LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie «ABAVAS» vīndarītavas saimnieka Mārtiņa Barkāna

LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie «ABAVAS» vīndarītavas saimnieka Mārtiņa Barkāna

«ABAVAS» vīndarītavas produkcija pazīstama ne tikai Latvijā, bet nepilnos 10 gados ieguvusi arī eksporta tirgu vairākās Eiropas valstīs. Saimniecība īsā laikā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīndarītavu. Šeit audzē vīnogas, bet dzērienus darina galvenokārt no āboliem un citiem vietējiem augļiem, ogām, aizvien vairāk attīstot arī tūristu uzņemšanu, rīkojot degustācijas, ekskursijas pa saimniecību "Rinkules Zeltiņos", Abavas senlejā, kā arī viesus uzņemot vīndarītavā Ārlavciemā, Tukuma pusē. Saimnieks Mārtiņš Barkāns saglabā ciešu saikni ar sirdij tuvo Rīgu, kur uzturētie kontakti ir tik svarīgi biznesam. Tiek strādāts tā, lai pasaule ierastos ABAVAS vīndarītavas saimniecībā, un dzērieni reizē tiktu iekļauti vienā no labākajiem Londonas bāra kokteiļiem.  

BalticTravelnews.com: Jau leģendārs ir apgalvojums, ka Latvijā esošais Sabiles vīna kalns ir vistālāk uz ziemeļiem esošais. Cik tajā ir patiesības?

Mārtiņš Barkāns: Neesmu vēl redzējis Ginesa rekordu grāmatas izdevumu, kur šis būtu publicēts, bet tā runā. Priecātos, ja man šo izdevumu kāds parādītu. Tūrisms jau lielā mērā vispār balstās uz teikām un nostāstiem. Ja paskatāmies uz 1938. gadu (Latviešu konversācijas vārdnīca – red.), kad vīnogas tika iestādītas, tas varēja būt liels eksperiments. Jāsaprot, ka trīsdesmito gadu beigās bija populāri audzēt vīnogas ēšanai, veidot vīna mājas, ne vīnogu mājas. Tika ievestas vācu vīnogu šķirnes. Audzēt vīnu nozīmēja audzēt vīnogas, bet ne darināt vīnu. Līdz ar to Sabiles vīna kalnu, atbilstoši mūsdienu literārajai valodai, precīzāk būtu saukt par vīnogu, nevis vīna kalnu.

No iestādīšanas līdz pirmajai ražai vīnogām vajadzīgi trīs, četri gadi, bet saprotams, kad sākās Otrais pasaules karš, Sabiles vīna kalnā viss panīka un arī vēstures aprakstos padomju gados tālāk par tur notiekošo nekas nav izlasāms. Sabiles vīna kalna atdzimšana sākās deviņdesmitajos gados, kad tika stādītas jaunas šķirnes, ko vietējiem klimatiskajiem apstākļiem bija radījis vīnogu selekcionārs Pauls Sukatnieks. Labi pazīstamas ir šķirnes Zilga, Supaga, Sukribe, Guna u.c. Redzam, ka vīnogas Latvijā varam brīvi audzēt un iegūt saldas ogas, bet, jautājums, vai iespējams no tām gatavot vīnu, kas garšo tā, pie kāda standarta pieradusi Eiropa un arī mēs? Eiropā vīnogu iegūst no pavisam citām vīnogu sugām, nemaz nerunājot par šķirnēm.

Pēc astoņiem gadiem vīnkopībā, esmu sapratis, ko es nepareizi izdarīju pirmajā gadā. Mans vīnogu audzēšanas eksperiments sākās ar lielas kolekcijas izveidošanu, kuru nosacīti varēja iedalīt trīs daļās - klasiskās vīna vīnogas, ziemeļu vīna vīnogas un hibrīdi jeb krustojumi ar ziemeļu vīnogām.

