23. marts vēsturē: Futbolā pirmo reizi izmantoti vārti ar tīklu

Lai arī mūsdienās futbola spēli bez vārtiem iedomāties ir pagrūti, agrāk - vēl pirms vairāk nekā 100 gadiem cilvēkiem bija pavisam citādāka uztvere par futbolu un tā noteikumiem.

Pirmo reizi tīkls, kas ierobežoja vārtus, oficiālā spēlē tika izmantots 1891. gadā Anglijas futbola līgas finālā. Iemesls bija pavisam vienkāršs - lai bumbai nebūtu jāskrien pakaļ pēc gūtiem vārtiem. Arī mūsdienu noteikumi patiesībā nemaz tīkla esamību nepieprasa. Noteikumi pieprasa tikai konkrēta izmēra vārtus. Taču nevienā sevi cienošā līgā, protams, nevar novērot vārtus bez tīkliem.

Ja ielūkojas pasaules futbola vēsturē, saskaņā ar FIFA pētījumiem tieši futbols ir senākais sporta veids – to sāka spēlēt jau tālajā 2. un 3. gadsimtā pirms mūsu ēras. Savukārt mūsdienu futbols radās tikai 19. gadsimta vidū Anglijā, un laika gaitā ir kļuvis par vienu no pašiem populārākajiem sporta veidiem pasaulē. Mūsdienās futbolu spēlē gandrīz visā pasaulē, un miljoniem cilvēku dodas uz stadioniem, lai sekotu līdzi savai iecienītākajai komandai, vēl lielāks cilvēku skaits vēro futbola spēli televizorā mājās, sporta bārā vai draugu lokā.

---------------------------------------------------------------------------------------

23. marts vēsturē: Pasaules meteoroloģijas diena

Foto: wmo.int/worldmetday/; Avots: Meteo.lv

Šī gada Pasaules meteoroloģijas dienas tēma - “Karstāks, sausāks, mitrāks. Apzinies nākotni”. Tā tika izvēlēta, lai ilustrētu klimata izmaiņu realitāti. Tas akcentē to, ka, bez steidzamas rīcības samazinot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, temperatūras paaugstināšanās tendences kļūs izteiktākas, kā arī bīstamākas laika parādības tiks novērotas biežāk, un pieaugs arī to intensitāte.

Klimata pārmaiņas kā aktuāla pasaules līmeņa problēma tika oficiālā līmenī atzīta jau 1979. gadā Ženēvā notikušajā pirmajā Vispasaules klimata mainības konferencē. Globālais klimats šobrīd mainās straujāk nekā jebkurā laikā pēdējos 10 000 gados. Vairums scenāriju par klimata pārmaiņām pieņem, ka 21. gadsimtā turpināsies CO2 emisiju pieaugums, līdztekus pieaugs arī siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā. Tas savukārt noved pie globālas vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas kopā ar piem., nokrišņu daudzuma, jūras līmeņa un vētru biežuma izmaiņām būtiski ietekmēs gan dabisko vidi, gan cilvēku sabiedrību. Klimata pārmaiņas pilnībā novērst nav iespējams, jo daudzu atmosfērā jau agrāk izlaisto siltumnīcefekta gāzu ietekme uz sasilšanu saglabāsies simtiem gadu par spīti emisiju samazinājumam nākotnē. Bet mums ir jāspēj ierobežot klimata pārmaiņu apjomu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā sasilšana neradītu neatgriezenisku kaitējumu. Līdztekus nepieciešama piemērošanās klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.

Andris Vīksna, LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs: “Klimata pārmaiņas vairs nav stāsts par rītdienu, bet fakts, ar kuru saskaramies pašlaik. Nepieciešams ne tikai veikt aktivitātes klimata izraisošo risku samazināšanā, bet arī stratēģiski plānot un nodrošināt adaptācijas pasākumus dažādās tautsaimniecības jomās valstiskā līmenī”.

Pašlaik Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ietvaros LVĢMC veic vēsturisko klimatisko datu analīzi un arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrādi Latvijai. Jau līdz šim veiktie pētījumi parāda, ka līdz ar vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos Latvijā mainās arī ekstremālās gaisa temperatūras: palielinās karstuma viļņu garums, biežāk vērojamas tropiskās naktis. Lielākajā daļā teritorijas samazinājies sala dienu skaits, ziemas laikā sniegs aizvien biežāk mijas ar lietu, savukārt vasaras pērkonu lietusgāzes kļūst intensīvākas. Tie ir tikai daži rezultāti, kas parāda pagātnes klimata mainību un izmaiņas, ar ko saskaramies jau šodien.

