Valtenberģu muiža , muižas

Domājams, ka šis nosaukums "Valtenberģe" cēlies no muižas īpašnieka B.Falkenberga, kurš šeit saimniekojis 16.gs.vidū.Pēc zviedru veiktās muižu redukcijas Valtenberģe nonāca valsts īpašumā, bet 1724.gadā , pēc Ziemeļu kara, , to ieguva cara galma tiesas viceprezidents Veinholds Georgs fon Falkerzāms.Bagātā muiža 19.gs.sākumā nāca pūrā vienai no fon Falkerzāmu meitām, kad tā aprecējās ar majoru fon Fitinghofu. No šā laika Valtenberģē saimniekoja fon Fitinghofi. Kopumā muižas ēkas būvētas laikposmā no 18 gs. Otrās puses līdz 19 gs.pirmajai pusei, bet atsevišķas ēkas celtas arī 19.gs.otrajā pusē.Ansambļa kompozīcijas centrā atrodas pils, kas celta 1780.gadā pēc muižas īpašnieka Vilhelma Georga fon Falkerzāma ierosmes.Iespējams, ka tās projekta autors ir Drēzdenes arhitekts un arhitektūras teorētiķis Fridrihs Augusts Krubzāciuss. 1932.gadā pils rekonstruēta, lai to piemērotu pamatskolas vajadzībām. Kaut arī 1976.gadā netālu tika uzcelta jauna skolas ēka, pils joprojām tiek izmantota skolas vajadzībām.