Tā kā blakus pieredzējušiem maratonu dalībniekiem uz starta līnijas var stāties arī tie sporta aktivitāšu entuziasti, kuriem šīs būs vienas no pirmajām skriešanas sacensībām, turpinājumā piedāvājam iepazīties ar pieredzes bagātā fizioterapeita Mareka Osovska ieteikumiem, kas noderēs, gatavojoties pirmajam maratonam, lai neatkarīgi no sportiskās sagatavotības pakāpes to noskrietu vēl labāk nekā cerēts.
1. Piemērotākās distances izvēleSkriešanas distanci izvēlies, ņemot vērā savu trenētības pakāpi. Ja neesi iepriekš trenējies skriet garākus gabalus, tad pirmajās skriešanas sacensībās noteikti ieteicams izvēlēties pēc iespējas īsāku distanci, piemēram, 5km. Lai sasniegtu labus rezultātus un progresu, galvenais ir ievērot pakāpeniskuma principu.
2. Sagatavošanās processPirmkārt, ja neesi līdz galam pārliecināts par saviem spēkiem, pirms jebkuras sportiskas aktivitātes uzsākšanas būtu ieteicams konsultēties ar ārstu. Ja ir gūta smaga trauma vai par sevi liek manīt kāda hroniska slimība, skriešanu labāk uz laiku izlaist, taču, ja jūties vesels un spēka pilns, sāc ar piemērota apģērba un apavu izvēli (ziemas sezonā – siltāks, bet ne pārāk biezs apģērbs) un uzsāc skriet pakāpeniski, pamazām kāpinot tempu un kontrolējot ieelpas un izelpas. Galvenais indikators, kas liecina, ka skriešanas treniņš ir bijis produktīvs, ir laba pašsajūta un gandarījuma sajūta.
3. Iesildīšanās un atsildīšanāsKā zināms, pirms jebkuras fiziskas aktivitātes, arī skriešanas, nedrīkst aizmirst par iesildīšanos. Iesildīt ķermeni ieteicams ar aktīvi dinamiskiem vingrinājumiem, izkustinot katru locītavu. Pēc distances beigšanas nevajadzētu apstāties strauji, bet gan vēl pāris minūtes pasoļot, lai sirds paspēj nomierināties pēc gūtās slodzes. Atsildoties svarīgi veikt lēnus, stiepjošus vingrinājums visām muskuļu grupām, uzsvaru liekot tieši uz kājām.
4. Tempa un distances garuma kāpināšanaKā jau iepriekš uzsvērts, skriešanas tempu un arī noskrietu kilometru skaitu vienmēr ieteicams kāpināt pakāpeniski, sekojot līdzi savam pulsam. Katrs pats var aprēķināt sev optimālo skriešanas pulsu pēc formulas: aprēķini maksimālo pulsu = 220 – vecums gados un no iegūtā skaitļa izrēķini 60-70%. Tas arī būtu piemērotākais pulss, ar kādu jācenšas skriet visas distances garumā, lai nepārpūlētu organismu.
5. Pareizs uztursPirms gaidāmajām skriešanas sacensībām un to dienā būtu jāuzņem ogļhidrātiem bagāts uzturs, kas sniegs enerģiju un palīdzēs vieglāk tikt galā ar slodzi. Galvenais ir neskriet bada stāvoklī un arī ne uzreiz pēc maltītes. Noteikti nedrīkst aizmirst arī par pietiekamu ūdens uzņemšanu, kas palīdz organismu uzturēt tonusā. Pirms sacensībām nevajadzētu uzņemt dzērienus ar augstu kofeīna vai cukura saturu, jo tie var izraisīt papildus slāpes vai pat nemiera sajūtu.
6. PašmotivācijaKā zināms, uzsākt skriet var ikviens, taču, lai to turpinātu arī pēc pirmajām sacensībām, ilgtermiņā sasniedzot aizvien labākus rezultātus, ir nepieciešama krietna deva motivācijas. To iegūt un noturēt vislabāk var palīdzēt cilvēki, kuri paši ikdienā nodarbojas ar skriešanu. Atrodi vienu vai pat vairākus domubiedrus, vienojieties par visiem piemērotāko skriešanas aktivitāšu plānu un dodieties baudīt kustības prieku ne tikai vasaras sezonā, bet visu cauru gadu!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