Kopš 1961. gada Pasaules meteoroloģijas diena tiek atzīmēta 23. martā, pamatojoties uz 1950. gada konvencijas spēkā stāšanos, kas lika pamatus Pasaules Meteoroloģijas organizācijai un deva būtisku ieguldījumu, ko veido meteoroloģijas un hidroloģijas pakalpojumi sabiedrības drošības un labklājībai. Katru gadu Pasaules meteoroloģijas dienā tiek noteikta konkrēta tēma, kas akcentē tā gada aktualitātes.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija, kas ir Starptautiskās meteoroloģijas organizācijas pēctecis, izveidota 1873. gadā. Tās galvenā misija - atbalstīt pasaules valstis, tās apgādājot ar meteoroloģijas un hidroloģijas servisiem, lai pasargātu cilvēku dzīvību un īpašumus no dabas katastrofām, kas saistītas ar laikapstākļiem, klimatu un ūdeni, kā arī pasargātu vidi un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

www.wmo.int/worldmetday/

----------------------------------------------------------------------------------------

23. marts vēsurē: Šekltona ekspedīcija atklāj zemeslodes dienvidu magnētisko polu

Foto, Avots: BalticTravelnews.com/ Historynet.com

Portāls Historynet.com vēstī, ka 1909.gada 23.marts ir tas datums, kad slavenā britu polārpētnieka Ernesta Šekltona (1874-1922) ekspedīcija Antarktīdā atklāja zemeslodes dienvidu magnētisko polu. Tas notika Šekltona otrajā ekspedīcijā uz ledus kontinentu.

20. gs. sākumu dēvē arī par Varonīgo Antarktikas izpētes laikmetu, kura laikā notika septiņpadsmit nozīmīgas ekspedīcijas. Dienvidpols bija tāds kā Svētais Grāls, varonīgie un arī godkārīgie pētnieki sacentās par to, kurš pirmais to sasniegs. Daudzas no ekspedīcijām beidzās traģiski. Episkā sacensība beidzās 1911.gada decembrī ar dižā norvēģa Amudsena uzvaru.

Runājot par E.Šekltonu, lielāku slavu gan iemantoja viņa leģendārā nākamā ekspedīcija 1914.gadā ar kuģi Endurance (Izturība). Šī ekspedīcija bija iecerēta kā Antarktīdas šķērsojums no viena krasta līdz otram, pa ceļam paķerot Dienvidpolu. Ekspedīcija gan ir ievērojama pilnīgi citādā ziņā. Pirmais ekspedīcijas kuģis kontinentu nemaz nesasniedza, jo iestrēga ledū. Ar to sākās izdzīvošanas skola 28 cilvēku komandai, kura mājās nonāca gandrīz 3 gadus vēlāk. E. Šekltona mērķis netika sasniegts, un tomēr viņa vadītā ekspedīcija ir iekļuvusi biznesa augstskolu programmās kā izcilas līderības paraugs. 

Ironiski, ka pašam Šekltonam ar biznesu neveicās it nemaz. Laikam jau tomēr viņa īstā stihija bija ledāju spožums un posts, nevis kapitāla pasaules betona džungļi. Atgriezies Anglijā, viņš uzsāka vairākus biznesa projektus, bet pagalam neveiksmīgi. Arī skarbie piedzīvojumi Antarktīdā bija atstājusi iespaidu uz veselību. Ernests Šekltons mira 48 gadu vecumā, aizmirsts un nabadzībā. Atcerējās un novērtēja viņu tikai 20.gadsimta beigās. 


KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 17.08.2018 - 27.08.2018 Starptautiskais florbola turnīrs Valmieras TIC
No 22. līdz 26. augustam Valmierā, Vidzemes Olimpiskajā centrā un Kocēnu sporta namā, 12. reizi norisināsies starptautiskais florbola turnīrs "Latvian | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 18.08.2018 - 24.08.2018 Amatierteātra izrāde "Diriģents" Valmieras TIC
23. augustā plkst.19.00 Kauguru pagasta amatierteātris “Vīzija” aicina uz Emīla Skujenieka komēdiju “Diriģents” (režisors Oskars Morozovs) | Skatīt vairāk
BROKASTIS JŪRAS KRASTĀ Light House Jurmala
Nesteidzīgi baudiet brokastis uz vasaras terases restorāna LIGHT HOUSE JURMALA ar skatu uz jūru | Skatīt vairāk
Koncertprogrammā "Kontrasti"  Valmieras TIC
14. septembrī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centra jauno koncertsezonu atklās Maestro Raimonds Pauls, solisti Kristīne Prauliņa, Mārtiņš Ruskis un | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.13148403sec.