14. jūnijs vēsturē: Dzimšanas dienu svin ASV prezidents Donalds Tramps

Pretrunīgi vērtētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps patiesībā ir vecāks nekā varētu domāt - šogad Trampam aprit jau 72 gadi.

Taisnības labad gan uzreiz jāsaka, ka Donalds Tramps pretrunīgi tika vērtēts jau pat pirms viņš kļuva par prezidentu - pilnā vardā Donalds Džons Tramps, pirms kļuva par prezidentu, bija uzņēmējs un televīzijas personība. Tieši Trampa izteikumi un viņa agresīvais uzņēmēja stils, Trampu jau pirms prezidentūras, padarīja par visai atpazīstamu personāžu gan ASV, gan ārpus tās.

Tramps ir dzimis 1946. gada 14. jūnijā Ņujorkā, ASV. Pēc vidusskolas, Tramps mācījās biznesa skolā Pensilvānijā, paralēli strādājot arī sava tēva - visai ievērojama uzņēmēja firmās. Jau piecus gadus pēc universitātes absolvēšanas, Tramps pārņēma vadību pār tēva uzņēmumu (kas nodarbojās nekustamo īpašumu jomā, kā arī celtniecības nozarē). Tramps kompāniju nodēvēja par "The Trump Organization" un tuvāko gadu laikā aktīvi cēla dažādas viesnīcas un izklaides parkus (kazino, golfa laukumus, atpūtas mājas utt). Trampa īpašumu vērtība ir diskusiju avots, tomēr tā tiek lēsta ap 4 - 5 miljardiem ASV dolāru apmērā.

Politikā Tramps uz brīdi parādījās jau 2000.gadā, kad viņš bija Reformu partijas kandidāts uz prezidenta amatu, tomēr 2015.gadā Tramps pavisam nopietni pieteica savu kandidatūru uz ASV prezidenta amatu, kļūstot par Republikāņu partijas kandidātu. Tramps popularitāti iemantoja ar skaļiem, dažu brīdi pārspīlētiem vēlēšanu solījumiem un izteicieniem. Vēlēšanās, par lielu pārsteigumu ļoti daudziem, viņš apsteidza Demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni, kļūstot par 45. ASV prezidentu.

2017. gada 20. janvārī Tramps tika inaugurēts par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā visnepopulārākais prezidents pēdējos četrdesmit gados un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.

----------------------------------------------------------------------------------------

14. jūnijs vēsturē: Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus

Foto: china-sd.com

Pirms 77 gadiem naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometināšanas vietām, kā rezultāta daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ. Tāpēc 14. jūnijs ir diena, kad Latvijas karogs  jāizkar sēru noformējumā.

Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti vairāki tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos, kurp tika deportēti.

Naktī no 1941. gada 13. uz 14. jūniju Latviju bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Nereti bērni tika nošķirti no mātēm un tēviem, kā arī vīrieši tika nošķirti no sievietēm un bērniem, daļu no viņiem vēlāk nošāva, daļu – nomocīja ieslodzījumā.

Ik gadu izsūtītie un bojā gājušie tiek pieminēti dzelzceļa stacijā „Šķirotava”, kur gan 25. martā, gan 14. jūnijā tūkstošiem no mājām padzītu, baiļu pārņemtu cilvēku, saspiesti lopu vagonos, uzsāka mokpilno ceļu uz Sibīrijas plašumiem. Padomju režīma upuru piemiņai, dzelzceļa stacijā 1989. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Daudzus gadus vēlāk – 2008. gada 14. jūnijā uzstādīts jauns piemiņas ansamblis. No tonēta betona veidotais piemineklis izskatās kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze, ko veidojis mākslinieks Aivars Vīlipsons. Pieminekļa augšējā daļā izveidots logs – caur to redzamas debesis un tālumā zūdošas dzelzceļa sliedes. Pie minētā pieminekļa ik gadu tiek organizēti atceres pasākumi aizvesto piemiņai.

Katru gadu, pieminot bojā gājušos, tiek rīkots gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur notiek svinīgā Goda sardzes nomaiņa un ziedu nolikšana, kā arī katru gadu visā Latvijā notiek dažādi piemiņas pasākumi.

