Foto: Vietas.lv/Vistit-cesis.lv
Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com
Par Latviju ne tikai no kalnainākām zemēm nākušiem viesiem, bet nereti arī mums pašiem izveidojies priekšstats kā par līdzenu un rāmu zemi. Mūsu zemei raksturīgi lauki, meži, purvi, upes un ezeri, taču kalnus un klintis apbrīnot gan būs jābrauc citur. Vai tā patiešām ir ? Jā un nē. Mūsu reljefs, protams, nevar sacensties ar īstam kalnu zemēm tepat Eiropā vai tālāk pasaulē, tomēr daudzi no mums nezin, ka arī Latvijā atrodamas gana gleznainas klintis un kraujas, kas var kļūt par lieliskiem brīvdienu galamērķiem.
Amatas upes senleja (titulbildē)
Reklāma
Amatas upe ir viena no ainaviski skaistākajām un daudzveidīgākajām Latvijas upēm, tās 1 – 1,5 km platā senleja ļauj aplūkot 300 – 400 miljonu gadu vecus dolomīta un smilšakmens atsegumus dažādos interesantos formējumos, kam ļaudis laika gaitā devuši arī savdabīgus vārdus. Populārākais no tiem ir Zvārtas iezis, bet Amatas senlejā posmā no Melturu tilta līdz ietekai Gaujā ir apskatāmi arī Ķaubju, Stūķu, Dzilnas, Miglas, Zemā, Lustūža, Vizbulīšu, Veclauču, Dambja, Vizuļu un Iļāku ieži, Dolomītu un Incēnu kraujas. Izņemot Zvārtes iezi, pārējie ģeoloģiskie veidojumi apskatāmi, vienīgi izejot ģeoloģisko Amatas taku vai laivojot pa upi. Takas garums no posmā no Melturiem līdz Veclauču tiltam ir aptuveni 16 kilometri, un tā ir fiziski nedaudz izaicinoša, jo tās gaitā ir vairāki kāpumi un kritumi, toties taka ir labi aprīkota un pasakainie skati, dabas daudzveidība ir šo grūtību vērti. Var iet tikai atsevišķus takas posmus, bet paši izturīgākie var maršrutu pagarināt, pievienojot vēl 5 km, un gājienu uzsākot jau gleznainajā, ezeriem bagātajā Amatciemā. Maršruts nav apļveida, tāpēc būtiski ir jau laikus izplānot transporta loģistikas jautājumus. Maršruta karti un sīkāku informāciju skatiet šeit.
Skaņākalna dabas parks
Vēl viena laivotāju un makšķernieku iecienīta upe-skaistule ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām, ir Salaca, kuras krastos Mazsalacā ir izveidots Skaņākalna dabas parks. Parks stiepjas 3 km garumā Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas. Devona perioda sarkanā smilšakmens segumi piešķir parkam īpašu valdzinājumu jebkurā gadalaikā. Savu skanīgo vārdu Skaņaiskalns ieguvis, pateicoties tāda paša nosaukuma 20 m augstai smilšakmens klintij Salacas krastos, kas, kā runā, dodot Latvijā spilgtāko atbalsi. Arī citām pievilcīgām vietām parkā laika gaitā doti gan romantiski, gan gluži ellīgi nosaukumi. Romantiķi noteikti vēlēsies pāriet pār Mīlestības tiltiņu vai uzkāpt pa Sapņu trepēm. Tie, kam nav bail no Nelabā, var apmeklēt 14 m garo Velna alu un Velna akmeni. No Skābumbaļļas alas, kas atrodas pie pašas Salacas, iztek dzidrs avotiņš. Savukārt Neļķu klintis ir viens no Latvijas gleznainākajiem sarkanā smilšakmens atsegumiem, kas 20 m augstumā un 300 m garumā stiepjas gar Salacas labo krastu. Parku papildinājušas Rīgas lietišķās mākslas studiju "Dzīne" un "Cēre" meistaru darinātās ozolkoka skulptūras. Te izstaigājama latviešu tautas stiprinieka Kurbada taka, kas ar 50 tēliem turpinās līdz Skaņāklna klintij. Sīkāku informāciju par Skaņākalna parku skatiet šeit. Un, ja reiz esat uz to pusi devušies, iegriezieties arī netālajā Rūjienā, kur ražo, iespējams garšīgāko saldējumu Latvijā!
Līču – Lanģu klintis
Priekuļu novadā, Gaujas nacionālajā parkā, atrodas kāds Latvijas ainavai ļoti neraksturīgs dabas objekts, varētu teikt dabas brīnums, – Līču Laņģu klintis. Parasti šādas klintis ierasts redzēt Gaujas vai Salacas krastos, bet šeit upes blakus nav. Zeme it kā salūzusi, un atklājas klintis un aiza. Gauja ir nedaudz tālāk, un pat tiem, kas ir pieredzējuši Gaujas laivotāji, tās var būt pārsteigums, jo no pašas upes klintis nav saskatāmas. No Līču – Laņģu klinšu piekājes izplūst aptuveni 20 avoti, kas īpaši ņipri ir pavasaros. Avoti izgrauzuši klintīs dažāda garuma alas un nišas. Tāpat šajā vietā ir vairāki klinšu nobrukumi un atsegumi, kas veido neparastu ainavu. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Kopumā Līču – Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Vēl nesen šī vieta bija grūti sasniedzama, taču tagad tur izvietotas norādes un labiekārtots pieejas ceļš. Dabas aizsardzības pārvalde nesen turp izbūvējusi arī pastaigu taku 1,5 kilometra garumā, kā arī kāpnes. Tie, kam šāds pastaigas garums šķiet niecīgs, var doties garākā pārgājienā Lielā Ellīte (stāvlaukums Liepas ciemā) – Lodes dzelzceļa stacija – “Lode” – Līču–Laņģu klintis – Lielā Ellīte. Karte ar maršrutu, kas palīdzēs atrast klintis pieejama šeit.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