Mani secinājumi pēc astoņiem gadiem ir, ka klasiskajām vīna vīnogām mūsu klimats aizvien nav piemērots. Nepietiek pat ar siltu un garu vasaru, tām vajag ziemu, kurā nav vairāk par – 20 grādiem. Jā, varam audzēt ziemeļu vīna vīnogas, bet vīns neizdodas tāds, kādu mēs to saprotam. Tūrismam vēl der īpatnējs vīns, bet ražošanai vairumā, visticamāk, tas nederēs, lai cilvēki vēlētos to baudīt atkal un atkal. Hibrīdi ir mūsu lielākā cerība, jo šie krustojumi var gan izdzīvot, gan dot arī vīnu ar pieņemamu garšu. Piemēram, te var uzteikt vīnogu šķirni Solaris. Trīs, četros gados vīnogu dārzu pārstādīšu tieši ar šīs šķirnes vīnogām. Pagaidām no Solaris ogām varu saražot niecīgu apjomu – tikai dažus simtus litrus vīna, turklāt ne katru gadu. Latvijā ir daži desmiti vīndaru, kuri cenšas darīt kaut ko vairāk. Nevienam no tiem nav absolūtais veiksmes stāsts.

BalticTravelnews.com: Lai Travelnews.lv lasītājiem būtu skaidrība, Jūsu saimniecība atrodas ārpus Sabiles.

Mārtiņš Barkāns: Ja braucam no Kandavas uz Sabili, tad labajā pusē atrodas mūsu saimniecība, ir arī ceļa norāde. Apzināmies, ka daudzi brauc meklēt Sabiles vīna kalna leģendu, un arī mēs gribam būt daļa no šī unikālā stāsta, un mums ir ko parādīt! Dārzā turpināsim uzturēt arī citas Latvijas vīnogu šķirnes, kuras ziemeļu vīnogu šķirņu iepazinējiem varētu būt interesanti apskatīt. Kā jau minēju, vīna darīšanai restorānu vajadzībām audzēsim pamatā hibrīda šķirni Solaris un vēl dažas.

BalticTravelnews.com: Kāda bija Jūsu pamata ideja, uzsākot darbu?

Mārtiņš Barkāns: Ražot vīnu no Latvijas vīnogām. Pirmais vīns gan mūsu ģimenē tapa no upenēm. Labi atceros, kā 2009. gadā ar Lieni iegādājāmies dažus spaiņus upenes, garāžā mīcījām ogas ar kājām un diskutējām, vai darām visu tā, kā rakstīts receptē uz lapiņas. Soli pa solim sapratām, ka šis tūrismā ir interesants stāsts, bet, ka ar vīnogām vien mums nesanāks. Sākām rosīties ap āboliem, aronijām, ķiršiem u.c. Tā nu sanācis, ka esam izauguši par lielāko vīndarītavu, bet vīnogu loma šajā biznesā aizvien ir tikai un vienīgi izdevumi. Ar vīnogām bizness pagaidām nesanāk, un, ja kādam interesanti klausīties, esam atvērti šajā stāstā dalīties.

Ap 2012. gadu sapratām, ka mums vajag ražotni, bet Abavas senlejā uzbūvēt to nevarēsim augsto izmaksu un vajadzīgo atļauju dēļ. Toties mums izdevās iegādāties bijušo konservu cehu pie Tukuma, kas ir tuvāk Rīgai. Tur blakus ir ābeļdārzs ar senajām ābolu šķirnēm. Tā mums tagad ir izveidojušās divas vietas darbam un viesu uzņemšanai. Ja sākām ar to, ka Abavas senlejā esošajā saimniecībā nelielā telpā pie pašu gatavota galda aicinājām nobaudīt mūsu vīna eksperimentus, tad tagad grupas var iegūt labāko dzērienu gatavošanas pieredzi mūsu "Kalējkrāmos", Ārlavciemā.

BalticTravelnews.com: Ko Jūs sagaidāt no Latvijas ogām un augļiem vīna ražošanā?

Mārtiņš Barkāns: Viena no ABAVAS sidra lielākajām vērtībām ir Latvijas āboli. Mūsu āboli nāk no 50 gadus sena ābeļdārza, kurā ir unikāla Latvijas ābolu šķirņu kolekcija, un tas tiek novērtēts arī starptautiski. Šobrīd kopumā tiek daudz runāts par ābolu daudzveidību un seno šķirņu saglabāšanu, jo pasaulē komerciāliem nolūkiem lielos apjomos izmanto tikai 8 ābolu šķirnes.

Redzam, ka no ogām un augļiem spējam pagatavot pietiekami garšīgus un gastronomiski baudāmus dzērienus, ko nav kauns piedāvāt labos restorānos. No paša darbības pirmsākuma mani urda doma, ja Latvijas restorāni piedāvā tik labus ēdienus, kādēļ lai to visu nepapildināt ar īpašiem Latvijas dzērieniem?! Forši, ka Latvijā ir, piemēram, itāļu restorāni, bet tas nav tas, ko vēlas nobaudīt tūristi un nav iemesls, kāpēc viņi šeit brauc.

