10. augusts vēsturē: Uzsāk Grīničas observatorijas celtniecību

Griničas observatorija, jeb Karaliskā Griničas observatorija atrodas Londonā, Griničā. Gadsimtu laikā tai ir bijusi nenovērtējama nozīme astronomijas un navigācijas attīstībā, tāpat tā ir pazīstama kā vieta, caur kuru iet Griničas (nulles) meridiāns. Tā atrodas Griničas parka pakalnā.

Griničas observatoriju 1675. gadā dibināja karalis Čārlzs II, lai pilnveidotu navigācijas un kartogrāfijas metodes, celtnes pamatakmens tika ielikts 10. augustā. Tajā pašā laikā karalis iedibināja karaliskā astronoma amatu observatorijas vadītājam. Par pirmo karalisko astronomu kļuva Džons Flemsteds. Ēka tika pabeigta 1676. gada vasarā. Pateicoties Nacionālā Jūrniecības muzeja atvēršanai un vēsturisko kuģu novietošanai Temzas krastā, Griniča kļuva par jūrniecības vēstures centru.

Līdz ar to vēlāk, tika definēts, ka šeit, Griničas observatorijas ēkā ģeogrāfiskais garums ir 0 grādi. Griničas meridiāns un Zemes pretējā pusē esošais 180° meridiāns sadala Zemi Austrumu puslodē un Rietumu puslodē. Griničas meridiānu 1851. gadā definēja sers Džordžs Eirijs un tas tika apstiprināts par starptautisku standartu 1884. gada oktobrī, Vašingtonā, īpašā Starptautiskajā meridiāna konferencē. Par Griničas meridiāna izvēli bija iespējams vienoties tāpēc, ka tajā laikā jau aptuveni divas trešdaļas kuģu to izmantoja.

Tāpat Griničā tika arī noteikta 0 laika zona - tātad Griničas laiks ir pasaules laiks. Pārējā pasaulē laiks ir vai nu kādu stundu uz priekšu vai atpakaļ.

Londonas gaisa piesārņojuma dēļ 1947. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt observatoriju 70 km uz dienvidaustrumiem no Griničas. Pašlaik observatorijas telpās izvietots astronomijas un navigācijas rīku muzejs.

----------------------------------------------------------------------------

Anglijas karalis jūrasbraucējam samaksā 10 mārciņu prēmiju par Kanādas atklāšanu

Jā, tieši tik daudz – 10 mārciņas! Šis notikums notika 1498.gadā, kad angļu (dokumentos arī norādīts, ka iespējams, viņš bija itālis) jūrasbraucējs Džons (jeb Džiovanni) Kabots ieradās pie Anglijas karaļa Henrija XII.

Tomēr, lai jūs nemulsinātu – šajā laikā desmit mārciņas bija gana ievērojama samaksa, jo tā bija līdzīga tai ko Kabots saņēma par saviem pirmajiem diviem darba gadiem, strādājot par amatnieku. Vēlāk gan Kabots saņēma vēl 20 mārciņu lielu pensijas garantiju.

Kanādu Kabots atklāja gadu iepriekš - 1497.gada 24. jūnijā (jā, tieši latviešu Līgo svētkos) viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa mūsdienu Kanādas teritorijā kopš vikingu laikiem, kad to iespējams sasniedza Leifs Eriksons.

Kabots savu ceļu uz Kanādu mēroja, jo drīz vien pēc Kristofora Kolumba vēsturiskā ceļojuma un Amerikas kontinenta atklāšanas, tika veikti pirmie mēģinājumi izbraukt gar Jaunās pasaules ziemeļu krastiem. 1497. gadā Anglijas karaļa Henrija VII uzdevumā Džons Kabots uz Āziju devās meklēt jūrasceļu.Tāpat kā Kolumbs, viņš sākumā kuģoja uz rietumiem, taču pēc tam novirzījās uz ziemeļiem. Pēc 53 ceļojumā pavadītām dienām, kad kuģis piestāja krastā, visticamāk, pie tagadējās Ņūfaundlendas salas Kanādā, Kabots bija pilnīgi pārliecināts, ka ir sasniedzis Āziju. Vēlāk gan cilvēki saprata, ka jūrasceļu no Eiropas uz Āziju aizšķērso divi Amerikas kontinenti. Savu motivāciju doties uz Āziju, Kabots skaidroja karalim ar to, ka Indija (jeb Āzija) ir tuvāk Anglijai, nekā Spānijai, jo abas atrodas ziemeļos.

