Vecie jūrnieku kapi , kapi

Zem smagiem kā mūžība, akmens un dzelzs krustiem smilšainā kāpā guļ diži Ainažu vīri. Par jūrniecības vēsturi stāsta šie vecie, kādreiz izpostītie jūrnieku kapi. Tagad Ainažnieki jūrnieku kapiem atdevuši pienācīgu godu un cieņu, bet vēl pirms pārdesmit gadiem tālbraucēju kapteiņiem, kuģu būvētājiem, stūrmaņiem, un viņu piederīgajiem pāri klājās tik vien kā Dieva svētība.

1988. gadā Jūrniecības vēstures kopa sāka apzināt seno kuģinieku kapavietas un veikt sakopšanas darbus. Daudz šajā ziņā 1989. gada pavasarī paveica Ainažu kapos. Tur strādāja jūrskolas audzēkņi, sabiedrības pārstāvji, Ainažu pamatskolas skolēni, muzeja darbinieki. Talkas dienās uzsāka veco atdusas vietu apzināšanu. Vēsturiski šie kapi iedalās divās daļās. Tās ir divu turīgu ainažnieku, kuģu īpašnieku, jūrnieku Veides un Miķelsonu dzimtu atdusas vietas. Šo dzimtu seņči kapos atdusas jau no 19. gs. septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem. Šeit apglabāti arī jūrnieku piederīgie - bērni un sievas.

Daudz sievas brauca agrāk līdzi saviem vīriem jūrā, tā apceļodamas vai pus pasauli, zināja daudzas svešvalodas un bieži arī bērni dzima svešumā. Kapos apglabāta jūrnieku Seglenieka meita, kura dzimusi Jamaikā. Tur atdusas arī "Pelnu" mājas saimnieks, tālbraucējs kapteinis Miķelis Miķelsons ar sievu Emīliju. Talkas dienās vecos kapus atbrīvoja no ceriņu krūmu biezokņa, izraka krūmu saknes, nostiprināja apgāztos pieminekļus, iztaisnojaa izgāzušos krustus ar sukām atbrīvoja krustus un pieminekļus no desmit gadu sūnām un putekļiem. Jūrnieka kapos uzstādīja Ģirta Burvja veidoto piemiņas zīmi bojā gājušajiem jūrniekiem.