Kopš darbojamies vīna ražošanas nozarē, esam piedzīvojuši strauju izaugsmi. Jau sākotnēji Abavas vīndarītavas mērķis ir bijis ražot unikālus produktus ar augsti pievienotu vērtību. Piemēram, rabarberu dzirkstošais vīns un "Ābols apiņos" dzirkstvīns ir ļoti populāri. 2018. gads mūs priecēja ar labvēlīgu klimatu, bija potenciāls palielināt mūsu ražošanas apjomu.

BalticTravelnews.com: Kā raugāties uz apkārtējām valstīm, Skandināviju vīnkopības jomā? Varbūt veidojas jau kāda kopīga kustība, vēlme ceļotājiem apskatīt visu tuvējo valstu vīndaru saimniecības?

Mārtiņš Barkāns: Jā, tā ir daļa no visa šī kopīgā stāsta. Arī mēs ar ģimeni ceļojumos vienmēr meklējam vīnogu dārzus pat šķietami neiespējamās vietās. Florida arī, piemēram, ir nepiemērota vīnogu audzēšanai, jo štatā ir liels mitrums. Taču arī tur ir atrastas vietējās šķirnes, ko vērts apskatīties, paklausīties turienes stāstā. Mičiganā, Minesotā, ASV arī neaudzē klasiskās vīna vīnogas to pašu laikapstākļu dēļ, kas nedaudz līdzinās mūsējiem. Līdzīgas interesantas vietas var atrast arī tuvējās valstīs. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas vēlas šo visu iepazīt, jo vīns piesaistījis ceļotāju interesi visos laikos, tā gatavošanā ir kaut kas nedaudz maģisks...

Lietuviešus un igauņus gribu apvienot kopīgā Baltijas sidra ceļā, jo visur mantojumā ir senās ābolu šķirnes, un tas ir kaut kas īpašs. Mums ir vienāds rokraksts ābolu dzirkstošā vīna darīšanā, ko var izvērst tūrisma produktā.

BalticTravelnews.com: Izklausāties kā mežkopis, kurš plāno nākotni vairākus gadu desmitus uz priekšu. Kad varētu runāt par rentablu vīnkopības nozari Latvijā?

Mārtiņš Barkāns: Pēc vairākiem desmitiem gadu. Izcils piemērs ir Anglija, kur pirmie entuziasti sāka kaut ko darīt pēc Pirmā pasaules kara. Nopietnāki selekcijas eksperimenti sākās sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados, tika daudz investēts un reizē finansiāli pazaudēts. Anglijas pirmais veiksmes stāsts parādījās astoņdesmitajos gados, kad vīri, kuri bija ieguldījuši Chardonnay (šardonē) vīnogu audzēšanā, radīja vīnu, kas aizklātā balsojumā uzvarēja franču dzirkstošos vīnus. Tā bija signālraķete, kas radīja interesi iesaistīties pārējiem. Kopš tā laika pagājuši gandrīz 40 gadi, un Anglijā, beidzot ir izveidojusies daudzu miljonu vērta, daudziem vēl neatklāta vīna industrija. Katru gadu tur tiek iestādīti vēl vismaz 100 hektāri vīnogulāju. Anglija nekad nav cīnījusies ar bargām ziemām, bet nu tās kļuvušas vēl maigākas. Toties angļu vīndariem gadiem ilgi vajadzējis cīnīties ar patērētāju neuzticību un snobismu, zināšanu trūkumu. Šobrīd Anglija beidzot ir plaukstošs un straujāk augošais dzirkstošo vīnu reģions Eiropā. Tam vajadzējis gan daudz gadu, gan daudz naudas!

BalticTravelnews.com: Kā Jūs tik strauji varat apgūt un saprast, ar kuru vīnu iekļūt vīndaru veiksmes stāstā?

Mārtiņš Barkāns: Izlasīju, ka starp ideju un pirmo vīna pudeli audzētājam jāpieņem vēl aptuveni 3000 lēmumi, no kuriem katrs ietekmē gala procesu. Ir viegli aiziet pa vienu ceļu, bet vēlāk saprast, ka jāiet atpakaļ un jāmēģina vēlreiz. Mans vecākais dēls mācās Anglijā par vīnkopi un mēģina apgūt angļu apkopotās zināšanas par dzirkstošo vīnu darināšanu. Es ļoti ceru, ka pēc pieciem gadiem mūsu ģimenē būs daudz vairāk zināšanu nekā šobrīd.   

