Vidzemes akmeņainā jūrmala , dabas objekti, peldvietas

"Vidzemes akmeņainā jūrmala" atrodas Salacgrīvas novada teritorijā, un tā ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta sastāvdaļa, kas ietver 12 kilometrus garu jūras krasta posmu no "Dzeņiem" līdz Tūjai 3370 ha lielā platībā. 2004. gadā tā iekļauta Eiropas Savienībā aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" tīklā un tiek apsaimniekota saskaņā ar 2004. gadā apstiprināto dabas aizsardzības plānu. "Vidzemes akmeņainā jūrmala" ir vienīgā vieta Baltijas jūrā, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Tie veidojušies pirms 350-380 milijoniem gadu, devonas periodā. Lielākie atsegumi redzami: uz dienvidiem no Veczemjiem (0.5 km gari, līdz 4m augsti); no Kāpniekiem līdz Siliņiem ( 1.2 km gari, augstums vietām pārsniedz 5 m). Pie Ķurmraga un Runkuļraga apskatāms līdz 8 m dziļas nišas un grotas, kuras izskalotas vētru laikā. Jūras piekrastes akmeņainie sēkļi. Dabas liegums ir bagāts ar dažāda lieluma laukakmeņiem. Tos uz šejieni pirms 13-10 tūkstošiem gadu ir atnesis ledājs. Akmeņainā pludmale visa lieguma teritorijā ir 20-40 m plata. Visiespaidīgākā tā ir no Runkuļraga līdz Dzeņiem. Tālu jūrā iestiepjas arī piekrastes sēkļi ar laukakmeņu vaļņiem un krāvumiem. Meži aizņem lielāko daļu no dabas lieguma sauzemes teritorijas. Jūras tuvumā tipiskas ir mežainas jūrmalas kāpas. Mežu bioloģisko daudzveidību šeit palielina starpkāpu ieplakās izveidojušies pārmitrie meži - slapjā gārša, slapjais damaksnis. Īpatnējie mitruma un gaismas apstākļi ir nepieciešami retu sugu pastāvēšanai. Pļavas. Lielākā augu daudzveidība ir neielabotās sausās un mēreni mitrās pļavas. Īpaši nozīmīgas ir parkveida pļavas ar atsevišķiem veciem, saules apgaismotiem ozoliem. Tie ir mājvieta retām kukaiņu sugām, piemēram lapkoku praulgrauzim. Pa lieguma ceļiem aizliegts braukt ar jebkādiem transporta līdzekļiem. Celt teltis un kurināt ugunskurus atļauts tikai norādītajās vietās.