Piemineklis mācītājam R.Slokenbergam (1898 - 1957) , pieminekļi

Ir izveidojies priekšstats, ka iebraucējam Rūjienā grūti iedzīvoties. Zemgalietis mācītājs Roberts Slokenbergs pierādīja pretējo. 1929. gada pavasarī pēc pirmā dievkalpojuma Rūjienas baznīcā viņš apbūra visus ne tikai ar aizkustinošo sprediķi, izcilo dziedāšanu un izskatīgumu. Draudze viņā redzēja īstu vētrasputnu, kurš apņēmības pilns iebrāzies mūsu pilsētiņā, lai pilnībā mainītu tās ierasto vidi. Būdams moderns liberāls mācītājs, viņš aktīvi iesaistījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē.

Par svarīgāko uzskatīdams jaunatnes audzināšanu kristīgā garā, R. Slokenbergs devās pie skolas vadības un pieteicās par skolotāju. Saņēmis atraidījumu, viņš rīkojās pārgalvīgi un dibināja savu privāto pamatskolu. Mācītājs aizņēmās bankā naudu, ieķīlāja tēva mājas un pārveidoja veco, vēl zviedru laikos celto ēku baznīcas tuvumā par paraugskolu ar pulētām grīdām, peldbaseinu, obligāto rīta pienu, pusdienu zupu un pieņēma jaunus, progresīvus skolotājus. Pēc pāris gadiem apkārtējās skolas likvidējās, jo vecāki savus bērnus no tām izņēma un sūtīja pie Slokenberga.

Atradis kopēju valodu ar pilsētas galvu Arnoldu Krēsliņu, viens otru balstīdami, abi vīri Rūjienā paveica dižus darbus. Slokenbergs mīlēja teikt: "Ja mērķis labs, naudu var arī no akmens izsist." Sakopti kapi, uzposta baznīca, nedēļas laikraksts, izcila skola, jauns nespējnieku nams, viesnīca, domes ēka, ģimnāzija un 3 tēlnieka K. Zemdegas darbi - tas viss pateicoties viņiem. Ja Slokenbergs no kanceles teica, ka vajag ziedot, rūjienietis bija gatavs atdot pēdējās bikses, lai tikai īstenotos mācītāja iecere.

Leģendāri ir stāsti par Slokenberga bohēmisko dzīves stilu. Īsts Gesta Berlings! Viņš mīlēja un mīlēja viņu. Sprediķus nepierakstīja, runāja no galvas. Skatījās cilvēkiem acīs un meklēja aizkustinājuma asaras. Kad tās tur ieraudzīja, sprediķi beidza.

Tolaik baznīca kā ēka kalpoja divām draudzēm. Vienu svētdienu sprediķoja mācītājs Hermanis Bahs, otru - R. Slokenbergs. Redzot, ka viņa dievkalpojumi arvien retāk apmeklēti, Bahs saskumis un teicis: "Ko tad par Slokenbergu runāt. Ja baznīcas kalnā uzvestu siena vezumu un Slokenbergs teiktu draudzei, ka vajag to noēst, tad pēc pusstundas salmiņš nebūtu pāri palicis."

Par 30. gadu dzīvi Rūjienā rakstnieks Nikolajs Kalniņš uzrakstījis romānu "Mākoņu stūmēji".

Mācītāja 100 gadu atcerei vietā, kur atradās Slokenbeka skola (Rīgas ielā 30), triju mēnešu laikā rūjienieši ziedojumos savāca nepieciešamo naudu un uzcēla mācītājam pieminekli (1998, tēlnieks A. Vārpa).