BalticTravelnews.com: Skaisti skan, ka netālu no Sabiles, Abavas upes ielejas dienvidu nogāzē Barkānu ģimene kopj un attīstīta vienu no lielākajiem vīnogu dārziem Latvijā. Vai reāli esat tur uz vietas un ik rītu mostoties redzat vīnogu lauku?

Mārtiņš Barkāns: Nē, laukos dzīvojam pusgadu, bet otru pusi - Rīgā. Man ļoti patīk dzīve laukos, bet izglītības iespējas mazākajiem bērniem, manuprāt, Rīgā tomēr ir labākas. Tāpat svarīga pārējā komunikācija, kultūras iespējas, jo puse valsts dzīvo Rīgā. Ap šo laiku jau es aizvien vairāk un vairāk līdz oktobra beigām esmu laukos. 

BalticTravelnews.com: Redzams, ka lielu uzsvaru esat licis uz to, lai cilvēki viesotos pie Jums, iepazītu ABAVAS zīmola stāstu un vēlāk produkciju jau citā gaismā atpazītu un izvēlētos veikalu plauktos.

Mārtiņš Barkāns: Jā, tā ir. Mums personīgais stāsts vienmēr bijis svarīgs, jo jebkura lieta ar stāstu iegūst citu vērtību. Ne vienmēr, paskatoties uz lietu, var saprast tās stāstu. Tāpēc jau no pirmās dienas esam mēģinājuši būt visur, kur kāds mūs ir gatavs klausīties. Mēs cenšamies cilvēkiem dot pozitīvas emocijas, aizraut viņus ar to, ko mēs darām. Man ir gandarījums, ja, piemēram, pēc mana stāsta, ekskursijas cilvēki nāk klāt, spiež roku un saka, ka lepojas ar mūsu darbu. Mums ir maksas ekskursijas, atkarībā no vadītāja tās maksā sākot no 60 un 100 EUR, bet jebkurā brīdī arī Abavas senlejā esošajā saimniecībā var iebraukt tāpat vien bez maksas, paskatīties, padegustēt, varbūt kaut ko nopirkt un doties tālāk. Jāpiezīmē, ja vadu ekskursijas pats, tad tās vienmēr ir ilgākas, autobusu gidi mani pat steidzina, jo grupai laiks doties tālāk.

Apkārtnē ir daudz jauku naktsmāju, kur var palikt pēc saimniecības apmeklējuma, piemēram, man ļoti patīk "Kalnmuiža".

BalticTravelnews.com: Kuras ir tās organizācijas, kuras Jūsu biznesā tūrismā jomā palīdz visvairāk?

Mārtiņš Barkāns: Mums ir izdevusies laba sadarbība ar lauku tūrisma asociāciju "Lauku ceļotājs", kuras aktivitātes trāpa visvairāk, lai arī mums būtu vairāk apmeklētāju. Piemēram, lauku saimniecības dienas, kad visi reizē organizēti atver savas saimniecības un uzņem ciemiņus. Sen vairs tā nav, ka tūrisms laukos ir pirts un iespēja uzcept gaļu – papildu vērtību dod mums līdzīgās ražojošās saimniecības.

Tūrisma informācijas centri skatās uz savu darbību diezgan šauri, viņu savstarpējā sadarbība varētu būt labāka. Kurzemes Tūrisma asociācija savu darbu dara labi, bet vienmēr jau var vēl vairāk. Priecājamies, ka tikām tās konkursā novērtēti ar balvu kā saimniecība, kurā notiek degustācijas. Šogad strādājam pie kokteiļu receptēm, tā kā būs atkal jaunumi! Piemēram, džins, toniks un mūsu rabarberu dzirkstošais vīns pareizās proporcijās ir vienreizēja recepte, par ko ikviens var pārliecināties vīndarītavas apmeklējuma laikā.

BalticTravelnews.com: Par cik lielu pudeļu skaitu ir runa, kas Jums jāpārdod gada laikā?

Mārtiņš Barkāns: Pagājušajā gadā realizējām 120 tonnas dzēriena, ja to pārvērstu 0,7 l pudelēs, tad iegūtu skaistu skaitu - 160 000 pudeļu. To tilpums ir atšķirīgs, līdz ar to reāli esam pārdevuši vairāk pudeļu. Latvijas ražotājam tas ir liels apjoms.  Daļu no saražotajiem dzērieniem pārdodam veikalos, daļu korporatīvo dāvanu veidā, daļu restorānu segmentā, un vēl daļa aiziet eksportā. Pavisam eksportējam 10 Eiropas valstīs, bet pamatā uz Nīderlandi un Beļģiju. Eksportā daudz nosaka apjoma cena.

