu, Meku, Aderkasu līdzekļiem. Baznīca ir neparasta ar savu īpatnējo zvanu torņa novietojumu - sānos. Tāpēc altārs nav baznīcas malā, bet gan vidū. Kancele atrodas virs altāra un mācītājs dievkalpojuma laikā ir draudzes vidū. Baznīcas zvans izliets jau 1634. gadā, bet ērģeles iegādātas 1834. gadā. 1971. gada 29. novembrī Liepupē pamanīja uguns stabu. Dega baznīca. Vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka baznīca aizdedzināta tīšām. Sadega baroka stila baznīcas iekārta, ērģeles, arhīvs, piemiņas plāksnes Latvijas atbrīvošanas cīņas kritušajiem draudzes locekļiem. Liepupes baznīcas atjaunošana bija dzejnieka Imanta Ziedoņa ideja. 1989. gadā uzsāka baznīcas atjaunošanu. To atbalstīja Kultūras fonds, simtiem cilvēku Latvijā un daudzviet ārvalstīs. Liepupieši nodibināja kontaktus ar Brēmenē dzīvojošo Klausu Aderkasu. Viņš kļuva par vienu no aktīvākajiem baznīcas atjaunošanas atbalstītājiem. 1991. gadā reizē ar torni baznīcā atgriezās arī gailis. Jaunos baznīcas zvanus atveda no Dānijas. iekštelpu atjaunošana bija pēdējais un grūtākais baznīcas atdzimšanas posms. Pateicoties mākslas zinātniekam Ojāram Spārītim un Rīgas amatniecības vidusskolas audzēkņu darbam, tika izgatavoti baznīcas interjera priekšmeti. 1999. gada 22. maijā Vasarsvētku dievkalpojumā arhibīskaps J. Vanags iesvētīja atjaunoto Liepupes baznīcu.