---------------------------------------------------------------------------------------

14.jūnijs vēsturē: 1777.gadā ASV kongress pieņem valsts karoga standartu – ar svītrām un zvaigznēm

Foto: Pixabay.com; Avots: BalticTravelnews.com/History.com

18.gadsimtā veidojoties Amerikas Savienotajām Valstīm un notiekot neatkarības cīņām, aktualizējās jautājums par štatu simboliku - un atpazīšanās zīmēm.

Divus gadus līdz 1777.gada 14.jūnijam štatu karoga vietā, kā atpazīšanās zīme, tika lietots tā sauktais "Union Jack" – kontinentālais karogs, kas bija līdzīga veidojuma mūsdienās lietotajam ASV karogam, taču šim karogam tā kreisajā augšējā stūrī bija attēlots Lielbritānijas karogs ar sakrustotām līnijām.  

Šo karogu ātri vien pieņēma liela daļa ASV armijas vienību un karogs kļuva par neatkarības cīņu simbolu. Šo karogu manīja arī pie Džordža Vašingtona un viņa vīriem – tas attēlots pat vairākās gleznās.

Karogs arī radīja dažādas interesantas situācijas – jo angļi, ieraugot sava karoga attēlojumu ASV karogā, bieži vien apmulsa, jo domāja, ka pretinieks kapitulē, tomēr amerikāņi neatkarības cīņās izcīnīja brīvību un dibināja savu valsti.

1777. gada ASV kongresa lēmums par karoga standarta izveidi un pieņemšanu ir vecākais valsts standarta noteikums pasaulē, kas nosaka kādas valsts pazīšanās zīmes. Šis lēmums noteica, ka par štatu kopējo karogu kļūs sarkanu un baltu horizontālu svītru pamatne, kurai kreisajā augšējā stūrī atrodas jūras zilās krāsas taisnstūris ar baltām zvaigznītēm. Tika noteikts, ka katra karogā atrodamā zvaigznīte simbolizēs vienu štatu – tāpēc sākotnēji tās bija tikai 13. Karoga krāsas tika ņemtas no Lielbritānijas karoga, kurai līdz pat 1776. gadam, kad noslēdzās jau pieminētās neatkarības cīņas, piederēja koloniālā vara.

1795. gadā nācās lemt par pirmajiem grozījumiem karogā, jo savienībai klāt nāca divi jauni štati. Lai nebūtu jāmaina pats karogs, kongress nolēma pievienot vēl divas zvaigznes. Tā zvaigznes sāka papildināties – 19. un 20.gadsimtu laikā ASV pievienojās arvien jauni štati un šobrīd Amerikas Savienoto Valstu karogā redzamās 50 zvaigznes simbolizē ASV 50 štatus, bet svītru skaits nav mainījies un vēl arvien atrodamas 13 svītras (7 sarkanas un 6 baltas) - pirmos ASV štatus austrumu piekrastē. Pēdējā zvaigznīte karogā tika iezīmēta 1960. gadā, kad par atsevišķu štatu kļuva Havaju salas.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Izstādes Valmieras muzejā Valmieras TIC
Aicinām apmeklēt Valmieras muzeja izstādes - “Prezidentu spēles. Valmiera 100 gados”, ''Kur ir Ūders?'' un ''Vītola arheoloģija'' | Skatīt vairāk
Latvija
Autobusu noma - MB Sprinter (19 sēdvietas) AP SAULI
Piedāvājam nomāt mūsu jauno luksus klases mikroautobusu - Mercedes Benz Sprinter ar 19 sēdvietām! Ideāls mazām ceļotāju grupām, kas augsti vērtē | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 10.11.2018 - 22.11.2018 „Tele2” izstāde „Latvijas alfabēts” Valmieras TIC
Līdz 21.novembrim Valmieras Kultūras centrā apskatāma „Tele2” izstāde „Latvijas alfabēts”, kurā redzamas Latvijas ainavas no putna lidojuma, kas | Skatīt vairāk
Autostāvvieta Rīgas, Kauņas,Viļņas lidostā AvioKases.lv
Rezervē iepriekš, ar atlaidi, autostāvvietu Rīgas, Kauņas vai Viļņas lidostā. | Skatīt vairāk
no 1.40 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.23319006sec.