Redzam, ka pasaulē aizvien populārāka kļūst kokteiļu gatavošana kā māksla, kurā labi iederas arī, piemēram, mūsu stiprinātais aroniju vīns. Tas viss veido jaunu pieprasījumu. Piemēram, vienā no labākajiem Londonas bāriem šajā sezonā tiks piedāvāts kokteilis, kura viena no sastāvdaļām nāk tieši no mūsu vīndarītavas. Mums aktīvākā pārdošanas sezona ir gada beigas – karstvīna sezona.

BalticTravelnews.com: Kā sevi saredzat veikalu plauktos? Ja runa ir par tik lielu ražošanas apjomu! Varbūt pat traucējat importētājiem?

Mārtiņš Barkāns: Alus ražošanā vēl labāk redzams, ka tiek piedāvāti interesanti alus veidi, bet izrādās, ka daļa top lielajās rūpnīcās. Kaut kas līdzīgs veidojas arī vīna plauktos. Par daļu dzērienu jāsaka, ka to ražotājiem nav nekādas ētikas, jo ar dažādām piedevām papildināti dzērieni tiek pasniegti kā dabīgi tapuši mazās saimniecībās. Skaidrs, jo zemāka cena, jo tuvāk esam tam, ka dzēriens radīts no rūpnieciskām izejvielām. Diemžēl pārtikas ražošanā šodien tā ir – lai iegūtu zemu cenu, vajag industriālu risinājumu.

Es pats nejauši atklāju māņu gājienu no ražotāju puses. Esot Francijā, nolēmu atrast pa ceļam saimniecību, kuras vīnu biju jau baudījis, uz etiķetes redzams kaķītis, kas sēž uz akmens. Izrādījās, ka tāda saimniecība dabā nemaz neeksistē, bet kaķītis un akmens dzīvo tikai mākslinieka datorā. Konkurence pastāv un ievērojām, ka viens liels spēlētājs šogad piedāvāja līdzīgu karstvīna pudeli mūsējai. Jārēķinās, ka jebkas no darītā uzreiz tiek analizēts, izvērtēts, mēģināts saprast, vai zem tā apkašā ir bizness. Ja to saredz, var sekot atdarināšana. Ja patērētajam šis viss ir svarīgi, vajag censties izzināt vīna stāstus un atrast sev pieņemamāko!

Vīnu var darināt tik dažādos veidos, pat pievienojot vīnogu izcelsmes tanīnus, iegūstot papildu garšu, smaržu, bet tas nav mūsu ceļš.

BalticTravelnews.com: Kas Jūs pamudināja sākt nodarboties ar vīnogu audzēšanu un vīna iegūšanu? Kā noskaidrojām, Jūsu vecāki bija skolotāji, bet pats ilgus gadus strādājāt mediju vidē.

Mārtiņš Barkāns: Mani vecvecāki nodarbojās ar lauksaimniecību, cik nu tas padomju gados bija iespējams. Vecāki dzīvoja Rīgā, bet mana bērnība saistījās ar Jelgavu un tās pievārti, kur vecvecākiem bija dārzs, kā arī tika īrēti vairāki apkārtējie dārzi. Mēs kopā audzējām gurķus, tomātus, mārtiņrozes, skābējām kāpostus utt. No 12 gadu vecuma es braucu līdzi vecmammai uz Jūrmalas tirgu Majoros, kur palīdzēju pārdot izaudzēto. Rīta agrumā tur notika sīvas cīņas par labāko vietu uz stūra. Ja to nedabūja, tad ienākumi todien nebija tik lieli. Tā es iemācījos pacīnīties par savu vietu, pārdot tomātus, ja arī pārējiem ir vizuāli līdzīgi tomāti utt. Mācījos vērtēt pircēju psiholoģiju, saprotot, ka pircējs nepērk tikai preci, bet būtībā tevi kā pārdevēju. Aptvēru, cik svarīgs ir kontakts ar pircēju utt. Mana bērnības sajūta ir tirgus! Tā ir pārbaudījuma vieta jebkuram biznesam. Tur viens pret vienu ir prece un pircējs, bet blakus vēl daudzi citi ar līdzīgu preci.