Drīz vien pēc sava pirmā ceļojuma, Kabots uz Kanādu devās atkārtoti, tomēr nākamā brauciena laikā Dž. Kabots nomira un ekspedīcijas vadību uzņēmās viņa dēls Sebastjans. 1498. gadā Sebastjans Kabots izpētīja lielu daļu Ziemeļamerikas austrumu piekrastes un secināja, ka atklātā zeme nemaz nav ne Ķīna, ne Indija, bet jauns kontinents, kas aizšķērso ceļu uz austrumu zemēm un kurā nav atrodamas garšvielas un zelts. Līdz ar to angļu interese par šo atklājumu mazinājās. Arī paša Kabota panākumus drīz piemirsa, jo atgriežoties kuģotāji varēja stāstīt tikai par bagātiem zivju lomiem, kas īsti nevienu neinteresēja.

Šobrīd Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

---------------------------------------------------------------------------------------

10. augusts vēsturē: Tiek sākta Griničas observatorijas celtniecība

Foto: rmg.co.uk

Cilvēkus jau no seniem laikiem ir interesējusi pasaules uzbūve un tās procesi. Kaut gan sākumā visus, kas centās pierādīt to, ka Zeme griežas un nav Visuma centrs, uzskatīja par trakiem, vai arī sauca baznīcas tiesas priekšā , gadsimtiem ejot, šīs teorijas izrādījās patiesas un aizvien lielāka uzmanība tika pievērsta astronomijai . Tāpēc 10. augustā  pirms 341 gada tika ielikts Griničas observatorijas pamatakmens.

Karalisko Griničas observatoriju 1675. gadā dibināja karalis Čārlzs II, lai pilnveidotu navigācijas un kartogrāfijas metodes. Observatorija bija nepieciešama tāpēc, ka kuģniecībā navigācijai plaši tika izmantotas tieši astronomijas zināšanas. 1675. gada 22. Jūnijā tika pieņemts lēmums būvēt observatoriju netālu no Londonas, un 10. augustā tika ielikts observatorijas pamatakmens. Kaut gan 17. gadsimtā observatorija atradās netālu no Londonas, tagad, pilsētas paplašināšanās dēļ, Griniča ir kļuvusi par daļu no Lielbritānijas galvaspilsētas daļu un visu observatorijas ēku kompleksu sauc par Griničas parka pakalnu.

Observatorija ir slavena arī ar to, ka caur to iet Griničas meridiāns, kas ir atskaites punkts visām laika zonām. Šo meridiānu aprēķināja angļu matemātiķis un Karaliskās observatorijas galvenais astronoms Džordžs Erijs. Tacu kaut gan tagad Griničas meridiāns ir svarīgākais meridiāns no visiem, sākumā tā nemaz nebija. 

Darbojoties ar navigācijas un astronomijas jautājumiem zinātnieki vairākās pasaules valstīs sastapās ar izpratni par laika mērīšanas nobīdēm. Londonā savs meridiāns bija Griničai, Krievijas impērijai Pēterburgā bija Pulkovas meridiāns, tāpat savu garuma līniju kā atskaites sistēmu lietoja arī Parīzē un Vašingtonā, bet no senākajiem laikiem pastāvēja Ptolemaja 150. gadā ieviestais meridiāns Kanāriju salās. Kādu laiku valstis pacīnījās, lai tieši viņu izmantotais meridiāns kļūtu par vienoto pasaulē, bet 1884. gadā šai cīņai pienāca beigas. Tika sasaukta Starptautiskā meridiāna konference Vašingtonā, lai beidzot izlemtu, kura garuma līnija būtu nosaucama kā nulles vērtība un šajā sapulcē tika izlemts, ka par nulles vērtību kļuva tieši Griničas meridiāns.

Tagad šis meridiāns ir arī populārs tūrisma apskates objekts, jo stāvot uz meridiāna ir iespējams ar vienu kāju atrasties rietumu puslodē, bet ar otru – austrumu puslodē. Kā arī pašlaik observatorijas telpās izvietots astronomijas un navigācijas rīku muzejs, kas ikvienam piedāvā izzinošas ekskursijas un iespēju palūkoties uz zvaigznēm.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Mārtiņdienas svinības un tirdziņš Valmieras TIC
3.novembrī no plkst. 11:00 līdz plkst.15:00 ikviens aicināts apmeklēt Mārtiņdienas svinības un tirdziņu ''Gardu muti''! | Skatīt vairāk
Latvija
“Age of Stones” albuma prezentācija Valmieras TIC
Albuma prezentācijas koncerts notiks 19.oktobrī plkst. 21:00 koncertzālē „Valmiera“. | Skatīt vairāk
Roberto Meloni “Cik laba dzīve!” Jēkabpils TIC
27.10.2018.plkst.17:00 Krustpils Kultūras namā būs iespēja apmeklēt Roberto Meloni KONCERTPROGRAMMU “Cik laba dzīve!” | Skatīt vairāk
no 6 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 05.10.2018 - 25.10.2018 Ceļotāju stāstu vakars Valmieras TIC
24. oktobrī, plkst. 18:30 Valmieras Tūrisma informācijas centrā norisināsies stāstu vakars par divu latviešu piedzīvojumiem Āfrikā. | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.09680009sec.