Iepazīsti Jūrmalas dabas brīnumus un mistērijas

Ziemeļu pusē Rīgas līča apskalota, dienvidu pusē otra Latvijas lielākā ūdensceļa – Lielupes ieskauta, Jūrmala atklāj abu ūdens spēku veidotus reljefus: klajus smilšu liedagus, zālainas palieņu pļavas un stāvas kāpu grēdas. Jūrmalas rietumu gals starp Sloku un Ķemeriem ir ezeru, purvu un mitrāju mežu teritorija.

Latvija ierindota pasaules zaļāko valstu saraksta augšgalā, un nekur citur pilsētas un dabas simbiozi neizjutīsiet tik spēcīgi kā Jūrmalā. Jūrmalā ir visvairāk Eiropas līmeņa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Latvijā. Ziemeļu pusē Rīgas līča apskalota, dienvidu pusē otra Latvijas lielākā ūdensceļa – Lielupes ieskauta, Jūrmala atklāj abu ūdens spēku veidotus reljefus: klajus smilšu liedagus, zālainas palieņu pļavas un stāvas kāpu grēdas. Jūrmalas rietumu gals starp Sloku un Ķemeriem ir ezeru, purvu un mitrāju mežu teritorija.

Dabiska meža teritorijas Jūrmalā sastopamas ap Dzintariem, Vaivariem un Valteriem. Pirms divsimt gadiem, kad Lielupe pārrāva zemes šaurumu uz līci, radās jauna upes grīva, savukārt tās malā gandrīz 20 metru augsta žilbinoši baltas smilts krauja jeb Baltā kāpa. Pa kāpas irdeno smilti iespējams uzkāpt tās virsotnē un noraudzīties brīnišķā Lielupes līkloču un atteku panorāmā. Bet pasaku meža ainavai  līdzīgu pastaigu 340 gadu senas priežu audzes paēnā var izbaudīt Lielupes grīvas rietumu malā – Ragakāpas dabas parka teritorijā uz vienas no augstākajām kāpām Latvijā.

Īsts dabas mistēriju piedzīvojums rodams Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Tās ceturto daļu aiz ņem purvi, pārstāvot visus trīs dabā sastopamos tipus – zemo, pārejas un augsto. To muklāja dzīļu lielākais dārgums ir sēru saturošie minerāl ūdeņi, kas vairāk nekā 30 avotos izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē.

Izbaudīt 8000 gadu veca purva mežonību iespējams pastaigā pa 3,4 kilometrus garo Ķemeru tīreļa sūnu purva laipu. No koka dēļiem būvētā laipa ved gar iegareniem purva ezeriņiem – akačiem, sūnu, purva priedīšu un vaivariņu valstību. Purva klusumu ik pa mirklim pārtrauc neskartas dabas melodijas – dūdošana, svilpšana un tauru skaņām līdzīgi saucieni no šejienes paralēlās putnu pasaules. Ķemeru Nacionālajā parkā sastopamas gandrīz 260 no 342 Latvijā kopumā mītošajām putnu sugām, no kurām 67 ir aizsargājamas. Retos mežu,  pļavu un ūdens putnu sugu pārstāvjus niedrājā un purvā var pamanīt  pavisam negaidīti, taču iespējams doties ar ī plānotās putnu vērošanas ekskursijās ornitologu pavadībā.

Jūrmalas 24,2 km garās pludmales unikalitāte ir ne tikai tās smalkiem cukurgraudiem līdzīgās baltās kvarca smiltis, bet arī plašums. Smilšu klājiens no ūdens līnijas līdz kāpu valnim pilsētas vidusdaļā veido līdz pat 25– 50 metru platu teritoriju. Savukārt pats jūras klājiens ir teju meditatīva bauda – dziļš paliek ļoti lēni un līgani, un dažviet pretim horizontam varat doties gandrīz simt metru, klausoties savu soļu šļakstos un liegajā vējā.

Saulriets ir izrāde, kurai nevajag biļeti, un baltā pludmale, kurā uzlasīt gliemežvākus piemiņai, ir labākā vieta, kur to vērot. Pat ja ziema ir laiks, kad saule Jūrmalā neriet tālumā aiz jūras horizonta kā gada siltajā sezonā, bet vairāk pa kreisi, liedags un ūdens joprojām fotogēniski rotājas krāsu paletes rozā un oranžajos toņos.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Minizoo JuRita TAKA
Minizoo JuRita šogad ir iegādājies daudz jaunu dzīvnieku, kuru skaits jau pārsniedz 100, un kur iespējams tos barot, glaudīt un tie atrodas brīvi | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas vieta “Latgales sēta” TAKA
Atpūtas vieta “Latgales sēta” atrodas pie pašas Daugavas Slutišķos, Naujenes pagastā. | Skatīt vairāk
Atpūtas parks "Stalkers" TAKA
Īpaši labiekārtotais parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. | Skatīt vairāk
JEZUPOVAS (JUZEFOVAS) MUIŽAS PARKS TAKA
Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā un vēl līdz 19. gadsimta beigām šajā parkā būtu atrodama arī muiža. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.32211995sec.