20 gadus strādājot Rīgā, mani vienmēr urdīja sajūta, ka varētu radīt jaunu Latvijas produktu. Ilgu laiku pētīju, kādu pievienoto vērtību varētu radīt Latvijas kokam, lai eksportā nonāktu izstrādājumi ar daudz augstāku pievienoto vērtību. Es vēl biju ziņu aģentūras LETA biznesā, kad jau paralēli skatījos, kā attīstīt šādu kokapstrādes biznesu. Sapratu, ka tur nevarēšu ielauzties, turpināju meklēt ceļu augļu un dārzeņu pārstrādes jomā. Interesanti, ka ierados Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas biznesa inkubatorā ar ideju ražot bērnu pārtiku, bet pirms dažām nedēļām līdzīgu līgumu bija noslēdzis jau šodien tik pazīstamais bērnu pārtikas ražotājs "Rūdolfs".

Ar sievu Lieni 2007. gada kāzu ceļojumā izbraukājām Itālijas mazās vīna darītavas un redzējām, kā var audzēt vīnogas, pielikt savu stāstu, mārketingu un radīt kaut ko vienreizēju! Turklāt to var sasaistīt ar man tik tuvo jomu – komunikāciju. Es pat teiktu: "Vīns vieno cilvēkus". Sapratu, ka mēs varētu radīt pievienoto vērtību arī Latvijas dabas veltēm, izveidojot pilnīgi jaunu komunikācijas platformu, tūrisma piedāvājumu, turklāt radīt vietu laukos, kur pie mums ierastos pasaule...

BalticTravelnews.com: Vīriešiem, lasot šo interviju, varētu rasties sajūta, ka pēkšņā profesionālās dzīves maiņa ir saistīta ar esošā apnikumu vai gluži otrādi – vēlmi pierādīt savu drošsirdību!?

Mārtiņš Barkāns: Sarežģīts jautājums... Nebija tā, ka visu vienā dienā Rīgā pametu un devos uz laukiem. Atceramies, ka 2009. gads Latvijā, citur Eiropā bija jau ekonomiskās krīzes laiks, pastāvēja iespēja visu pazaudēt...

Tajā laikā mana sajūta bija, ka jāturas pie zemes. Padomju gadi mūsu ģimenē jau pierādīja, ja pat nav nekā, tad mūs var pabarot pat neliels zemes gabals. Bija drošība - ja neizdosies vīnogu audzēšana, tad kartupeļus un burkānus spēsim izaudzēt, aizvest uz tirgu un pārdot.

Vīzija pamazām pārtapa realitātē un sāka piepildīties mans bērnības sapnis, ka pats varu audzēt un kaut ko radīt. Papildus jau esošajai izglītībai Bulduru dārzkopības tehnikumā, ieguvu dārzkopja diplomu, kas sniedza plašākas teorētiskās zināšanas.

Sākumā vīnogu audzēšana, vīna darīšana bija hobija projekts. Brīdī, ka no mana hobija rezultātiem kļuva atkarīga mūsu darbinieku iztika, radās stimuls šo visu turpināt daudz nopietnākā līmenī. Tagad turpinām cīnīties un attīstīt iesākto biznesu.

BalticTravelnews.com: Jūsos klausoties, rodas sajūta, ka ģimenes saknes meklējamas Latgalē. Vai tā ir?

Mārtiņš Barkāns: Jā, man tikai viena vecmāmiņa ir īstena zemgaliete, bet pārējie senči ir no Latgales. Jā, iespējams, tas man piedod dzīvei esošo cīņassparu, vēlmi darīt, kaut ko veidot... Latgaliešu valodu dzirdēju no mammas mātes, to nedaudz saprotu, bet nekad neesmu pratis latgaliski runāt. Nav noslēpums, ka padomju gados, ja pārcēlās uz Rīgu, to mēģināja izskaust, lai vieglāk būtu iekļauties literāri pareizas latviešu valodas runājošajā sabiedrībā. Pie Skaistas mums bija mantots arī zemes gabals, bet sapratu, ka, lai cik tur ir jauki, turp gan nedošos saimniekot.

BalticTravelnews.com: Kuras valstis Jūs interesētu apmeklēt no profesionālā viedokļa?

Mārtiņš Barkāns: Mani interesē visas valstis, kur cilvēki izaicinošos, reizēm pat nepiemērotos apstākļos audzē vīnogas un iegūst vīnu. Vīna darīšanas filozofiju esmu apguvis pie vīndara Kristofa Hammela Falcas reģionā, Vācijā.

BalticTravelnews.com: Savukārt, ja vajadzētu trīs gadus pavadīt pa vienam atsevišķā valstī, kuras tās būtu un kāpēc?

Mārtiņš Barkāns: Savulaik dzīvoju un mācījos ASV, bet turienes vidi tomēr nesajutu kā savējo. Kanādā es noteikti justos labāk – mazāka valsts. Tāpat mani nesaista Āzijas kultūras, es tajās nejūtu sevi. Brazīlijas apmeklējumā ir vīlušies tik daudzi mani draugi, cīnoties ar noziedzības radītajām nepatikšanām, ka turp, lai arī valsts ir interesanta, doties būtu dīvaini...

Pasaules kartē mans jaunatklājums ir Dienvidāfrika, kas mani ļoti saista. Tur Keiptaunas reģionā ir gan skaista daba, gan darina fantastiskus vīnus, gatavo labus ēdienus, pozitīvi attiecas pret eiropiešiem. Dzīvojot ārzemēs, man būtu svarīgi nejusties kā atstumtajam. Protams, spriedze sabiedrībā ir arī tur.

Vēl es dotos uz Kanādu, kur arī mani saistītu daba un plašums, atvērtā un intelektuālā sabiedrība.

Kur vēl...? Neko daudz nezinu par Dienvidameriku, bet labprāt padzīvotu Argentīnā, kur ir arī skaista daba, plašums un labs vīns.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Mārtiņš Barkāns: Pie lietām nepieķeros un neko nekolekcionēju. Toties ar sievu daudz dodamies dabā, ejam pa kalniem, purviem, upmalām utt. gan Latvijā, gan ārzemēs. Piemēram, nesen skolēnu brīvlaikā labi izstaigājāmies pa Cēsu puses dabas takām. Reizēm varu nakšņot arī teltī, bet ne vienmēr tas ir labākais variants. Reiz bijām izlēmuši dažas naktis pavadīt teltīs Skotijā, bet mūs pārsteidza knišļu uzlidojums, kas tur augustā ir raksturīgi. Jau pēc pirmās nakts pārvācāmies uz viesnīcu. Mūsu odi salīdzinājumā ar šiem asinssūcējiem ir lēni un garlaicīgi.

Mēs arī skrienam, esmu noskrējis vairākus pusmaratonus. Esot ārzemēs, man patīk no rītiem paskriet, piemēram, pa pilsētu. Kādā rītā tā izskrēju Parīzes centru, ko stundas laikā ieraudzīju pavisam citādu. Normandijā paskrēju pa vietām, kur audzē austeres un jau biju guvis vizuālu priekšstatu, ko citi gūst lēnās ekskursijās. Sportošana man nāk caur piespiešanos un mērķtiecīgu darbu, lai kaut cik sevi uzturētu formā. Ne vienmēr man tas izdodas, atšķirībā no citiem, kuri nevar ne dienu bez sportošanas, es bez tās varu mierīgi iztikt mēnešiem ilgi. Pēc tam atkal saņemos!

BalticTravelnews.com: Vai ir tādi hobiji, kuriem Jūs gribētu pievērsties tad, kad būs vairāk laika?

Mārtiņš Barkāns: Pirms laika pabeidzu galdniecības kursus, nopirku pat dažādas galdniecības iekārtas. Galdnieka aroda āķis man ir lūpā, esmu pat izgatavojis galdu un vēl šo to, bet ceru, ka nākotnē varēšu vairāk baudīt fantastisko koka smaržu un baudīt meditatīvo sajūtu, kas rodas kokapstrādē – centīgi, maksimāli precīzi darot darbu no A – Z. Pagaidām man vēl neizdodas noķert mirkļus, lai šādi atslēgtos no visa pārējā... Mani visvairāk interesē galdu darināšana, un vistuvākais koks ir goba – skaista un cita struktūra. Tas ir Latvijā izmirstošs koks, ko pārņēmusi visā Eiropā izplatīta koku slimība. Kurzemē atrodas daudz nokaltušu gobu, līdz ar to šis kokmateriāls ir pieejams.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs sevi iedomājaties pēc 10 gadiem?

Mārtiņš Barkāns: Jo vecāki kļūstam, jo vairāk sevi apzināmies, mīlam un pieņemam tādus, kādi esam. Grūtākais jau šajā vecumā ir apzināties savu vietu dzīvē, sasniegto, vēl paveicamo. Mani ļoti iespaidoja nesen redzētā izrāde Linda Vista par vīriešu pusmūža krīzi, kurā no sirds izsmējos. Pēc 10 gadiem man tuvosies 60 un ceru, kam būs radusies sajūta, ka esmu mierā ar to, kur es esmu... Tik ilgu laiku dzīvē mani vadījis nemiers, ka tiešām ļoti ceru uz šādu laiku un atziņām.

UZZIŅA

  • ABAVAS ģimenes vīna darītava ir Mārtiņa un Lienes Barkānu ģimenes izveidots un attīstīts uzņēmums – nodarbojas ar kvalitatīvu dzērienu darīšanu no Latvijā audzētiem augļiem un ogām.

  • Abavas vīna darītava ir dibināta 2010. gadā un īsā laikā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu.

  • 2018. gadā Abavas ģimenes vīndarītavas preču zīme konkursā "Gada preču zīme 2018" uzvarēja nominācijā "Gada preču zīmi–pasaulei".  

  • ABAVAS vīndarītava 2018. gadā pret iepriekšējo gadu sasniegusi 20% pieaugumu ar 776 tūkstošu eiro apgrozījumu.

  • ABAVAS vīndarītava ieguvusi "Kurzemes tūrisma asociācijas" gada balvu "Lielais Jēkabs" par labāko tūrisma objektu kategorijā "Degustācija Kurzemē 2018".

  • Vīndarītavas saimniecībā "Rinkules Zeltiņi", Abavas pagastā, Talsu novadā, netālu no Sabiles saimnieki uzņem ciemiņus, dalās pieredzē par vīnogu audzēšanu, kā arī no maija līdz septembrim vada degustācijas nelielām grupām līdz 20 personām.

  • Saimniecības vīnogulāji aizņem vairāk nekā divus hektārus.

  • 2018. gadā Tukuma novada Ārlavciemā tika atklāts jaunais Abavas vīndarītavas bārs un pagrabs – vieta, kur uzzināt par vīna tapšanas gaitu.

  • Vīndarītavas veikalā - kafejnīcā dzērienus iespējams ne tikai nobaudīt, bet arī iegādāties līdzņemšanai. "Kalējkrāmi", Slampes pagasts, Tukuma novads - te notiek degustācijas un svinības.

  • ABAVAS vīndarītava sagatavo izsmalcinātus dāvanu komplektus, piedāvājot papildus dažādus risinājumus svētku dāvanām, ievērojot klienta korporatīvā stila prasības – gan dāvanu komplektus, radītus kopā ar sadarbības partneriem, gan personificētu iepakojumu vai  noformējumu.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Esmu dzimis un izaudzis...

Jelgavā, bet lielāko dzīves laiku pavadījis Rīgā

Viena no manām jaunākajām atziņām ir...

Cilvēka spēja vadīt biznesu ir atkarīga no spējas tikt galā ar stresa situācijām

Mans iecienītākais restorāns (-ni)...

Restorāns Mūsu, Riviera, Goldingen Room (Kuldīga), Kalnmuižas pils restorāns (Kandava).

Labu pašsajūtu rada...

sajūta, ka viss notiek tā, kā Tu vēlies.

Kad kļūšu pietiekami drosmīgs, es...

es nolēkšu ar gumiju no vagoniņa Siguldā.

Trīs lietas, kuras es šogad paveikšu...

Kalnu pārgājiens ar sievu un bērniem, atvēršu jaunus eksporta tirgus saviem produktiem, ar prieku un baudu izdzeršu pudeli paša audzētu vīnogu vīna.

Ja man būtu iespēja, es stundu sarunātos ar...

Elonu Musku

Ja es zīmētu komiksu, tas būtu par...

cilvēku, kurš apceļo pasauli un iekuļas piedzīvojumos.

Es iedvesmojos no...

citiem uzņēmējiem, ceļošanas, mūzikas un fotomākslas.

Mājās es...

mēģinu nedomāt par darbu.

Ticu, ka man izdosies doties ceļojumā uz...

uz Latīņameriku

Mana ideālā diena...

ir tad, kad nezvana telefons un nav "jādzēš ugunsgrēki".

Mans novēlējums Baltictravelnews.com...

Neapstāties un turpināt iedvesmot!

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Tez Tour
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
Populārakie piedāvājumi
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI
Baltijas tūrisma objekti

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.69328499sec.